Skolēna dzīvē, tāpat visu izglītības procesā iesaistīto uzmanības lokā cilvēka dzīvestelpā ir vieta – rakstāmgalds.
Par rakstāmgaldu domāt var gan kā par darba vietu un domu koncentrēšanās punktu un vēl plašāk. Iztēlojos, ka rakstāmgalds ir kā no pasakas “Aladina burvju lampa” izlīdis padevīgs austrumu Džins, kas, pieliecis savu muguru, ļauj uz tās rakstīt un ir starpnieks starp tavām domām un pasauli, neiespējamo pārvēršot iespējamā.
Rakstāmgalds studentam ir vieta, kur dzīvo dators, un ekrānā, ja nepieciešams, ar vienu klišķi students pieslēdzas “Zoom” attālinātai lekcijai.
Uz rakstāmgalda dzīvo kāda piemiņas lietiņa, kas atgādina par skaistu brīdi, ko ieliekam atmiņu lādītē vai paturam savā uzmanības lokā. Suvenīrs var būt pastaigā pacelts gliemežvāks, čiekurs vai olis. Citam tā ir pastkarte, kas saņemta no laba drauga un koši rotā rakstāmgaldu, uzmundrina darīt un katru dienu piepildīt ar paveikto. Man tāda ir no draudzenes, kas sūtījusi kartīti ar taureņiem un īsu afirmāciju “Pieņem visas iespējas, ko katra jauna diena nes”…
Vēl rakstāmgalds mīl, ja viņam blakus vai pagaldē guļ galda saimnieka suns vai kaķis – darba procesa asistents.
Pie rakstāmgalda, parakstus sniedzot, fotografējas valstsvīri, prezidenti, diplomāti. Galds ir viens no cilvēces sakārtoto attiecību modeļiem. Tādi ir divi pamatelementi – gulta, galds. Rit cilvēka dzīve, mainās paaudzes, mainās bēdas un prieki.
Profesores Janīnas Kursītes akadēmiskajā vārdnīcā “Dainu kodekss” šķirklī ‘galds’ doti jēdziena skaidrojumi, viens no tiem ir: “Četri tā stūri veido pasauli [..]”. Vēl citos variantos (tautas dziesmās) pirmajā galda stūrī Saule uzlec, otrajā noriet, bet trešajā stūrī sēd Laima, ceturtajā – Māra.
Lai rudens laikā galda darbi ir laba vieta cilvēka un pasaules saziņā!
