Ar uzvaras prieku un pateicību par atbalstu jelgavniekiem daudzbērnu ģimeņu iniciatīvas grupa saņēmusi sociālajos tīklos izplatīto Jelgavas pašvaldības ziņu, ka tiek gatavots domes lēmumprojekts par atbalsta saglabāšanu ēdināšanā, interešu izglītībā un sabiedriskajā transportā visām daudzbērnu ģimenēm, kuras to vēlas, un netiks vērtēts ģimeņu materiālais stāvoklis. Daudzbērnu ģimeņu iniciatīvas grupa uzsver, ka cīnās ne tikai par saviem bērniem, un aicina pašvaldību atbalstīt ar bezmaksas maltīti skolās un bērnudārzos visus bērnus.
Labklājības ministrijā brīnās par Jelgavas domes lēmumu
Trauksme sociālajos tīklos par to, ka atbalsts Jelgavas daudzbērnu ģimenēm tiks samazināts, izcēlās augusta pirmajās dienās. Daudzbērnu ģimeņu pārstāvji, kā ierasts, tajā laikā devās uz pašvaldības Sociālo lietu pārvaldi, lai atjaunotu pieteikšanos minētajam atbalstam. Taču tad tika saņemts paskaidrojums, ka 17. jūnijā pilsētas dome (vienbalsīgi un vēl iepriekšējais sasaukums) ir grozījusi pašvaldības pabalstu piešķiršanas kārtību. Un tad sanāk, ka no 2022. gada 1. janvāra ir atcelts atbalsts ģimenēm ar trim un vairāk bērniem bez šo ģimeņu materiālā stāvokļa izvērtēšanas.
Iepriekšējās domes deputāts daudzbērnu ģimenes tēvs Lauris Zīverts atceras, ka 17. jūnijā vienbalsīgais domes lēmums tika pieņemts sasteigti. It kā grozījumi pašvaldības pabalstu piešķiršanas noteikumos būtu formāla lieta, ko nākas veikt, jo šogad martā Saeima veica grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ne L.Zīvertam, ne citiem opozīcijas deputātiem toreiz nav bijis ne jausmas par to, ka ar domes lēmumu daudzbērnu ģimenēm būs nodarīts pāri. Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš gan skaidro, ka Saeimā veiktie Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi nekādā ziņā neaizliedz pašvaldībām bez materiālā stāvokļa izvērtēšanas sniegt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kā arī jebkurai citai sabiedrības grupai. Tomēr augusta beigās ar Jelgavas mēra Andra Rāviņa vārdu sociālajos tīklos tika izplatīta ziņa, ka Jelgavā tiek strādāts pie jauniem pašvaldības pabalstu piešķiršanas noteikumiem un ka šis atbalsts pienāksies tikai tām salīdzinoši nedaudzajām trūcīgajām daudzbērnu ģimenēm, kam “tas patiesi nepieciešams”.
“Ziņas” jau rakstīja, ka satrauktās daudzbērnu ģimenes sāka protestēt, vāca parakstus un karotītes, kas simbolizē tradicionālo pašvaldības dāvanu jaundzimušajiem, kā arī vērsās pēc palīdzības pie deputātiem un medijiem. 7. septembrī Jelgavas domes priekšsēdētājam A.Rāviņam daudzbērnu māte Evita Zamberga iesniedza vēstuli ar desmit dienās savāktajiem 938 atbalstītāju parakstiem. Vēstulē bija lūgums atcelt 17. jūnijā Jelgavas domē pieņemtos grozījumus.
938 jelgavnieku paraksti radīja svārstības Jelgavas domes kabinetos. Reaģējot uz šo kritiku, 10. septembrī pašvaldība izplatīja paziņojumu, ka atbalsts daudzbērnu ģimenēm (bez to materiālā stāvokļa izvērtēšanas) vēl tiks saglabāts 2022. gadā. Lēmumprojekts gan vēl jāapstiprina Jelgavas domei, kas sanāks 23. septembrī.
