Kamēr lauksaimnieki dažādās aptaujās rāda, ka ir nobažījušies par to, ko nesīs Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, process, kaut lēnām, bet turpinās.
Kamēr lauksaimnieki dažādās aptaujās rāda, ka ir nobažījušies par to, ko nesīs Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), process, kaut lēnām, bet turpinās. Un mums labvēlīgā kaimiņvalsts Zviedrija, kas no nākamā gada prezidēs Briselē, ir draudzīgi apņēmusies darīt visu, lai sarunu gaitu paātrinātu. Šajā saistībā zviedru valdība jau tagad organizē dažādus informatīvus pasākumus, un viens no tiem ļāva «Ziņām» ielūkoties kādā no graudkopības saimniecībām Sēdermanlandes apgabalā.
Par izdevīgāko atzīst graudkopību
Apgabala zemnieki pārsvarā nodarbojas ar graudkopību, un vidējā saimniecības platība ir 60 hektāru. Bet Fredriku Jerlstrēmu sastopam vienā no lielākajām saimniecībām Fjelskerā, kur viņš saimnieko 660 hektāros. Fjelskera gan ir kāda politiķa īpašums, un puisis tur ir tikai pārvaldnieks, tāpat kā vēl četrās kaimiņu saimniecībās. Bet vienlaikus viņš gādā, lai būtu kārtība un raža arī pašam piederošajos 86 hektāros.
Fredrika pārlūkojamās platības kopumā ir 2200 hektāru. Tās stiepjas 25 kilometru garumā no ziemeļiem uz dienvidiem un galvenokārt apsētas ar ziemas kviešiem – nākamajā gadā tie būšot ap 40 procentu, un pagājušajā nedēļā beiguši apsēt pēdējos hektārus. Vēl tiek audzēti arī mieži – alum un cūku barībai (kāds liels noņēmējs esot 40 kilometru attālumā). Tad vēl auzas, ko eksportējot zirgiem uz Savienotajām Valstīm, un rapsis – eļļai. Nedaudz apsēts ar zirņiem, bet divās no Fredrika piecām pārraugāmajām saimniecībām pelna, arī gatavojot malku centrālapkurei. «Tur kopumā ir ap 50 hektāru enerģētisko mežu,» skaidro Fredriks.
Kristineholmā, kur lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 580 hektāru, kādreiz esot bijis arī diezgan daudz govju, bet tagad šī nozare likvidēta. Taču no 120 hektāriem zālāju joprojām iegūst labu peļņu, jo, kā stāsta Fredriks, zāli var pārdot lopbarībai un skābbarības ražošanai, turklāt par zālāju sējumiem var saņemt ES subsīdijas.
Subsīdijas – vērtīgs ieguvums
«Eiropas Savienības subsīdijas par aramzemi graudkopībā dod 30 līdz 40 procentu no visiem ienākumiem,» rēķina Fredriks. Bijuši kādi pieci gadi, kamēr lauksaimniecības politika mainījās un pakārtojās ES prasībām, taču tagad Fredriks ir pārliecināts, ka šīs specializācijas fermeri līdz ar Zviedrijas iestāšanos ES ir ieguvuši.
Ap 12 procentu reģiona saimniecību izmanto arī vides subsīdijas – kopumā 20 miljonu kronu gadā, kas domātas kompensācijai par zemākām ražām, jo fermeri nelieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un herbicīdus.
ES valstīs noteiktā graudu intervences cena pašlaik ir 119,9 eiro par tonnu, bet Zviedrijai un Somijai noteikti vēl 19 eiro par tonnu sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem, kas padara grūtāku audzēšanu un graudu žāvēšanu. Turpmāk paredzēts intervences cenu pakāpeniski samazināt, bet subsīdijas par aramzemi – (hektārsubsīdijas) palielināt.
To, ka pēc iestāšanās ES arī Latvijas zemnieki vislielāko finansiālo atbalstu varētu saņemt no hektārsubsīdijām, augusta beigās viesodamies mūsu Zemkopības ministrijā, apliecinājis arī Zviedrijas Lauksaimniecības departamenta speciālists un zemnieku saimniecības īpašnieks Bengts Jonsons. Tā kā hektārmaksājumu aprēķinos izmanto datus par aramzemes pamatplatību un atskaites ražu, viņš uzsvēris, cik svarīgi ir Latvijai iestāšanās sarunu procesā pierādīt, ka gan pamatplatība, gan pamatraža ir lielāka, t.i., izvēlēties sev izdevīgākos statistikas datus. Igauņi, piemēram, sarunās mēģināšot pierādīt, ka 250 tūkstošu hektāru ir atmatā atstāta aramzeme, kas atskaites laikposmā netika izmantota ekonomisku iemeslu dēļ. Zviedrija savulaik esot rīkojusies līdzīgi. B.Jonsons gan arī atzinis, ka vislielāko labumu no ES ieviestās hektārmaksājumu aprēķina sistēmas iegūst tie, kuriem jau tā ir vislielākās ražas, un pašlaik tie ir franču zemnieki.
ES – tas ir papīru darbs
Jā, lai saņemtu no ES labumiem pēc iespējas vairāk, ir nepieciešams krietns statistikas darbs visos līmeņos. Fredrikam Jerlstrēmam ir laba izglītība, un pirms sava tagadējā amata viņš dažus gadus ieņēmis lauksaimniecības konsultanta vietu apgabala administrācijā, tāpēc arī tagad ar «Eiropas papīriem» tiek galā teicami, taču nenoliedz, ka to rakstīšana viņa darbā aizņem nozīmīgu daļu. Esot arī Sēdermanlandē tādi zemnieki, kas pie vienas otras subsīdijas netiek, jo tieši papīru būšanās ir par kūtriem, bet citi atkal mēģina nolīgt šim darbam kādu ašāku zinātāju.
«Kristineholmā, piemēram, ir ap 100 lauku, un man paiet trīs dienas, tikai lai aizpildītu lapas par šiem laukiem,» stāsta Fredriks. Visiem datiem, protams, esot jābūt ļoti precīziem, jo par mānīšanos, kaut arī netīšu, draudot liels sods.
Bet cik tad vispār vajag dienā stundu, lai ne tikai savējā, bet vēl piecās saimniecībās apartu, apsētu, apkoptu, novāktu un vēl papīrus sarakstītu? Fredriks apgalvo, ka pārstrādājies nebūt neesot. Ikdienā visam pietiekot ar astoņām stundām un tikai lielajos sezonas darbos – sējā un ražas vākšanas laikā – pa 12 līdz 14 stundām iznāk. Piecās saimniecībās pamatdarbā strādā 10 cilvēku visu gadu, rudenī vēl kādus trīs «ekstra» darbiniekus pieņem, bet tie galvenokārt strādājot mežā.
Savā pārrauga darbā Fredriks izmanto automašīnu, datoru, dažādas kartes, plānus un izziņas literatūru, protams, mobilo tālruni, kas arī mūsu īsās vizītes laikā paspēja iezvanīties vismaz piecas reizes. Bet savā saimniecībā viņš pats sēžoties arī lauksaimniecības tehnikā un dodoties uz lauka. Fredrikam patīk lauki un savs darbs, tieši tā dēļ viņš atteicies no varbūt «siltākas» vietas reģiona administrācijā. Savukārt tur tagad priecājas par Fredrika panākumiem saimniekošanā un perfektajām atskaitēm.
