Sociālajos medijos izplatīti vairāku skolām adresējamu iesniegumu paraugi, aicinot vecākus tā vērsties pret Covid-19 testu veikšanu skolēniem. Tajos izteiktie argumenti ir nepamatoti. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns norāda – vairākās skolās tiešām šie iesniegumi saņemti un noslogojuši skolas personālu.
Kalvāns, kurš pats ir Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, sarunā ar “Re:Check” stāsta, ka augusta beigās un septembra sākumā gan direktoriem, gan citam skolu personālam nācās cīnīties ar dažādiem iesniegumiem un mutiski paustiem iebildumiem pret skolēnu testēšanu un citiem ierobežojumiem. Viņš stāsta: “Mums LIVA radās iespaids, ka pašās augusta beigās tiešām vecāki paši vai ar kaut kādu padomdevēja palīdzību mēģināja “nospiest” skolas juridiski.” Vēstulēs ir atsauces uz dažādiem likumiem, tās rakstītas stilā, kādā vecāki parasti nekomunicē, saka Kalvāns. Turklāt tematiski un stila ziņā vēstules esot ļoti līdzīgas.
Visbiežāk pausta neapmierinātība ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem un apstrīdēta to atbilstība Satversmei. Tāpat vecāki iebilduši, ka skolas nepretojas valstī noteiktajai kārtībai, arī apstrīdējuši vīrusa bīstamību, pauduši bažas par vakcīnu ietekmi uz bērnu veselību un testēšanai nodoto siekalu paraugu izmantošanu. Tas, cik veiksmīgi skolas ar to tiek galā, atkarīgs no direktoru juridiskajām iemaņām, saka Kalvāns. Dažiem direktoriem pat nācies vērsties pēc palīdzības pie pašvaldību juristiem. Arī Kalvāns vairākiem direktoriem izsūtījis vienu no savām atbildes vēstulēm kā paraugu, lai atbildes sniegšana aizņemtu mazāk laika.
“Re:Check” novēroja, ka vairāki iesniegumu paraugi publicēti sociālajos medijos “Facebook” un “Telegram”. Populārākajā ierakstā, ar ko dalījušies vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, pievienotas saites uz trīs iesniegumu paraugiem. To saturs ir līdzīgs, tikai nedaudz pielāgots, lai vecāki var izvēlēties paraugu, kas vairāk atbilst viņu sūdzību būtībai. Kalvāns apstiprināja, ka skolas saņēmušas gan šos, gan citus ļoti līdzīgus iesniegumus.
Analizējām iesniegumos lietotos argumentus. Iesniegumos rakstīts:
“Ar šo paziņoju, ka izglītības iestādei, atbilstoši Pacientu tiesību likuma 10. pantam, Ārstniecības likuma 1. panta 1., 3. un 11. punktiem, UNESCO Vispārējās bioētikas un cilvēktiesību deklarācijas 6. panta 1. punktam nav tiesību veikt jebkādas medicīniskās manipulācijas ar bērnu, tai skaitā un ne tikai veikt testēšanu, vakcināciju, pieprasīt, ievākt un apstrādāt informāciju par bērna medicīniskajiem (sensitīvajiem) datiem.”
To, vai skolas tiešām pārkāpj Pacientu tiesību un Ārstniecības likumu, kā arī minēto UNESCO deklarāciju, vaicājām Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes lektorei Karinai Palkovai. Viņa skaidro, ka izglītības iestādēm tiešām nav tiesību piedāvāt medicīniskos pakalpojumus, taču šajā gadījumā skolas to arī nedara. Palkova uzsver: “Izglītības iestāde neveic testēšanu. Kas ir testēšana? Testēšana ir pakalpojums, kuru sniedz laboratorijas. Pēc būtības – materiāla izpēte un rezultātu sniegšana. To nedara skolotāji, to nedara skola. Skola tehniski, administratīvi nodrošina šo procesu.” Tātad izglītības iestāde ir tikai organizators, pašu medicīnas pakalpojumu sniedz laboratorija, norāda eksperte.
“Brīdinu jūs, ka par prettiesiskām medicīniskām manipulācijām izglītības iestādē paredzēta kriminālatbildība Krimināllikumā 71. pantā Genocīds, 137. pantā Neatļauta ārstniecība.”
Tā kā skolas nesniedz medicīniskus pakalpojumus, uz tām arī neattiecas pieminētais Krimināllikuma pants par neatļautu ārstniecību, skaidro Palkova.
Arī pants par genocīdu nav piemērojams, norāda eksperte. Krimināllikuma pantā “Genocīds” teikts, ka tas paredz atbildību par “tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases vai noteiktas reliģijas cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem dzīvībai vai veselībai bīstamus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus fiziski iznīcina, lietojot līdzekļus, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā, vai nododot bērnus piespiedu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā”.
