Nenoliedzami, brauciens uz Zviedriju bija lietderīgs, taču vismaz pagaidām kolēģu pieredzi nespējam pārņemt, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Nenoliedzami, brauciens uz Zviedriju bija lietderīgs, taču vismaz pagaidām kolēģu pieredzi nespējam pārņemt, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes
priekšnieks Aldis Feldmanis.
No 13. līdz 15. septembrim vairākas Jelgavas amatpersonas no pašvaldības, policijas, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, veselības aprūpes iestādes un Zemessardzes devās uz Zviedrijas pilsētu Ērebrū, kur piedalījās seminārā par totālās aizsardzības organizēšanu reģionu līmenī.
Brauciena svarīgākie mērķi bija Latvijas pārstāvjiem dot vispārēju priekšstatu par Zviedrijas aizsardzības sistēmas modeli reģiona līmenī, informēt par drošības koncepciju Eiropā, kā arī sniegt praktiskas zināšanas par informācijas apriti, sazināšanās iespējām un sadarbību starp militārām un civilām struktūrām reģiona līmenī.
Latvijas pārstāvjiem bijusi iespēja apmeklēt gan kādu Zviedrijas televīziju un radio, kas katastrofas gadījumā sniedz iedzīvotājiem informāciju par notiekošo, gan arī pašvaldības policiju un četru pašvaldību izveidotu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta staciju. Semināra dalībnieki, sadalījušies četrās interešu grupās, devās uz objektiem, kas viņus interesēja.
«Kā jau ugunsdzēsēju, mani visvairāk saistīja tieši glābšanas dienesta stacija. Tajā novērotais ne tikai Jelgavas, bet arī Latvijas ugunsdzēsējiem ir kā nereāls sapnis – tādu tehnikas un aprīkojuma daudzveidību pie mums vēl ilgi nebūs iespējams redzēt,» atzīst A.Feldmanis. Smaidot viņš stāsta, ka pašlaik šīs ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stacijas smagākā problēma saistīta ar jauno automašīnu, kas paredzēta vides katastrofu novēršanai – zviedru kolēģi nespējot izšķirties, vai jauno auto krāsot zaļu, lai krāsa simbolizētu dabu, vai arī sarkanu kā visas pārējās ugunsdzēsēju mašīnas. «Ar ļoti lielu interesi izpētīju arī ķiveri, ko Zviedrijas ugunsdzēsēji nesen iegādājās no Lielbritānijas. Tajā ir iestrādāts «dators», kura «monitorā» glābējs var skaidri redzēt ne tikai tumsā, bet arī biezos dūmos. Šāds aprīkojums ugunsdzēsēja darbu atvieglo un vienlaikus padara arī efektīvāku,» stāsta A.Feldmanis.
Kopumā izvērtējot Zviedrijā redzēto un dzirdēto, A.Feldmanis atzīst, ka vismaz pašlaik šo pieredzi Latvijā ieviest būtu ļoti sarežģīti. «Tur speciālie dienesti ir daudz bagātāki. Par tiem rūpējas ne tikai valsts, bet arī pašvaldības. Zviedrijā darbojas četras rūpnīcas, kas ražo tikai ugunsdzēsēju aprīkojumu. Tāpat tur ir arī automagnāti «Volvo» un «Scania», attiecīgi arī specdienestiem ir šo firmu automašīnas,» stāsta A.Feldmanis.
2001. gadā līdzīgs seminārs risināsies Latvijā, un Jelgavas brigādes priekšnieks pieļauj, ka pēc tā zviedriem radīsies precīzāks priekšstats par situāciju Latvijā, tādēļ arī mācības būs vairāk saistītas ar iespējām tajās gūto īstenot praksē.
