Ticība
Pēc ilgāka laika sanāca braukt uz mājām ar starppilsētu autobusu. Iekāpjot autobusā, iepriecināti nospriežu, ka cilvēki tiešām ievēro noteiktās prasības. Tiesa, pēc brīža pamanu gan vienu kundzi, kura sarunājas ar divām draudzenēm, lepni masku nolaidusi zem deguna. It kā šādā veidā no maskas vispār būtu kāda jēga!
Krietnu brīdi vēroju ainavu aiz loga un pārdomāju vēl pagūstamos dienas darbus, kad neviļus ieklausos aizmugurē sēdošās sievietes balsī. Viņa pa tālruni cītīgi pārliecina kādu ielūkoties nosūtītajās interneta saitēs, pieminot, ka nelielā ar šo slimību saslimusī cilvēku saujiņa jau nu gan nav nekāds iemesls ierobežojumiem. Tāpat sieviete skaidro kaut ko par testēšanos un kundzi, kas viņas nosūtītajā informācijā šo visu brīnišķīgi paskaidrojot. Izklāsta ieintriģēta, pametu skatu atpakaļ un, protams, ieraugu sievieti, kas pārliecinoši un brīvi tādu nieku kā maska nelieto, toties sarunas biedrenei (vai biedram) klausulē lepni saka: “Bet šai sievietei (noprotams, ka slimības speciālistei internetā) ir jātic. Viņa ir fantastiska! Un viņa taču ir dzimusi 15. augustā. Tajā datumā dzimušie cilvēki ir fantastiski!”
Jā, izkāpju no autobusa pilnīgi pārliecināta – ja cilvēka erudīciju kādā jautājumā nosaka viņa dzimšanas datums, nav īpaša pārsteiguma, ka ļaudis tic gan čipiem vakcīnās, gan folijas cepurīšu aizsardzībai pret 5G starojumu.
Intereses pēc vēlāk ielūkojos interneta dzīlēs, lai secinātu, ka 15. augustā tiešām dzimuši daudzi, visticamāk, fantastiski cilvēki – kā, piemēram, simpātiskais aktieris Bens Afleks. Bet šajā datumā pasaulē nācis arī Napoleons. Vai viņš bija fantastisks? Noteikti, kā uz to skatās, savā ziņā – iespējams. Vēl atrodu, ka šajā dienā dzimusi arī kāda 20. gadsimta sērijslepkava, kas droši vien nebūs vis dēvējama par fantastiski jauku būtni.
