Prokuratūra pagājušonedēļ paziņoja par savu lēmumu uzsākt kriminālvajāšanu pret kara noziegumos apsūdzēto Konrādu Kalēju.
Prokuratūra pagājušonedēļ paziņoja par savu lēmumu uzsākt kriminālvajāšanu pret kara noziegumos apsūdzēto Konrādu Kalēju. Tātad Kalējam tiesa būs, jo pretējā gadījumā izvirzītā apsūdzība Latviju tiešām padarīs par to, no kā Kalēja lietas sakarā komentārā «Jaunajā Avīzē» baidās bijušais Latvijas goda konsuls Čikāgā Norberts Klaucēns, – par starptautisku šovu, kas sarīkots, lai savu tiesu morālā labuma gūtu ebreju organizācijas ar Sīmona Vīzentāla centru priekšgalā. Jo vairāk bažas par tiesas pārtapšanu cirkā vieš tas, ka ar kara noziegumiem, īpaši – pret ebrejiem – saistīta lieta pēc būtības visbiežāk tiek izskatīta vispirms diplomātu kuluāros un tikai pēc tam tiesā, kuras lēmums savukārt regulē «iesaistīto» valstu ārpolitikas sviras. Kalēja lieta šajā ziņā ir īpaši spilgts piemērs. Kaut vai tādēļ vien, ka tiesvedības sakarā spiedienu uz apsūdzētājiem, izmeklētājiem un tiesnešiem, kuriem šādas tiesības nosaka likums, nevis noteiktas identitātes goda jūtas, izdara, piemēram, ASV pirmā lēdija Hilarija Klintone. Arī viņai bez tiesas neilgi pirms senāta vēlēšanām gluži kā Vīzentāla centra direktoram Efraimam Zurofam Kalēja vaina šaubas nerada.
Cits jautājums – kur tiesās bijušo Arāja komandas virsnieku, kuram savas biogrāfijas un ebreju organizāciju spiediena dēļ vajadzēja atteikties no Lielbritānijas un ASV pavalstniecības, patvērumu rodot Austrālijā. Tur acīmredzot nevienam tiesnesim tādu pierādījumu, kas kalpotu par pamatu apsūdzības izvirzīšanai Kalējam un, iespējams, viņa izdošanai Latvijas varas iestādēm, nav. No tā atkarīgs vispirms jau tas, vai savas vainas atzīšanas vai neatzīšanas formālo faktu piedzīvos pats aizdomās turētais un no tā savukārt – plašākas sabiedrības attieksme pret atsevišķu valstu un personu līdzdalību Otrā pasaules kara, tostarp holokausta, seku likvidēšanā.
Bet Latvijai svarīgi, pirmkārt, ka kriminālvajāšanas motivācija balstīta uz jaunām vēsturisku faktu atklāsmēm, kurās figurē Kalēja persona, nevis uz iepriekš zināmo faktu jaunu juridisku interpretāciju. Un tiklab Vīzentāla centra pārstāvjiem, politiķiem, kā visiem pārējiem Latvijas pilsoņiem, arī pašam Kalējam, ir svarīgi, lai šī lieta neizvērstos par mūžīgo prāvu. Tiesa, motīvi katram ir savi.
Tomēr nav saprotams, kāpēc Kalēja lietas izmeklēšanā tik ļoti svarīgs ir ātrums. Kāpēc tas ir svarīgs Vīzentāla centram, kas par Kalēja nonākšanu uz apsūdzēto sola neveiksmīgi cīnījies jau krietni pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas? Un kāpēc tas tagad ir svarīgi ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kas, tiesa, netiešā veidā, tomēr paudis gandarījumu par to, ka sējumiem biezā lieta līdz šādai stadijai nonākusi teju vai gadu pēc tam, kad par Kalēja biogrāfiju sāka interesēties prokuratūra?
«Ātruma» jeb pret Kalēju uzsāktās kriminālvajāšanas sakarā jāatzīmē, pirmkārt, ka spiediens tiek izdarīts tieši uz Latvijas, nevis uz Austrālijas, likumīgajām temīdām. Otrkārt, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kas devis šādu sankciju, tātad uzņemas galveno atbildību par to, lai Kalējs tiktu tiesāts Latvijā, kā to vēlas neformālie prokurori, noliedz šāda spiediena esamību. Tas savukārt palīdz saprast Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, kas apgalvo, ka Latvijas tiesnešiem pašiem jābūt gataviem izskatīt Kalējam uzrādīto apsūdzību. Jo tas tiešām ir vienīgais veids, kā nepieļaut, lai izmeklēšana pārvēršas par cirku, kas nenoliedzami grautu Latvijas tēlu, ar kuru manipulējot, ikvienu starptautiski skandalozu lietu var izskatīt visātrāk. Diemžēl tas vēl nenozīmē, ka pēc būtības.
