Jelgavas pircēji var justies apmierināti – pirms nedēļas atvērts jauns lielveikals «Spar» Lielajā ielā 1.
Jelgavas pircēji var justies apmierināti – pirms nedēļas atvērts jauns lielveikals «Spar» Lielajā ielā 1.
Veikala telpas ir pārdzīvojušas dažādus laikus un saimniekus. Kādreiz tur bija klasisks padomju laika gastronoms, kurā smirdēja pēc zivīm un dezinfekcijas līdzekļa. Kādu laiku lielās tirdzniecības zāles atsevišķas nodaļas nīkuļoja, piedāvājot gaļas un zivju produktus, arī uz svara pārdodamu jogurtu, alkoholu un dažādas rūpniecības preces, kuru sortiments stipri atgādināja tirgus būdiņās nopērkamo. Tad nāca «humpalu» un grāmatnīcas ēra. Vienā ēkas galā bija iekārtojies tā saucamais kulinārijas veikals, kas studentu aprindās bija iemantojis visai savdabīgu slavu.
Visu daudzo pārvērtību laikā Herta bija zaudējusi interesi par šo tirdzniecības vietu. Tāpēc, pārsteigta ieklausījusies «Latvijas Radio 2» diktora teiktajā par to, ka Jelgavā atvēries jauns «Spar» tīkla veikals, viņa nolēma izmest līkumu un pārbaudīt, kas tas ir par zvēru.
Jāatzīmē, ka veikala atvēršanai šis nav pats piemērotākais laiks, jo Driksas tilta remontdarbi rada zināmu nervozitāti un garāmbraucēju uzmanība galvenokārt ir piekalta priekšā braucošās mašīnas pakaļgalam. Tāpēc, ja arī gribas apstāties, tā īsti nav kur nolikt savu auto.
Lai nu kā, veikals ir vaļā. Tā priekšrocība – starp plauktiem ir pietiekami platas ejas, kas ir vairāku Jelgavas lielveikalu trūkums. Nākamais – ļoti plašais preču sortiments. Īpaši tas attiecas uz ilgāk glabājamiem produktiem, piemēram, dārzeņu un augļu konserviem, graudaugu produktiem, arī makaroniem (bija divu veidu lazanja, ko Herta tik izmisīgi meklēja iepriekšējā iepirkšanās reizē).
Var priecāties austrumniecisku ēdienu baudītāji. Tā, Hertasprāt, pirmoreiz Jelgavā ir nopērkamas Japānā gatavotas suši plāksnītes no presētām jūraszālēm (iepakojuma cena – Ls 3,17), rīsu miltu pankūku (uzbriedina starp diviem mitriem, tīriem virtuves dvieļiem) un krevešu čipsu pusfabrikāti (uzkarsē mikroviļņu krāsnī vai cep sakarsētā eļļā kā popkornu un pasniedz kā uzkodu ar jūras veltēm), īpašie šusi rīsi un austrumu nūdeles, kā arī īsti koka irbulīši visu šo eksotisko gardumu baudīšanai. Protams, tas nav lēti, bet kādā īpašā reizē Herta noteikti sarīkos saviem draugiem ballīti austrumu gaumē.
Vēl Hertu iepriecināja tukšie plaukti, iepakotais kases aparāts un liels uzraksts, kas aicināja izteikt savu viedokli par to, vai veikalā ir vajadzīga alkohola nodaļa. Tātad, jelgavnieki, izsakieties! Iespējams, šoreiz mēs kaut ko varam ietekmēt.
Viss bija labi – izvēle liela, pārdevējas laipnas, strādāja trīs kasieres, iepirkumu maisiņi bija pietiekami lieli un izturīgi, lai tajos varētu ielikt kaut ko vairāk par piena paciņu un kukulīti maizes. Arī par pircēju trūkumu, šķiet, nevarēs sūdzēties – garais darba laiks un studentu taka blakus. Bet Herta nevarēja saprast, kāpēc iepirkumu čekā parādījās lieliem burtiem iedrukāts «CIGARETES Ls 0,28», lai gan viņa tādas preces mūžā nav pirkusi. Mājās paņēmusi zīmuli, Herta rūpīgi atzīmēja visus savus pirkumus čekā un saprata, ka cigaretes šajā gadījumā ir kokosrieksts par divdesmit astoņiem santīmiem. Bet kāpēc? Vai mūsu valstī ir kokosriekstu sausais likums un tādējādi jāmaldina uzraudzības dienesti? Lai nu kā, Herta šajā veikalā iepirksies arī turpmāk, un šī neskaidrība (tāpat kā kādas preces cenas uzlīmes nesakritība ar faktisko pie kases nolasīto cenu vai biezpienam iepriekšējā dienā beidzies realizācijas termiņš) ir tikai pirmo darbadienu uztraukuma un nedrošības sekas.
