Var cerēt uz SAPARD naudu. Latvijas SAPARD Lauku attīstības plānu Lauksaimniecības struktūras un lauku attīstības komitejā Briselē atbalstījušas visas ES dalībvalstis.
Var cerēt uz SAPARD naudu
Latvijas SAPARD Lauku attīstības plānu Lauksaimniecības struktūras un lauku attīstības komitejā Briselē atbalstījušas visas ES dalībvalstis. Sanāksmē tika izskatīti Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Čehijas, Slovēnijas un Latvijas iesniegtie Lauku attīstības plāni. Pēc balsojuma tie nodoti ES komisāriem.
Dace Ozola, Zemkopības ministrijas atašejs Briselē, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centru informēja, ka drīzumā parakstīšanai tiks gatavots finansu līgums starp Latviju un ES. Latvija SAPARD līdzekļus plāno iedalīt lauku uzņēmumu modernizēšanai, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanai, lauku ekonomikas dažādošanai, lauku infrastruktūras uzlabošanai un videi draudzīgu lauksaimniecības metožu attīstīšanai. Latvijā zemnieku projekti tiks izskatīti nākamgad, bet galvenais – šogad ES līdzekļi birokrātiskās kavēšanās dēļ nebūs palaisti garām.
Šrotere ziņo par Latviju
Eiroparlamenta (EP) Ārlietu komiteja apstiprinājusi paplašināšanās ziņojumus par katru kandidātvalsti. Ziņojumu par Latviju sagatavoja EP deputāte no Vācijas Elizabete Šrotere.
E.Šroteres ziņojumā fiksēts, ka etniskās grupas Latvijas sabiedrībā miermīlīgi sadzīvo, tomēr joprojām esot pārāk liels skaits nepilsoņu. Izteikts mudinājums Latvijai veicināt nepilsoņu naturalizāciju, bet ES – finansēt programmas sabiedrības dialoga veicināšanai, konsultāciju centru veidošanai, sabiedrības informēšanai. Ziņojumā teikts, ka Latvija ļoti daudz darījusi, lai sakārtotu robežkontroles punktus, kas reiz būs ES ārējā robeža, bet piebilsts, ka jānodrošina arī atviegloti robežas šķērsošanas noteikumi pierobežas iedzīvotājiem. E.Šrotere paudusi diskutējamu viedokli, ka «Via Baltica» pārbūves projekti Latvijā neattaisnosies, jo tas nešķērsos daudzus vairāk apdzīvotos rajonus. Ziņojumā uzsvērts, ka jāattīsta ostas un prāmju satiksme ar Zviedriju, pausts uzskats, ka Latvijā ir labas perspektīvas augstas kvalitātes un ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai.
Olas jāmarķē obligāti
Eiropas Komisija noteikusi, ka obligāti jāmarķē olas. Tas attieksies uz visām olām, kas tiks pārdotas ES teritorijā. Galvenais papildinājums pašreizējiem standartiem – vistu turēšanas veida uzrādīšana marķējumā uz A šķiras olām un uz to iepakojumiem. Rūpnieciskai pārstrādei domātās olas turpmāk būs B šķiras, kas ar atšķirīgu zīmi jānorāda uz olām.