Grozījumi pieņemti bez izvērtējuma, cik tas maksās
“Zemgales Ziņu” redakcijā apaļā galda sanāksmē piedalījās 12 daudzbērnu ģimeņu pārstāvji, Jelgavas domes deputāti Aigars Rublis un Uldis Dūmiņš. Daudzbērnu ģimeņu iniciatīvas grupas pārstāve Ieva Kapuste-Vagale sanāksmē uzsvēra, ka cīnās ne tikai par daudzbērnu, bet visu ģimeņu bērnu interesēm. “Bezmaksas pusdienas ir jāpiedāvā visiem bērniem!” uzskata I.Kapuste-Vagale. Savukārt viņas domubiedre Nadežda Bulaņenko spriež, ka pašvaldībā izkalkulētā summa 1,6 miljoni eiro, ko par visu bērnu maltīti skolās un bērnudārzos nāktos tērēt pašvaldībai, ir paceļama. Viņasprāt, pašvaldībai būtu jāatsakās no sadārdzinātām būvēm, piemēram, agrākā bērnu un jauniešu centra “Junda” ēkas pārbūves par Dzimtsarakstu nodaļu, kas valstij un pašvaldībai kopā izmaksātu 2,3 miljonus eiro. “Ja nebūs atbalsta ģimenēm, tad nebūs arī ko laulāt,” teica Nadežda. Savukārt deputāts U.Dūmiņš norāda, ka ir nepieciešams pamatīgi izvērtēt domes lēmuma par atbalstu ģimenēm ar bērniem ietekmi uz pašvaldības budžetu. Līdz šim tas pašvaldībā neesot veikts.
Labie piemēri nav tālu jāmeklē
Zināms, ka agrākajā Ozolnieku novada pašvaldībā jau 2015. gadā tika uzsākta visu pirmsskolas izglītības iestāžu un pamatskolas skolēnu ēdināšana uz pašvaldības rēķina, bet 2017. gadā pašvaldības apmaksātām brīvpusdienām tika pievienoti arī Ozolnieku vidusskolas audzēkņi. Kā “Ziņām” teica agrākais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis, 2015. gadā novada pašvaldības budžets pildījās ar uzviju un lēmumi par skolēnu ēdināšanu bija paceļami. “Vēlāk, kad piepeši valdība daļēji atteicās apmaksāt 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanu, klājās grūtāk,” atceras P.Veļeckis.
Jau ilgāku laiku visi skolēni ir nodrošināti ar brīvpusdienām arī vairākās citās pašvaldībās, turklāt arī Rīgā. Ne vienmēr gan vecāko klašu skolēnu ēdināšana galvaspilsētas skolās sanāk prātīgi. Kāda vecmāmiņa zz.lv stāsta, ka viņas mazdēls bija viens no retajiem, kas Rīgas 1. ģimnāzijā ēda pašvaldības sarūpētās brīvpusdienas. Daudzi klasesbiedri pusdienoja citviet.
Baiba Ozola daudzbērnu ģimeņu iniciatīvas grupas sanāksmē bija noskaņota kaujinieciski: “Man ir vīrs un 11 bērni. Stāvēšu un kritīšu par to, ka ģimene ir vērtība. Tas, kas šobrīd Jelgavā notiek, mani ir uzkurinājis – asinis vārās.” Pirms diviem gadiem, kad piedzima jaunākais dēls Druvis, ģimene pieteikusi viņu bērnudārzā. Tomēr līdz šim laikam tur vieta nav atradusies ne Druvim, ne jaunākajai meitai Grietai. “Daudzbērnu ģimenes skaitās prioritāras, taču patiesībā tas netiek ievērots,” secina B.Ozola. Deputāts A.Rublis skaidro, ka Jelgavā trūkst bērnudārzu un kamēr nebūs uzcelts vēl kāds, rindas nemazināsies un arī prioritāras tiesības uz vietu bērnudārzā ģimenēm nepalīdzēs. “Pirms dažām dienām gāju garām bērnudārza būvei Brīvības bulvārī. Tur strādāja tikai četri cilvēki,” ar nožēlu sacīja deputāts.
