Pārtikas,
naftas un citu dabas resursu cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir jūtams arī
inflācijas tendencēs Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes
publicētā informācija, šī gada augustā patēriņa cenas Latvijā pieauga par
3,7 %. Lai arī augustā patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar jūliju
parasti samazinās sezonālo faktoru ietekmē, šogad augustā pret jūliju patēriņa
cenas Latvijā ir augušas par 0,4 %. Tas ir straujākais patēriņa cenu
kāpums augusta mēnesī kopš 2007. gada, un tuvākajos mēnešos patēriņa cenu
inflācija Latvijā turpinās paātrināties.
Patēriņu
cenu kāpums šobrīd ir vērojams ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un
pasaulē. Augustā patēriņa cenu inflācija eirozonā sasniedza 3 %, savukārt
Lietuvā un Igaunija inflācija jau ir pietuvojusies 5 %. Inflācijas kāpums
šobrīd ir vērojams ne tikai patēriņa, bet arī ražotāju cenās un būvniecības
izmaksās. Jūlijā ražotāju cenas Latvijā bija par 15,8 % augstākas nekā
pērnā gada jūlijā, savukārt būvniecības izmaksas bija par 8,2 % lielāks
nekā pirms gada. Tajā skaitā būvmateriālu cenas pēdējā gada laikā Latvijā ir
augušas par gandrīz 12 %.
Inflācijas
pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos joprojām pamatā ir saistīts ar ārējiem
faktoriem. Naftas un citu energoresursu cenu kāpumu tikai šobrīd sāk
atspoguļoties elektrības, kā arī siltumenerģijas cenās, kas augustā Latvijā ir
augušas par attiecīgi 7,8 % un 6,1 %. Līdz ar augošu pieprasījumu un
netipiski zemu krājumu līmeni, dabasgāzes cenas Eiropā ir sasniegušas augstākos
līmeņus pēdējos 10 gados, un vienlaikus strauji aug arī CO2 emisiju kvotu
cenas. Elektroenerģijas cenu kāpumu nedaudz amortizēs OIK īpatsvara sarukums
rēķinos, taču elektrības un siltumu cenu kāpums Latvijā ir sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. Bez energoresursu cenām
izteiktāka šobrīd ir kļuvusi arī pārtikas cenu inflācija, kas augustā sasniedza
2,6 %. Arī pārtikas cenu kāpums Latvijā, visticamāk, turpināsies, jo pēdējā
gada laikā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē ir augušas par 30 %, un šo
kāpumu mēs tikai tagad sākam sajust veikalos. Visbeidzot, augustā par 4,7 % augušas
arī apģērbu un apavu cenas, lai gan vasaras beigās tām ir tendence
samazināties. Tas varētu būt skaidrojams gan ar relatīvi zemo cenu līmeni pērn,
taču, iespējams, šeit jūtama arī globālo transporta cenu kāpuma ietekme.
Vienlaikus
iekšējo pakalpojumu cenu inflācija joprojām ir mērena, un augustā pakalpojumu
cenas bija tikai par 1,9 % lielākas nekā pērn. Tomēr darba tirgū darbiniekus
kļūst arvien grūtāk atrast, un darba algas aug, tādēļ arī pakalpojumu pusē cenu
spiediens varētu pieaugt pēc Covid -19 ierobežojumu atcelšanas. Pēc manām
prognozēm, patēriņu cenu inflācija Latvijā šogad būs aptuveni 2,5-2,7 %,
savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, pārsniegs 3 %. Tādējādi pēdējo
mēnešos arvien vairāk ir vērojama tendence, ka ekonomikas izaugsmes prognozes
mazinās, bet inflācijas prognozes aug. Tas nozīme, ka valstu un centrālo banku
ekonomikas atbalsta pasākumi, kā arī pieprasījuma stimulēšana, arvien vairāk
sastopas ar ražošanas, kā arī loģistikas jaudu ierobežojumiem, un papildus
līdzekļu iepludināšana ekonomikā riskē veicināt tālāku cenu kāpumu ekonomikā.
Foto: publicitātes
