Taisnprātīgā Temīda ir pagriezusi muguru mūsu valstij, kuras tiesu sistēmu nomāc daudzās problēmas, mazinot sabiedrības ticību taisnīgas tiesas iespējamībai un efektīvas pirmstiesas izmeklēšanai Latvijā.
Taisnprātīgā Temīda ir pagriezusi muguru mūsu valstij, kuras tiesu sistēmu nomāc daudzās problēmas, mazinot sabiedrības ticību taisnīgas tiesas iespējamībai un efektīvas pirmstiesas izmeklēšanai Latvijā. Savu artavu piemetušas arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuru izveidošanā par vadmotīvu, šķiet, ir kalpojuši jebkuri citi apsvērumi, tikai ne vēlēšanās izmeklēt noziegumus, izzināt patiesību par vienu vai otru lietu un sodīt vainīgos, ja tādi ir.
Latvijā ir problēmas konstatēt bijušos Valsts drošības komitejas štata darboņus, lai viņi turpmāk neatrastos Saeimā, problēmas izvērtēt un saukt pie atbildības Jāni Ādamsonu, ja ir pārkāptas tiesību normas par personas goda un cieņas aizskaršanu, problēmas reālu sodu piemērot tik smagā noziegumā kā pedofilija apsūdzētajam Aināram Eisakam – precedenti, kas mazina sabiedrības uzticību tiesu sistēmai Latvijā un nepārprotami norāda uz zemo juridiskās kultūras līmeni Latvijā.
Šķiet, minētajiem gadījumiem ir piepulcējies vēl viens, daudz nopietnāks. Proti, aizstāvoties pret Aleksandra Laventa sūdzību, pēc nepilna mēneša Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesā būs jāpierāda mūsu valsts tiesiskums un Eiropas cilvēktiesību konvencijas normu ievērošana Latvijas tiesās. Tiesībzinību eksperti jau ir nākuši klajā ar paziņojumu, ka pastāv iespēja – Latvija šo tiesu varētu arī zaudēt, un tad vajadzētu A.Laventu atbrīvot un, iespējams, pat izmaksāt viņam kompensāciju. Lai arī cik absurdi tas neizklausītos, šāda iespēja netiek izslēgta.
Bijušais tieslietu ministrs Valdis Birkavs A.Laventa lietas ātro nonākšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā saista ar «šķietamo antisemītismu» Latvijā, kura ideju acīmredzami ekspluatē A.Lavents ar saviem aizstāvjiem. V.Birkavs ļoti trāpīgi norāda uz iespēju, ar kuru Latvijas Temīdas kalpiem ir jārēķinās jau tagad – nākotnē katrs cilvēks, kam būs pat vismazākās izredzes tiesas procesā, izmantos savas likumīgās tiesības, tostarp arī iespēju vērsties starptautiskajā tiesā.
Skaidrs, ka iesniegums augstākstāvošā tiesu instancē tikai pagarina tiesas procesu, kas patiesībā ir viens no pārmetumiem Latvijas valstij – «Bankas «Baltija»» procesa novilcināšana. Tādējādi minētās prāvas novilcināšanu izraisa arī pats procesa iesniedzējs, jo Latvijas pusei ir jāgatavo atbilde, jāapkopo dokumenti un jāsūta uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kurā izskatāmo A.Laventa sūdzību, starp citu, ir sagatavojuši Lielbritānijas juristi.
Šis apstāklis kārtējo reizi norāda arī uz nevienlīdzīgām iespējām aizstāvēt savas intereses minētajā starptautiskajā institūcijā kaut vai tādēļ, ka kvalificēto britu juristu pakalpojumi ir nesamērīgi dārgi. Kā zināms, šādu prieku savulaik neatļāvās pat tāds liels uzņēmums kā a/s «Ogre», apsverot iespējas vērsties tiesā pret «The Sunday Times». Acīmredzot apsūdzētajam A.Laventam šie dārgie pakalpojumi ir pa kabatai.
Ievērības cienīgs ir arī A.Laventa pēdējais vārds, kuru tiesa apturēja, jo apsūdzētais nerunāja par lietas būtību. Savu nevainību viņš centās pierādīt ar kārtējo absurdo fantāzijas augli – apgalvojumu, ka Latvijas valsts ir sazvērējusies pret viņu. Savā piņķerīgajā runā A.Lavents nebija aizmirsis arī ebreju tautas ciešanas, acīmredzot, tādējādi velkot paralēles ar savu ilgo turēšanu apcietinājumā. Jāatgādina, ka apsūdzētā A.Laventa piederībai kādai nācijai šajā gadījumā nav nozīmes, jo likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi. Bez izņēmumiem un neatkarīgi no nācijas. Spekulēt par šo tēmu nav jēgas.
Latvijas spēja vai nespēja aizstāvēt savu pozīciju un pierādīt tās tiesiskumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā būs lakmusa papīrs mūsu valsts tiesu sistēmai un prokuratūras darba efektivitātei, kā arī noteiks sabiedrības uzticību šim varas atzaram. Un valsts tēls būs mazākais zaudējums, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīs pārkāpumus Latvijas tiesu darbībā. Šim varas atzaram klibojot, valstī neveidosies demokrātiska sabiedrība un turpinās triumfēt nihilisms.
