Martins Luters Kings (1929 – 1968). Cilvēktiesību kustības aizsācējs ASV. M.L.Kings, mācoties teoloģiskajā seminārā iepazinās ar Mahatmas Gandija nevardarbīgās pretošanās filosofiju.
Martins Luters Kings (1929 – 1968)
Cilvēktiesību kustības aizsācējs ASV. M.L.Kings, mācoties teoloģiskajā seminārā iepazinās ar Mahatmas Gandija nevardarbīgās pretošanās filosofiju. 1953. gadā Alabamas pavalstī aizvien plašāka izvērtās pēc M.L.Kinga iniciatīvas uzsāktā cilvēktiesību kustība. Viņa popularitāte palielinājās pēc apcietināšanas. 1963. gada augustā M.L.Kings noorganizēja apmēram ceturtdaļmiljona kustības dalībnieku akcijas Vašingtonā, lai panāktu tādu likumdošanas normu ieviešanu, kas garantētu rasu vienlīdzību. Slavenajā runā Linkolna memoriālā viņš pauda cerības, ka vergu un vergturu pēcteči panāks vienošanos. Pēc gada šis mērķis formāli tika sasniegts – prezidents Lindons Džonsons parakstīja likumu, kas atceļ iedalījumu rasēs. Šajā pašā gadā M.L.Kings saņēma Nobela miera prēmiju. 1968. gadā viņš tika nošauts kādā motelī Tenesijas pavalstī.
Čārlzs Spensers Čaplins (1889 – 1977)
Britu izcelsmes kinoaktieris un režisors. Uzaudzis nabadzīgā Londonas rajonā. Jau no mazām dienām viņš uzstājās tā sauktajā muzikholā. Čaplins radījis vienu no visatpazīstamākajiem skatuviskajiem tēliem pasaulē – Mazo klaidoni, kas pirmo reizi tika iedzīvināts 1914. gadā Holivudā uzņemtajā mēmajā filmā. Arī turpmāk pantomīmiskās situācijās viņš spēja iemiesot gan varonību, gan arī naivitāti un asprātību – īpaši mēmā kino šedervos «Klaidonis» (1915) un «Mazulis» (1921). Vēlāk uzņemtās skaņu filmas, piemēram, «Lielpilsētas gaismas» (1931) un «Lielais diktators» (1940), kurā Čaplins kariķēja Ādolfu Hitleru, bija mazāk veiksmīgas. 1952. gadā Makārtija antikomunistiskās politikas laikā pasaulslavenajam aktierim aizliedza iebraukt ASV. Viņš apmetās uz dzīvi Šveicē un atteicās atgriezties ASV līdz pat 1972. gadam. 1975. gadā Čaplins tika iecelts bruņinieka kārtā.
