Maizei piemīt reta īpašība – to nevar atēsties, un tā neapnīk. Maize ir viens no retajiem produktiem, kas nezaudē savu labo garšu un uzturvērtību, ja to neapēd uzreiz.
Maizei piemīt reta īpašība – to nevar atēsties, un tā neapnīk. Maize ir viens no retajiem produktiem, kas nezaudē savu labo garšu un uzturvērtību, ja to neapēd uzreiz.
Pateicoties konkurencei un cilvēku zināšanām par uzturu, mūsu azaida galdā ir ievērojami vairāk dažādu maizes šķirņu, salīdzinot ar laiku pirms gadiem astoņiem, kad Jelgavas veikalos tās sortiments bieži aprobežojās ar rievoto baltmaizi, formas rupjmaizi un, labākajā gadījumā, ar «Senču rudzu maizi».
Saberztu graudu putra
Arhealogu atradumos ir noskaidrots, ka par maizes priekšteci var uzskatīt ar ūdeni sajauktu un starp akmeņiem saberztu graudu putru. Pamazām pirms sajaukšanas ar ūdeni sadrupinātos graudus apgrauzdēja un vēlāk arī pašu graudu masu apcepa.
Uzskata, ka pirmo raudzēto maizi cepa ēģiptieši pirms pieciem gadu tūkstošiem, raudzēšanai izmantojot pienskābes baktērijas.
Mākslu cept mīkstu maizi no senajiem ēģiptiešiem pārņēma grieķi un romieši. Romieši būvēja racionālas formas maizes krāsnis. Tajās bez cepšanas kameras bija paredzēta arī ierīce gaisa ievadīšanai, dūmgāzu un pelnu izņemšanas izvadi. Raudzēta maize tika vērtēta augstāk nekā neraudzēta un skaitījās delikatese.
Gan senajā Ēģiptē, gan Grieķijā uzskatīja, ka sacietējusi maize palīdz pret gremošanas traucējumiem.
Vidusslaikos pie katras pils un klostera tika celtas dzirnavas un maizes ceptuves. Vēlāk tur strādājošie meistari izveidoja sava amata apvienības pilsētās, kas izauga ap pilīm. Pirmās maiznieku ģildes tika organizētas Anglijā jau 12. gadsimtā. Pēc tam tādas radās arī Francijā, Šveicē, vācu zemēs. Ģildes biedru uzdevums bija saglabāt cepēju labo slavu un aizsargāt iedzīvotājus no negodīgiem maizniekiem.
Kādu maizīti ēdam
Jelgavas veikalos ir pārsteidzoša maizes daudzveidība. Lielākie savas produkcijas piedāvātāji, šķiet, ir «Jelgavas maiznieks» un «Hanzas maiznīca». Taču ir arī maize no daudzām citām Latvijas ceptuvēm, piemēram, no «Vidzemes maiznīcas», «Zelta kliņģera», «Daugavas».
«Jelgavas maiznieka» ražošanas procesa direktore Smaida Bāliņa atzīst, ka pircēji kļuvuši prasīgāki – viņi vēlas ēst svaigu, garšīgu un veselīgu maizi. Daudziem patīk maize ar dažādu graudu, kliju un sēklu piedevām. Iecienīta ir «Svētes graudu maize», arī «Veselības», kliju maize, graudu maizītes. «Jelgavas maiznieks» cep arī maizi, kurai nav pievienoti nekādi uzlabotāji. Tāda ir rievotā baltmaize un rudzu maize.
Diemžēl šogad ir slikta rudzu raža un miltu kvalitāte nebūs labākā. S.Bāliņa atzīst: lai izceptu garšīgu un labas kvalitātes maizi no šīs ražas graudiem, vajadzēs pievienot arī kviešu miltus un stabilizatorus.
Kā nav citur
Pasaulē maz ir vietu, kur cep rupjmaizi. Tāpēc stāsti par to, ka rupjmaize kā ciemakukulis ir ceļojusi uz otru pasaules malu, nav retums. Rupjmaize tiek dāvināta pat valstsvīriem. Tā pie kārtīga rupjmaizes kukuļa tika arī ASV prezidents Bils Klintons.
