Saeimas plenārsēdē šā gada 28. septembrī 10 Saeimas deputātu iesniedza likumprojektu par izmaiņām likuma «Par akcīzes nodokli naftas produktiem» astotajā pantā.
Saeimas plenārsēdē šā gada 28. septembrī 10 Saeimas deputātu (LSDSP frakcijas deputāti un neatkarīgais deputāts O.Grīgs) iesniedza likumprojektu par izmaiņām likuma «Par akcīzes nodokli naftas produktiem» astotajā pantā, to izsakot šādi:
«Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodoklis, kas samaksāts par izmantoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, rēķinot vienā kalendārā gadā 120 litru dīzeļdegvielas (gāzeļļas) par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotas zemes hektāru, ko apliecina pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa vietnieka izziņa.» Taču par šo likumprojektu nobalsoja tikai 29 deputāti, pret bija deviņi, 50 atturējās un trīs deputāti nebalsoja.
Kā zināms, pašreiz akcīzes nodokli atmaksā, aprēķinam par bāzi ņemot tikai 80 litru par vienu hektāru, tas ir, par 40 litriem mazāk. Pēc būtības ar šo priekšlikumu atgriežamies pie normas, kāda bija pagājušajā, 1999., gadā. Par šo priekšlikumu tika diskutēts arī Saeimas ārkārtas plenārsēdē par lauku saimniecību attīstības jautājumiem šā gada 19. jūnijā, paredzot šo normu arī Lauksaimniecības likumā.
Ja runājam par šo grozījumu likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem pamatojumu, tad vispirms jāatzīmē, ka degvielas patēriņš uz sējplatības hektāru mainās atkarībā no augsnes tipa, reljefa, kultūras, šķirnes, ražas, izmantotās tehnoloģijas un citiem faktoriem. Taču vidējais dīzeļdegvielas patēriņš svarīgāko augkopības kultūru izaudzēšanai un ražas ieguvei, ko aprēķinājuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātnes centra Skrīveros un Ulbrokā speciālisti, liecina: labībai 130 – 150 kg uz hektāra (ieskaitot graudu kaltēšanu), cukurbietēm 120 – 140 kg, kartupeļiem 140 – 160 kg un liniem 120 – 130 kg. Vidēji govīm (liellopiem) zāles barībai (ganībām, sienam, skābsienam) – 41 kg/ha vai 50 l/ha. Izskaitļojot pēc tehnoloģiskās kartes, degvielas patēriņš ziemas kviešiem ar ražību 5,5 tonnas no hektāra pa atsevišķām darba grupām ir šāds: augsnes pamatapstrādei un mēslošanai – 48 kg, sējai un sējumu kopšanai – 17 kg, ražas novākšanai – 21 kg, graudu pēcapstrādei – 10 kg jeb kopā 96 kg uz hektāra, bet, pārrēķinot litros, tas būs 117 l uz hektāra (litrā ir 0,820 kg). Šie nosauktie skaitļi liecina, ka 120 l uz hektāra nav pārspīlējums.
Tāds ir reālais stāvoklis atšķirībā no pašreizējās normas likumā. Vēl jāpiebilst, ka šādai pieejai šīs normas izmaiņai šīs vasaras vidū pēc lauksaimnieku aktivitātēm sāka piekrist arī valdība. Lūk, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju, Lauka atbalsta rīcības štāba pārstāvju un Zemkopības, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopīgās sēdes protokolā, kas tika parakstīts šā gada 6. jūlijā, teikts:
«6. Zemnieku pārstāvji apņemas ierosināt Saeimas frakcijām un komisijām veikt izmaiņas dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai 100 l par hektāru šajā gadā.»
No valdības puses to parakstīja Ministru prezidenta pilnvarotais Aigars Kalvītis un Zemkopības ministrs Atis Slakteris, bet no zemnieku puses – Lauku atbalsta rīcības štāba vadītājs Edgars Silakalns un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Lai gan pagājuši jau trīs mēneši, pagaidām šī vienošanās netiek pildīta.
Atliek mums īstenot šo lietu. Piebildīsim, ka lauku saimniecībām ejams tālāks intensifikācijas ceļš, lai no katra hektāra iegūtu vairāk ražas. Tas prasīs vairāk tehnikas darba stundu un arī attiecīgi dīzeļdegvielas patēriņa. Arī lielajās saimniecībās ir diezgan tāli pārbraucieni no lauka uz lauku, jo tie bieži vien nav izvietoti kompakti, pat dažādos pagastos.
Vēl arī neesam tik tālu tikuši, ka lauku saimniecības pašas ražotu dīzeļdegvielu uz rapša eļļas bāzes, kā tas notiek vietām Vācijā, Austrijā un Francijā. Neesam pat izveidojuši šādas eksperimentālas biodīzeļa ražotnes.
Ņemam vērā arī vispārējo situāciju – kad ir augstas dīzeļdegvielas cenas, ļoti tuvas benzīna cenām, un tās nepārtraukti paaugstinājušās pēdējos gados, lai gan lauksaimniecības produkcijas cenu dinamika ir pretēja – tās samazinājušās. Tā, 1998. gada augustā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija Ls 0,24, 1999. gada augustā – Ls 0,30 un 2000. gada augustā – 0,31 Ls/l. Šā gada septembrī cenas dīzeļdegvielai Latvijas rajonos palielinājušās par diviem santīmiem, benzīnam – par pusotru santīmu litrā.
Arī akcīzes nodokļa samazinājums no šā gada 28. jūnija praktiski nesamazināja dīzeļdegvielas cenu. Tajā pašā laikā kompensācija lauku saimniecībām samazinājās līdz 10 santīmiem iepriekšējo 13 santīmu vietā. Turklāt var vērot arī tādu parādību, ka, ja dīzeļdegvielas akcīzes nodokli pazemina, kā jau tas izdarīts, dīzeļdegvielas tirgotāji cenas nepazemina. Tirgotāji iegūst nepelnīti papildus no akcīzes nodokļa samazinājuma, bet lauku saimniecības zaudē, saņemdamas mazāku nodokļa atmaksu. Reizēm vērojama sakarība – ja palielinās degvielas pasaules tirgus cenas, tad tās palielinās arī Latvijā, bet, samazinoties pasaules tirgus cenām, tās nereti paliek iepriekšējā līmenī. Dažas augstas valsts amatpersonas priecājas, ka samazināts dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis, taču lauku saimniecībām nekas nav uzlabojies. Ir jāizslauc trīs litri piena, lai varētu nopirkt litru dīzeļdegvielas.
