Pārdesmit gadu Glūdas pagasta Nākotnes ciemata centrā ik pa laikam jūtama kanalizācijas ūdeņu smaka, kas nāk no bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. Uzpūšot ziemeļu vējam, par to sūdzas gan Škibes pamatskolas apkārtnē, gan arī daudzdzīvokļu māju rajonā. Valsts vides dienests (VVD) aktualizējis, ka Nākotnes ciematā atrodas augsta riska notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas jau ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu. Tādējādi Auces upē noplūst daļēji attīrīti vai neattīrīti ražošanas un sadzīves notekūdeņi. Vietējiem zināms arī tas, ka notekūdeņu piesārņojumu un smakas viņu ciematā izraisa gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne”, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem Jelgavas novadā.
Attīrīšanas iekārtas bija izcilas
Padomju laika kolhoza “Nākotne” priekšsēdētāja vietnieks celtniecības lietās Gunārs Segliņš atceras, ka šīs iekārtas tika projektētas un izbūvētas 80. gadu otrajā pusē. “Darba autors bija tagadējais uzņēmējs Jurijs Rešetilovs. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas bija tam laikam unikālas jau ar to, ka tās izvietojās samērā nelielā platībā. Padomju laikos, kad reizi divos gados veiksmīgākajiem celtniecības projektiem tika piešķirta valsts prēmija, to 1989. gadā ieguva arī Nākotnes ciemata triju dzīvojamo ēku grupa, mehāniskās darbnīcas un bioloģiskās notekūdeņus attīrīšanas komplekss. Tādu pašu novērtējumu saņēma arī Rīgas televīzijas tornis,” lepojas G.Segliņš. Viņš piebilst, ka attīrīšanas iekārtas tika izbūvētas “ar rezervīti” – apmēram pusotras reizes lielākam notekūdeņu apjomam, nekā tas 80. gadu beigās bija nepieciešams.
90. gados, kad kolhozs “Nākotne” sadalījās vairākos privātuzņēmumos, Nākotnes ciematā attīstījās arī gaļas pārstrādes uzņēmums. Tādējādi ciemata kanalizācijas sistēmā novadītais notekūdeņu daudzums palielinājās apmēram divas reizes. Mainījās arī to ķīmiskais sastāvs. Jelgavas novada pašvaldības komunālās saimniecības uzņēmuma “Jelgavas novada KU” valdes loceklis Dzintars Cāzers tagad atzīst, ka Nākotnes attīrīšanas iekārtām pietrūkst jaudas, lai pietiekami kvalitatīvi pārstrādātu gaļas pārstrādātāju novadītos ūdeņus.
SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne”” valdes loceklis Aigars Jankūns stāsta, ka pirms pieciem gadiem nostādne bija citādāka. Proti, ar gaļas pārstrādātājiem bija vienošanās, ka uzņēmums izveidos tādas savu notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas, lai no tām iznākošie ūdeņi būtu tādā tīrības pakāpē, ka tos var novadīt ciemata bioloģiskās attīrīšanas iekārtās. A.Jankūns paskaidro, ka toreiz priekšattīrīšanas iekārtu rekonstrukcijā tika investēti 375 tūkstoši eiro. “2020. un 2021. gadā ieguldījām vēl papildu investīcijas funkcionalitātes uzlabošanai un iekārtu stabilākam darbam,” piebilst uzņēmuma vadītājs. Tomēr vēlāk no pašvaldības puses tika atzīts, ka sadarbība notekūdeņu attīrīšanā ar privātuzņēmumu nav īsti droša. Tiek piesaukta arī negatīvā pieredze Tukumā, kur 2015. gada jūlijā vietējais uzņēmums “Tukuma piens” iepludināja pilsētas kanalizācijā vairāk ūdeņu, nekā to spēj attīrīt pašvaldības pārziņā esošās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Tas Tukumā izraisīja ekoloģisko katastrofu ar zivju bojāeju Slocenes upē un Dzirnezerā. Novada pašvaldība bija spiesta pat izsludināt ārkārtas stāvokli.
Pašvaldība atsakās attīrīt gaļas ražotāju ūdeņus
Runājot par problēmas risinājumu, “Jelgavas novada KU” valdes loceklis Dz.Cāzers stāsta, ka pirms gada starp pašvaldību un gaļas pārstrādes uzņēmumu tika noslēgta vienošanās, ka līdz 2023. gadam Nākotnē tiks izbūvētas jaunas modernas attīrīšanas iekārtas un gaļas pārstrādātāji atvienosies no ciema bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. “Jaunās attīrīšanas iekārtas būs apmēram par kilometru tālāk no centra. Tās jau esam sākuši projektēt. Izmaksas plānotas virs 300 tūkstošiem eiro,” teic Dz.Cāzers.
A.Jankūns atzīst: “Kaut ir bijušas vairākas sarunas ar Jelgavas novada domes vadību, kurās lūdzām pašvaldību, lai tā piedalās notekūdeņu problēmas risināšanā, taču tas nesekmējās.” Uzņēmuma vadītājs secina: “Mums nav izvēles – esam apņēmušies divu gadu laikā patstāvīgi atrisināt savas problēmas ar notekūdeņiem.” A.Jankūns apstiprina, ka būs jāiegulda papildu investīcijas pašiem savās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, tās pārprojektējot. “2021. gadā sākām konsultācijas ar nozares speciālistiem, veicam izpēti, kas būtu jādara, lai mūsu iekārtās notekūdeņus varētu attīrīt līdz novadīšanai dabā. Līdz risinājuma gala versijai vēl neesam tikuši. Pēc provizoriskām aplēsēm, investīcijas varētu sasniegt 150 tūkstošus eiro,” skaidro A.Jankūns.
Gaļas pārstrādes uzņēmums “Nākotne” nodarbina 240 darbinieku, ik gadus realizē produkciju 20 miljonu eiro apmērā (eksportē 920 000 eiro apmērā). Ik gadu nodokļos samaksā vairāk nekā trīs miljonus eiro.
VVD projekts aptver visu valsti
Uzraugot notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti, VVD īsteno valsts testēšanas programmu – uz riska analīzi balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ārpuskārtas kontroli. Kopš 2020. gada šāda testēšana veikta 187 iekārtās, no tām 29 konstatēti pārkāpumi. Zemgalē problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vidū vēl ir Bauskas novada Vecumnieku pagasta bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, ko apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Mūsu saimnieks” un Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciema bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, ko apsaimnieko Gailīšu pagasta pārvalde. Netīrie ūdeņi tiek novadīti Mūsas upē.
VVD Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis piezīmē, ka 2021. gada maijā viņa vadītā iestāde uzsāka administratīvo lietu saistībā ar kārtējo ziņojumu par smakām no attīrīšanas iekārtām Glūdas pagasta Nākotnes ciematā.
