Priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanās Jelgavā var uzskatīt par atklātu – par to varēja pārliecināties ikviens, kas otrdien apmeklēja pilsētas Pensionāru apvienības valdes rīkoto pensionāru sapulci.
Priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanās Jelgavā var uzskatīt par atklātu – par to varēja pārliecināties ikviens, kas otrdien apmeklēja pilsētas Pensionāru apvienības valdes rīkoto pensionāru sapulci. Lai arī daudzi izskatītie sasāpējušie jautājumi bija saistīti ar pensionāru sociālo aizsardzību, pareizāk sakot, ar tās trūkumu pilsētā, galvenais runātāju un zālē sēdošo vadmotīvs bija gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un vēlētāju atbalsts atsevišķiem politiskiem spēkiem tajās. Domājams, šādas motivācijas vadīts, ceļu pie Jelgavas pensionāriem (potenciālajiem vēlētājiem) bija atradis arī Saeimas deputāts no apvienības «TB»/LNNK Pēteris Tabūns.
Ticēt pašreizējo domnieku pēkšņajām rūpēm par sirmo jelgavnieku labklājību un labsajūtu būtu vairāk nekā naivi. Patosa pilnās runas liecina vai nu par intensīvu gatavošanos vēlēšanām, vai arī par skaista atkāpšanās ceļa gatavošanu, lai neievēlēšanas gadījumā varētu klusi pazust kādā «draudzīgā» privātbiznesa struktūrā. Interesanti, ka ikviens runātājs no pašreizējā Domes deputātu sastāva uzsvēra savus opozicionāra uzskatus. Iznāk, ka par aplamajiem lēmumiem nav balsojis neviens no viņiem, bet tie paši kaut kā apstprinājušies…
Nepārsteidz nerimstošās sarunas par apkuri un karsto ūdeni: saskaņā ar Pensionāru apvienības datiem aptuveni 70% savu vairāk nekā trūcīgo ienākumu pensionāri tērē, maksājot par komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc, kamēr pensiju apjoms nesasniegs iztikas minimumu 85 latus mēnesī (un izskatās, ka tas tik drīz vis nenotiks), tikmēr komunālie maksājumi būs galvenais pensionāru prātus satraucošais jautājums.
Der minēt profesora Jāņa Porieša sapulcē stāstīto piemēru par kādu Kandavas pensionāri, kas precīzi reģistrējusi savus ieņēmumus un izdevumus vairāku gadu garumā. Ziemā šī pensionāre pārtikai tērēja 28 santīmus dienā, bet vasarā — veselus 42. Ja kāds nesaprot, ko tas nozīmē, lai pamēģina nodzīvot ar šādiem izdevumiem kaut nedēļu. Negribas ticēt, ka attiecīgie valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki nezina par situāciju, kādā nonācis vairums Latvijas vecāka gadagājuma cilvēku. Šaubos, vai iespējas viņiem palīdzēt ir izsmeltas.
Tā sapulcē pilnīgi pamatoti izskanēja pārmetums Domes amatpersonām, ka darbaspējīgie pensionāri, kas gatavi saņemt mazāku atalgojumu, netiek iesaistīti darbos, tādējādi nesamazinot parādnieku un trūkumcietēju īpatsvaru pilsētā. Būtu naivi lolot ilūzijas, ka no parāda atmaksāšanas Pasaules Bankai kaut kādu iemeslu dēļ varēs izvairīties. STU administrators Aigars Lūsis to izteica skaidri – ja kredītu neatmaksās uzņēmums, tad to segs pašvaldība, bet, ja arī pašvaldība to nedarīs, tad šos līdzekļus atmaksās valsts. Lai arī cik nepatīkama šī realitāte ir siltuma patērētājiem, tas ir skaidri jāapzinās.
Priecē tas, ka vairāki pašreizējās Domes deputāti atklāti atzina, ka STU rehabilitācijas projekts ir izgāzies, ka optimistiskajām prognozēm pirms tā uzsākšanas patiesībā nebija pamata. Tikai žēl, ka cienījamie domnieki attapās tik vēlu. Ziepes ievārītas pamatīgas – projekta atbalstītāju un īstenotāju nesaprātīgās rīcības dēļ siltuma patērētājiem vēl ilgus gadus vajadzēs atmaksāt parādu miljonus.
Redzēsim, kā domnieki reaģēs uz pilsētas pensionāru sapulces lēmumu lūgt darba plānos iekļaut jautājumu par pastāvošo atvieglinājumu palielināšanu pensionāriem komunālo pakalpojumu maksājumos, medicīniskajā aprūpē un medikamentu iegādē, sabiedriskā transporta izmantošanā un apbedīšanas izdevumu segšanā, kam vajadzētu būt pilsētas goda lietai. Kā asprātīgi norādīja kāds no runātājiem, pēdējā pensiju indeksācija – 19 santīmu apmērā – ir tikai vienvirziena biļete uz kapiem. Vajadzības gadījumā nodrošināt apbedīšanas izdevumu segšanu ir pilsētas tēvu morālais pienākums pret aizgājējiem.
Sarežģīts jautājums ir siltumenerģijas divpakāpju tarifi, kurus atcelt sapulce ir lūgusi Domei. Divpakāpju tarifa idejā nav nekā pretlikumīga, taču, to ieviešot, gada laikā patērētāju maksa par apkuri nedrīkst pārsniegt to maksu, kuru patērētāji segtu gada laikā, norēķinoties pēc vienpakāpju tarifa. Ja rodas palielinājums, tad starpības likumība ir jāizvērtē tiesībsargājošām instancēm. Ja izrādās, ka tā radusies nelikumīgi, nepamatoti iekasētie līdzekļi nekavējoties jāatmaksā iedzīvotājiem. Skaidrs, ka divpakāpju tarifu nedrīkstēja ieviest bez jelgavnieku piekrišanas, jo tas nozīmē daļēju uzņēmuma avansveidīgu kreditēšanu, ko nevar pieprasīt bez kreditoru, šajā gadījumā siltuma patērētāju, piekrišanas.
Pensionāru sapulce parādīja, ka pilsētas iedzīvotāji pa šiem četriem gadiem ir bijuši spiesti krietni izglītoties gan ekonomiski, gan politiski un politiskā naivuma medniekiem šoreiz būs nesalīdzināmi grūtāk iegūt medījumu nekā pirms četriem gadiem.
