Klāt septembris. Vai atkal gadu “spēlēsim skolās”? Vai tomēr mācīsimies?
Aizvadīta pirmā mācību nedēļa. Aiz muguras Zinību dienas patīkamais satraukums, atkalsatikšanās prieks, pirmās mācību stundas. Ir interesanti novērot, kādi izskatāmies, izkāpuši no attālināto mācību pidžamām un atgriezušies skolas solos. Gaiteņos un klasēs skan patīkamā balsu ņurdoņa, kāds spēlē otrā stāva baltās klavieres, kaut kur dzirdami smiekli un skaļāki izsaucieni. Skola ir dzīva, ja tajā ir kustība un skaņa. Gaisā jūtamas slāpes pēc komunikācijas: sarunām, skatieniem, vienkārši cilvēku klātbūtnes.
Mācību gadu sākām ar adaptācijas pasākumiem divu dienu garumā. Līdzīgi kā pēc smagas mugurkaula operācijas cilvēks sāk atkal mācīties staigāt, tā arī mums visiem jāieiet atpakaļ klātienes mācību ritmā. Tas nav viegli, jo pandēmija nav beigusies. Skolai jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem: testēšanas problēmām, distances ievērošanu, telpu vēdināšanu un atšķirīgu plūsmu nodrošināšanu. Brīžam liekas, ka mācību saturs ir palicis otrajā plānā. Ik pa laikam iezogas domas – vai un kā izdzīvosim pandēmijas vētrā? Šoreiz es nedomāju par fiziskā ķermeņa veselības stāvokli, bet tieši garīgo veselību.
Gatavojoties Zinību dienas svinīgajam pasākumam un domājot par dienas moto, galvā skanēja Raiņa vārdi no lugas “Indulis un Ārija”: “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba!” Cik liela ir mūsu griba šodien? Jā, mēs gribam mācības klātienē, bet vai esam veikuši mājasdarbu, lai tā notiktu? Saka, ka skola ir sabiedrības spogulis, un savā ziņā tā arī ir. Ir vakcinētie un nevakcinētie, ir šaubīgie un pārliecinātie par savu taisnību. Dullais Dauka bija gatavs mesties pāri horizontam, lai izzinātu pasauli. Izglītības alkas bija tik lielas, ka viņš nedomāja par savu dzīvību. Šodien mums katram ir dota iespēja izvēlēties. Un izvēles brīvība var būt kā spārni, kas iedvesmo un ceļ, bet var būt arī kā nepanesams slogs.
Arī man šodien gribas izsaukties, kā savulaik to izdarīja Galilejs par zemeslodi: “Un tomēr viņa griežas!” Dzīve turpinās, mēs gatavojamies Dzejas dienām!
“… Mainies ir tu uz augšu..” (Rainis)
