Izglītības sistēma un atzīmju skala katrā Eiropas valstī ir unikāla – Eiropas Savienība ar savām direktīvām un regulējošiem noteikumiem šajā jomā neiejaucas.
Izglītības sistēma un atzīmju skala katrā Eiropas valstī ir unikāla – Eiropas Savienība ar savām direktīvām un regulējošiem noteikumiem šajā jomā neiejaucas. Saskaņā ar Eiropas Izglītības informācijas tīkla datiem labākā atzīme par skolēna sekmēm Vācijā ir «1», Dānijā – «13», bet Zviedrijā augstākais novērtējums ir «5».
Klases žurnālā atzīmes neliek
Vācijas skolās atzīmes bērniem sāk likt no trešās klases. Jaunākajās klasītēs sekmes tiek vērtētas ziņojumu veidā, detalizēti aprakstot skolēna individuālo progresu, kā arī stiprās un vājās puses atsevišķos priekšmetos.
Augstākā atzīme vācu skolās par ļoti labu sniegumu ir «1». Divnieku skolotāji liek par labām sekmēm, «3» ir apmierinoša atzīme, bet «4» nozīmē, ka sekmes ir «pietiekamas». Vājš un nesekmīgs vērtējums ir «5» un «6».
Skolotāji klases žurnālā atzīmes neliek – tās tiek fiksētas tikai piezīmēs. Vācijas izglītības darbinieki uzskata, ka atzīmju rinda klases žurnālā traumē bērna psihi, īpaši, ja sekmes nav spīdošas. Turklāt nevienam citam klasē, izņemot skolēnu un skolotāju, atzīmes nav jāzina – tā uzskata pedagogi Vācijā. Klases žurnālā skolotāji pieraksta tikai kavējumus un stundās izņemto vielu. Žurnālā tiek ierakstīta arī informācija ar vecāku vārdiem, mājas adresi un telefona numuru, bet netiek uzrādītas vecāku darba vietas.
Liecības Vācijas skolās skolotāji izsniedz divas reizes gadā: janvāra beigās un mācību gada beigās. Paralēli sekmju vērtējumam skolēni liecībā saņem atzīmes par «Arbeitsverhalten» – uzcītību. Skolotāji 6 punktu sistēmā novērtē skolēnu attieksmi pret mācību darbu un mājas darbu izpildi. Tāpat ar atzīmi tiek vērtēta arī «Socialverhalten» – uzvedība kolektīvā, attieksme pret klases biedriem, izpalīdzība, atbildības izjūta un tā tālāk.
Dānijā un Zviedrijā – atzīmes no 8. klases
Dānijā atzīmes liek no «0» līdz «13», pie tam skolēni tās saņem tikai tajos mācību priekšmetos, kuros jākārto nobeiguma eksāmeni. Dānijā nav vispārēju nobeiguma eksāmenu. Piemēram, tautskolā «Folkeskolens afgansprove» eksāmenus var kārtot vienpadsmit mācību priekšmetos.
Augstākā atzīme šajā zemē par izcilu sniegumu ir «13». Par labām zināšanām skolēni saņem «11», bet, piemēram, «8» tiek dots par apmierinošām sekmēm. Pati zemākā atzīme, kas nozīmē pilnīgu izgāšanos, ir «0».
No 1. līdz 7. klasei informāciju par skolēna sekmēm vecāki var saņemt rakstiski, bet visbiežāk tas notiek mutiski, vecākiem ierodoties skolā un kopīgi ar skolotāju pārrunājot bērna sekmes.
Jāpiebilst, ka 9. un 10. klases nobeiguma eksāmeni Dānijas skolās nav obligāti, bet gandrīz 95 procenti skolēnu pēc 9. klases un aptuveni 85 procenti izvēlas tos kārtot.
Arī Zviedrijā atzīmes tiek liktas tikai vidusskolā. Augstākais vērtējums ir «5», bet zemākais – «1». Rudens un pavasara semestros iegūtās atzīmes tiek ņemtas par pamatu, lai skolēns varētu iestāties augstākā posma vidusskolā.
Izglītības reformas rezultātā no 1995. gada Zviedrijā vidusskolu augstākajā posmā ieviesta četru pakāpju vērtēšanas sistēma: «neieskaitīts», «ieskaitīts», «ar labām sekmēm – ieskaitīts» un «ar izcilām sekmēm – ieskaitīts».
Kritizē skolēnu zināšanas
Vācijā prese nepārtraukti kritizē izglītības sistēmu un skolēnu zemo zināšanu līmeni. Vācu skolotāji atzīst, ka sistēma, kā skolēnu par nesekmību atstāt uz otru gadu, ir ļoti sarežģīta. Ja vienā no galvenajiem priekšmetiem un vēl divos obligātajos priekšmetos skolēnam ir neapmierinošas atzīmes («5» vai «6»), tad viņš paliek uz otru gadu. Bet, ja liecībā citos priekšmetos ir vairāki vieninieki vai divnieki, atzīmes var izlīdzināt.
Prese kritizē arī skolotāju darbu. Vācijā skolotāji agri – jau ap 40 gadiem – vēlas pensionēties. Pēc augstākās pedagoģiskās izglītības iegūšanas skolotāji var mācīt divus priekšmetus, bet bieži vien pedagogs pasniedz vismaz četrus priekšmetus, un, kā uzskata prese, no tā cieš mācību kvalitāte.
Izglītības sistēmu nepārskatāmu padara arī tas, ka katrā no sešpadsmit Vācijas zemēm ir savi likumi. Valstī jau kādu laiku tiek diskutēts par reformām izglītībā, kas palīdzētu ieviest vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tālāk par diskusijām vācieši vēl nav tikuši.
Lielbritānijā – «A», «B» un «C»
Savukārt Lielbritānijā sabiedrība un prese pauž neapmierinātību par izglītības sistēmas politizēšanu. Politiskās partijas skolu eksāmenu rezultātus un izglītības līmeņa celšanos izmanto, lai pārliecinātu par partijas veiksmīgo darbību. Piemēram, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs 26. septembrī pie varas esošās leiboristu partijas kongresā paziņoja, ka šogad sasniegti augstākie rezultāti pamatskolas vecuma bērnu izglītībā, un tas noticis tādēļ, ka partija ieguldījusi lielus līdzekļus izglītības sistēmā. Politiķi padara skolēnu dzīvi nepanesamu, jo viņiem eksāmeni labi jākārto ne tikai skolotājiem par prieku, bet arī, lai celtu politisko partiju reitingu, raksta britu prese.
Lielbritānijā atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm skolēnu sekmju vērtēšanā izmanto nevis ciparus, bet alfabēta burtus. Augstākā atzīme ir «A». Zināšanas ir vājas un nesekmīgas, sākot ar «E» un «F». Vidusskolas gala eksāmenu atzīmes ir izšķirošas, stājoties augstskolā. Lai studētu medicīnu, jābūt vismaz trijām «A» atzīmēm vidusskolas diplomā.