Juriste Palkova stāsta, ka skolēnu siekalu testus nevar sasaistīt ar genocīdu: “Tas ir noziegums pret cilvēci, pret cilvēces mieru. Mērķis – iznīcināt cilvēkus. Ir jābūt konkrētam mērķim, pierādāmam mērķim, ka tā tiek darīts. Vai mēs iznīcinām cilvēci ar testēšanu?”
“Vēršu jūsu uzmanību, ka bērnu tiesības iegūt izglītību un izglītības iestādes pienākums nodrošināt bērnu ar izglītības iegūšanu noteiktas LR Satversmes 112. pantā, Izglītības likuma 3., 4. pantā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. pantā. Kā arī, liedzot manam bērnam iegūt izglītību tikai dēļ tā, ka bērns neveiks Covid-19 testu, tiks pārkāpts Izglītības likuma 3.1. pants, realizējot atšķirīgu attieksmi pret manu bērnu, tas ir diskrimināciju.”
Palkova stāsta, ka šī ir visneviennozīmīgāk vērtējamā iesnieguma daļa. Iegūt izglītību ir nozīmīgas un neapstrīdamas cilvēka, īpaši bērnu, pamattiesības, viņa norāda. Taču pandēmija ir unikāla situācija. “Visi lēmumi, kas attiecas arī uz izglītību, būtu jāvērtē kopsakarā ar ļoti daudziem apstākļiem, arī ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tās iespējamo pasliktināšanos,” viņa stāsta. Lēmumi Covid laikā neizbēgami aizskar indivīdu intereses un tiesības, pauž juriste, taču jāvērtē, vai tie ir samērīgi pret mērķi sargāt sabiedrības veselību. Juriste norāda, ka ierobežojumu vērtēšanā varētu palīdzēt Tiesībsarga biroja atzinumi. Augustā tiesībsargs publicēja atzinumu par attālinātajām mācībām. Tajā tiesībsargs norāda, ka “attālinātās mācības negatīvi ietekmē bērna tiesības uz izglītību”. Taču vēstulē arī pausts: “Gan valdībai, gan Saeimai lēmumi par īstenojamajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jāpieņem sarežģītā un iepriekš nepieredzētā sociālā un politiskā situācijā. Šie lēmumi jebkurā gadījumā aizskars indivīdu intereses un tiesības, un to samērīgumu ir grūti paredzēt.” Tiesībsargs arī vērtējis Ministru kabineta noteikumus, kas ļauj studijas klātienē turpināt tikai studentiem ar sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu. Atzīts, ka nav konstatējams cilvēktiesību pārkāpums un ierobežojums atbilst Satversmei. Sociālajos medijos publicētajos iesniegumos vēl skolām lūgts:
“Iesniegt man rakstisku apliecinājumu, ka mana bērna siekalu materiāls netiks izmantots gēnu, DNS un šūnu apstrādei. Šādu atļauju es nedodu, ar šo iesniegumu aizliedzot Jums un trešajai personai izmantot mana bērna DNS materiālu ārpus Covid-19 vīrusa diagnostikas.”
Tā kā sociālajos medijos bieži paustas bažas, ka testa rezultāti tiks izmantoti kādiem citiem testiem vai nodoti kādām trešajām pusēm, vaicājām laboratorijām, kā tās rīkojas ar siekalu paraugiem pēc Covid-19 testa veikšanas.
Skolēnu testēšanās iesaistītas četras laboratorijas – MFD laboratorija, E.Gulbja laboratorija, Centrālā laboratorija un “Bior”. MFD laboratorija atbildi nesniedza, taču pārējo atbildes sakrita. Laboratorijas skaidroja, ka veic testu, lai noteiktu SARS-CoV-2 vīrusu siekalu paraugos. Citām manipulācijām vai izmeklējumiem paraugu neizmanto. Siekalu paraugus arī nenodod trešajām pusēm, izņemot Nacionālajai references laboratorijai, kas veic kvalitātes kontroli. Tai nodod arī paraugus, kuru rezultāti bijuši neskaidri. Tāpat daļu paraugu nodod gan References laboratorijai, gan zinātniskajam institūtam “Bior”, lai noteiktu vīrusa paveidus un varētu monitorēt to izplatību sabiedrībā. Pārējos paraugus kā bīstamus atkritumus nodod atkritumu apsaimniekotājiem, kas tos iznīcina. “Bior” norāda, ka pēc testēšanas paraugus iznīcina augstā temperatūrā.
Pēc Kalvāna teiktā, arvien vairāk vecāku izvēlas bērnus izņemt no klātienes skolām. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati apstiprina tālmācības skolu popularitātes pieaugumu, īpaši mazākajās klasēs.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
