30. septembrī uz 1944. gada kauju atceres pasākumu Morē devās arī braucēju pārpilns autobuss no Jelgavas.
30. septembrī uz 1944. gada kauju atceres pasākumu Morē devās arī braucēju pārpilns autobuss no Jelgavas.
1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim Vidzemē notika leģendārās Mores kaujas, kad latviešu leģionāriem, izturot neskaitāmus Sarkanās armijas uzbrukumus, izdevās ienaidnieku uz laiku apturēt. Pateicoties uzvarai pie Mores, bija iespējams izveidot arī Kurzemes cietoksni, kas ļāva izdzīvot tūkstošiem bēgļu.
Jau tradicionāla ir bijušo kauju dalībnieku pulcēšanās pie pieminekļa pārapbedītajiem karavīriem Roznēnu ozola pakājē, lai kopā ar jauno paaudzi godinātu viņu piemiņu. Goda sardzē stājās nacionālo organizāciju karognesēji, viņu vidū arī Nacionālo Daugavas Vanagu (NDV) Jelgavas nodaļas un Ozolnieku vidusskolas jaunsargi. Pasākuma dalībnieki nolika ziedus līdzās kapu plāksnītēm. Svētrunu noturēja mācītājs, bijušais leģionārs K.Zuika. Uzrunas sacīja aizsardzības ministrs Ģ.Kristovskis un Zemessardzes komandieris J.Kiukucāns. NDV Jelgavas nodaļas vārdā vainagu nolika tās priekšsēdētājs P.Strīķis.
Atmiņu ceļš veda tālāk uz Mores skolu, kur atrodas lielais Mores kauju piemineklis. Kauju dalībnieki dalījās atmiņās, runāja arī Saeimas deputāti P.Lāce un J.Dobelis, dziedāja Siguldas vanagi, spēlēja armijas orķestris, atskanēja salūta zalves. Bet noslēgumā visi kavējās pie ugunskura, runādamies par tālajām cīņu dienām, zudušiem draugiem, stāvokli valstī un jauko dienu Morē.
Aldis Egils Hartmanis, auju dalībnieks