“Mums stāsta, ka demogrāfiskā situācija mainās, dzimstība slīd uz leju (mūsdienās sāk dzimt bērni vecākiem, kas paši dzimuši 90. gados, kad atjaunotajā valstī dzimstība samazinājās – red.) un ka vajag tikai nedaudz paciesties, jo pēc dažiem gadiem rindas uz bērnudārziem nebūs,” teica Inese Rinkmane. “Mums ir jāveido daudzbērnu ģimeņu biedrība, jāveicina atbalsts ģimenēm ar bērniem, lai drūmās prognozes nepiepildās. Problēma ir galvā. Ja teiksim, ka dzimstība pieaugs, tad arī tā notiks,” dedzīgi uzsvēra N.Bulaņenko. Savukārt I.Kapuste-Vagale uzskata, ka rindā uz bērnudārzu vajadzētu atbalstīt pirmkārt tās ģimenes, kur abi vecāki strādā. Tāds esot citu valstu pozitīvais paraugs.
Runājot par jaunas daudzbērnu ģimeņu biedrības veidošanu Jelgavā, B.Ozola domā, ka tā būtu jāveido sadarbībā ar daudzbērnu ģimeņu biedrību Ozolniekos, kā arī Māmiņu klubu Jelgavā. Deputāts U.Dūmiņš, kas ilgus gadus bija pazīstams kā Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs, ieteica: “Audzējiet biedru skaitu, resursus! Politiķiem ir lielāka bijība pret biedrībām ar daudziem biedriem. Ir jābūt regulārai komunikācijai, un noteikti vajag censties saglabāt savu politisko neatkarību. Biedrībā var uzņemt cilvēkus, kas darbojas politikā. Taču tiem nevajadzētu būt tikai no viena politiskā spēka, jo ilgtermiņā tas ir risks.” Viņš aicina pamācīties no Jelgavas Pensionāru biedrības, kas diezgan ilgu laiku nīkuļojusi, tāpat kā Jelgavas lielo ģimeņu centrs “Spiets”. Taču, kad biedrības vadībā nostājusies Marija Kolneja, biedru skaits audzis vairākkārt. Viņas vadībā biedrība arī sākusi iesaistīties projektos.
Daudzbērnu ģimeņu iniciatīvas grupas aizsācēja E.Zamberga atzina, ka, pirms trīs nedēļām viena pati paužot savu protestu pret domes lēmumu mainīt atbalsta kārtību daudzbērnu ģimenēm, nebija domājusi, ka viss izvērtīsies tik lielā mērogā. “Māmiņas skrien un dara, kaut arī ir daudz rūpju par bērniem,” sacīja E.Zamberga.
Kopš 2014. gada septembra, kad tika izveidota daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma “Goda ģimene”, kas ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem dod priekšrocības transportā, atlaides daudzos tirdzniecības uzņēmumos un citviet, Latvijas ģimenēs palielinājās trešo bērnu skaits. 2014. gadā Latvijas ģimenēs piedzima 2892 trešie bērni, 2015. gadā to jau bija 3107, 2016. gadā – 3213. Beidzamos gados trešo bērnu skaits ir nedaudz sarucis, kas saistīts ar kopējo dzimstības samazinājumu, jo bērni sāk dzimt vecākiem, kuri paši nākuši pasaulē pagājušā gadsimta 90. gados, kad dzimstība bija zema. 2020. gadā trešo bērnu bija 2948. “Goda ģimenes” programma ir pierādījusi, ka sabiedrības atbalstam ģimenēs ir acīmredzami pozitīva nozīme. Turklāt otrie un trešie bērni parasti piedzimst laulībā, turpretim pirmā bērniņa nākšana pasaulē daudzreiz notiek neprecētiem pāriem.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
