Uzskatu, ka man ir bijusi liela laime mācīties Jelgavas 4. vidusskolā. Man ir tuvs modelis, kurā bērnam ir sava skola, sava klase un savs sols. 4. vidusskola bija divplūsmu skola ar ļoti spēcīgu pedagoģisko kolektīvu.
Uzskatu, ka man ir bijusi liela laime mācīties Jelgavas 4. vidusskolā. Man ir tuvs modelis, kurā bērnam ir sava skola, sava klase un savs sols. 4. vidusskola bija divplūsmu skola ar ļoti spēcīgu pedagoģisko kolektīvu. Vēl tagad strādā izcila ķīmijas skolotāja Skaidrīte Uvena, pirmo gadu pelnītā atpūtā ir sporta skolotājs Rolands Čuhalovs. Vēl strādā Gaļina Dorofejeva – 6. vidusskolā –, Aija Inne – 1. internātskolā. Ar to, ko mums vācu valodā iemācīja skolotāja Margarita Kaltigina, pietika arī augstskolā. Ar sirsnību atceros pedagogus Ivaru Osvaldu, Cildu Gronsku, Liegu Siliņu, Irēnu Apsi, Ilgu Grinovsku, Ilgu Rudzi.
Mums bija laba klase, kas ar nelielām izmaiņām kopā bija no 1. līdz 11. klasei. Lielākā daļa aizgāja studēt, jo iegūtās zināšanas un pieredze bija stabilas. Daudz strādājām muzejā, bibliotēkā, rakstījām referātus. Vēstures skolotāja rīkoja konferences. Referātu nolasīt toreiz bija liels pārdzīvojums, taču tas deva patstāvīgā darba iemaņas un pieradināja izteikt savas domas auditorijas priekšā.
Bet par to, ka aizgāju studēt latviešu valodu un literatūru, jāpateicas skolotājai Ritai Apškalējai. Mani interesēja arī svešvaloda, taču toreiz latviešu kultūras, vēstures, tradīciju, rakstniecības lodziņu bija iespēja pavērt tieši ar literatūras studijām. Skolotāja Apškalēja bija smalkjūtīga, prasīga, rosināja daudz lasīt un rakstīt. Arī pati nedaudz rakstīja dzeju. Toreizējai ideoloģiskajai audzināšanai skolā līdzsvaru deva literatūras stundas. Rita Apškalēja baudīja cieņu un mīlestību pārējo kolēģu vidū, ko iemantoja ar savu sirsnību, labestīgu humoru un sievišķīgu šarmu.
Es novēlu, lai skolotājiem pietiek dvēseles siltuma visiem skolēniem! Novēlu neiestigt dzīves negācijās un dot skolēniem to gaišumu, kas mājo ikvienā skolotājā!