Daži ārzemnieki uzskata, ka rupjmaize ir uzskatāma par patstāvīgu ēdienu, kam nav vajadzības pēc sviesta kārtas un desas šķēles.
Rupjmaizes spēks ir apcerēts arī latviešu literatūrā, un māmiņas priecājas, ja bērns bulciņas vietā izvēlas rupjmaizes šķēli. Un kas gan vēl tā «piesien dūšu» kā tumšās maizes ņuka ar kūpināta speķa šķēli? Kad izgaršotas daudzas piedāvātās rupjmaizes, kāds paliek pie Normunda Skauģa ceptuvē «Lāči» ar rokām apmīļotā milzu rudzu maizes kukuļa, bet cits izvēlas «Zelta kliņģera», «Blīdenes» vai «Sērenes» rupjmaizi.
Taču savu reizi nemaz nav slikti apēst kādu formas rudzu maizes šķēli, kas tautā joprojām tiek saukta par «ķieģelīti». Un ķiploku grauzdiņi visgardākie iznāk tieši no tās.
Veselīgā maize
Pēdējos gados maizes cepēji par goda lietu uzskata katram klaipiņam pievienot etiķeti ar maizes nosaukumu un sastāvu. Tad katram ēdājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko. Noteikti būtu jāievēro, cik daudz maizē ir balastvielu. Tās tievajās zarnās nesadalās un neuzsūcas, bet palīdz normalizēt gremošanas sistēmu. Jo rupjāka maluma milti, jo vairāk tajos saglabājies šo vērtīgo vielu.
Ja nav pārliecības par savām zināšanām, droši var izvēlēties maizi ar VP (veselīgs produkts) zīmi. To produktiem piešķir Latvijas Diētas ārstu asociācija. Bieži šī zīme ir uz «Hanzas maiznīcas» produkcijas.
Vietējā eksotika
Katra cepēja vēlēšanās ir pārdot vairāk. Tātad maizei jābūt kvalitatīvai, ar samērīgu cenu. Taču vēl ir iespēja tirgū piedāvāt tādu maizi, ko necep neviens cits. Tā, vairs nav nekāds retums sķēlītēs sagriezta maize ar saulespuķu sēkliņām, rupjmaize un saldskābmaize ar riekstiem, rozīnēm un žāvētām aprikozēm vai arī tosteru maize ar asām piparu piedevām, kas nosaukta par «Meksikāņu maizi».
Maizi var arī dažādot, to cepot dažādās formās. Rupjmaize parasti ir nopērkama lielākos vai mazākos kukuļos, bet baltmaizes klaipiņš var būt ļoti garš vai arī sarucis pavisam maziņš, jo katrai maizei ir savs ēdājs.
Kur glabāt
Lai arī parasti maize ir iepakota plēvē vai ielikta polietilēna maisiņā, to iesaka neglabāt tādā iesaiņojumā. Priecē, ka «Jelgavas maiznieka» dažas augstvērtīgās maizes šķirnes tagad pako glītās papīra kulītēs. Tātad mājās klaipiņus turam koka maizes kastē vai arī ledusskapī (to labi var darīt, ja pēc izņemšanas no tā maizes šķēles apgrauzdē tosterī). Maizi var glabāt arī uz koka dēlīša, pārklājot to ar pietiekami lielu māla bļodu, vai arī ielikt kokvilnas vai lina auduma kulītē.
Visbiežāk maizi bojā pelējuma sēne. Nogriežot pelējumu, tā neiet bojā, tāpēc uzturā šādu maizi lietot nevajag. Lai maizes kastē likvidētu pelējuma sēnīti, to regulāri izmazgā un izslauka sausu.
Materiāls sagatavots, izmantojot Zigurda Zariņa un Lolitas Neimanes grāmatu par uzturu
un dažādu maiznīcu reklāmas materiālus
Maizes sastāvs (vidēji), %
Ūdens – 37 – 47%, olbaltumvielas – 6 – 8%, ogļhidrāti – 42 –58%, tauki – 1 – 2%, balastvielas – 3 – 10%, minerālvielas – 1 – 2%, B1, B2, PP vitamīni.
Latvijā cep: rudzu, rudzu-kviešu, kviešu-rudzu, kviešu, graudu, aizdaroto, uzkodu, tosteru un grauzdiņu maizi.
