Somijā zemniekiem pieejami divdesmit dažādu veidu subsīdiju maksājumi, kurus saņemot, viņiem jāsaskaras ar Eiropas Savienības birokrātiju un jāizpilda neskaitāmas formalitātes.
Somijā zemniekiem pieejami divdesmit dažādu veidu subsīdiju maksājumi, kurus saņemot, viņiem jāsaskaras ar Eiropas Savienības birokrātiju un jāizpilda neskaitāmas formalitātes. Tomēr tā ir viņu vienīgā izeja, jo saskaņā ar statistikas datiem pašlaik 60 procentu somu zemnieku ienākumu veido subsīdiju maksājumi un 40 procentu ir peļņa, kas gūta no saražotās un pārdotās produkcijas.
Lielākie atbalsta maksājumi ES
1999. gadā Somijā bija 78 000 aktīvo zemnieku saimniecību, no kurām aptuveni 90 procentu izmantoja lauksaimniecības subsīdijas. Zemnieki atbalsta maksājumus saņem no ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta, vides subsīdijām (kompensācijas par videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu), kā arī no speciālā budžeta lauksaimniecības ražošanai nelabvēlīgos apgabalos (kalnainos, akmeņainos apvidos, tālāk uz ziemeļiem). 2000. gadā no KLP budžeta somu zemniekiem subsīdijām plānots kopā izmaksāt 9,5 miljardus somu marku (900 miljonu latu).
Turklāt Somija panākusi vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK), ka paralēli ES subsīdijām zemnieki līdz 2003. gadam turpinās saņemt arī atbalsta maksājumus no nacionālā budžeta. Saskaņā ar vienošanos nacionālās subsīdijas nedrīkst pārsniegt apjomu, kāds bija pirms 1995. gada, kad Somija pievienojās ES, kā arī tiešos maksājumus nedrīkst izmantot ražošanas veicināšanai.
Paredzams, ka nacionālās subsīdijas 2000. gadā veidos 37 procentus no kopējā atbalsta maksājumu apjoma Somijā. Uz ES fona somu zemnieki atbalsta maksājumos saņem visvairāk. To gan var pamatot ar faktu, ka Somijas klimatiskie apstākļi nav konkurētspējīgi: Centrāleiropā ar lauksaimniecību var aktīvi nodarboties 250 dienu gadā, Vidusjūras valstīs – 300 dienu, bet Somijā gandrīz uz pusi īsāku laiku – 170 dienu. Lielākā daļa Somijas teritorijas (68 procenti) ir meži, bet tikai 8 procenti ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
ES jāvienkāršo birokrātiskā sistēma
Subsīdiju administrēšanas sistēma ir ļoti sarežģīta, un zemnieki ir pārslogoti ar lielo informācijas plūsmu un papīru kalniem, ar kuriem viņiem regulāri jātiek galā, atzina Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas (LMM) Informācijas centra sistēmu analītiķis Tuomass Levomeki. Viņš uzskata, ka Briseles amatpersonām subsīdiju administrēšanas sistēmu vajadzētu vienkāršot, padarot to praktiskāku un vieglāk saprotamu.
Informāciju par pieejamām subsīdijām zemnieki lielākoties iegūst no lauksaimniecības arodbiedrības izdevumiem, kā arī saņemot konsultācijas LMM informācijas centros. Turklāt 60 procentiem somu zemnieku mājās ir datori.
Kontrolē ar satelīta pavadoņu palīdzību
Reizi gadā zemniekiem uz LMM Informācijas centru jānosūta detalizēta informācija par saimniecībām. Vienotā reģistrā katrai saimniecībai ir piešķirts identitātes numurs, tiek reģistrēta tās lauku platība, mājlopi un tā tālāk. Informācijas centrā apkopoti dati arī par subsīdijām un lauksaimniecības statistiska.
Piesakoties uz tām, zemnieku iesniegtā informācija automātiski tiek salīdzināta ar reģistra datiem. Ik gadu 5 procentus saimniecību pārbauda inspektori, ierodoties bez iepriekšēja brīdinājuma. Visekstravagantākais saimniecību kontroles veids tomēr ir satelītu pavadoņu izmantošana. Kā atzina T.Levomeki, somu zemnieki nepavisam nav priecīgi, ka viņu saimniecības tiekot pārbaudītas šādā veidā.
LMM Informācijas centram ir 15 reģionālo un 50 municipālo biroju, kuros strādā speciālisti ar lauksaimniecības izglītību, kas papildus pārzina arī informācijas tehnoloģijas. Pirms iestāšanās ES Somijā, tāpat kā tagad Latvijā, nebija vienotas sistēmas, kurā vienkopus savākta visa lauksaimniecības informācija, norādīja T.Levomeki. Pašreizējo reģistra un informācijas sistēma pēc ES parauga tika ieviesta 1995. gadā.
Latvijā Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku atbalsta dienests jau uzsācis darbu pie ES prasībām atbilstošas reģistrācijas sistēmas izveides, un somu kolēģi viņus aktīvi konsultē. Nesen beidzies Lauka atbalsta dienesta rīkotais konkurss par datoru piegādi. ES fonda SAPARD līdzekļu apgūšana Latvijai būs pirmā nopietnākā pārbaude, kas palīdzēs iegūt nepieciešamās iemaņas ES subsīdiju administrēšanā.
Zemnieki uz pusslodzi
Saimniecību vidējais lielums Somijā ir no 22 līdz 25 hektāriem, bet, kā atzina T.Levomeki, nepieciešams vismaz 50 līdz 60 hektāru, lai saimniekošana būtu izdevīga. Pēc iestāšanās ES situācija Somijas laukos strauji mainījās. Līdz 1995. gadam lauksaimniecības produktu cenas valstī salīdzinājumā ar ES cenām bija trīs reizes augstākas. «Zemnieki ir neapmierināti, ka lielākā daļa peļņas tagad nāk no atbalsta maksājumiem, nevis no viņu saražotās produkcijas,» atzina T.Levomeki, kura tēvam arī ir lauku saimniecība.
T.Levomeki pastāstīja, ka izplatīta parādība Somijā ir pusslodzes zemnieki, kas vienlaikus strādā pilsētā citā profesijā un saimnieko laukos, jo nevar atļauties nodarboties tikai ar lauksaimniecību. Arī zemnieku saimniecību skaits nepārtraukti samazinās. Kopš 1990. gada tas sarucis par 32 procentiem. Speciālisti paredz, ka pēc pāris gadiem lauku saimniecību vidējā platība palielināsies, bet to skaits būs tikai 50 000. Savukārt lauksaimniecībā nodarbināto kļuvis mazāk no 11 procentiem 1980. gadā (251 000 cilvēku) līdz 5,3 procentiem 1999. gadā (121 000 cilvēku), lai gan laukos dzīvo 32 procenti visu Somijas iedzīvotāju.
