Pagājušajā trešdienā Jelgavas tiesā atkārtoti cita tiesneša vadībā tika izskatīta Francijas pilsoņu pārstāvja zvērināta advokāta Bruno Liberta sūdzība.
Pagājušajā trešdienā Jelgavas tiesā atkārtoti cita tiesneša vadībā tika izskatīta Francijas pilsoņu pārstāvja zvērināta advokāta Bruno Liberta sūdzību ar prasību atcelt Cenu pagasttiesas šā gada 19. jūnija lēmumu par četru brāļu Sladzevsku (divu desmit gadu vecu dvīņu, deviņus un septiņus gadus vecu zēnu) nodošanu aizbildnībā vecmāmiņai Verai Folomejevai (63 gadus veca), kas dzīvo Cenu pagastā.
Advokāts sūdzību motivējis ar to, ka aizgādnības nodibināšana un bērnu izņemšana no Elejas bērnunama liedz Francijas pilsoņiem adoptēt jau noskatītos brāļus Sladzevskus.
Ar Cenu pagasta Padomes pilnvaru, kas bija iesniegta tiesā, biju pilnvarota būt par pārstāvi un kopā ar pagasttiesas priekšsēdētāju Urzulu Jēkabsoni pārstāvēt pagasttiesu, kā arī nepilngadīgo bērnu – pagasta iedzīvotāju – intereses. Neizlemjot jautājumu par pārstāvja pielaišanu vai nepielaišanu tiesas sēdei, tiesnese, uzklausot advokāta B.Liberta lūgumu, nolēma lietu skatīt slēgtā tiesas sēdē. (Pret to gan tika pamatoti iebilsts, jo likums neparedz lietu par pagasttiesas lēmuma atcelšanu skatīt slēgti.)
Pēc šā lēmuma nolasīšanas es vienīgā tiku uzaicināta atstāt tiesas zāli, bet uz skolotāju Aiju Vērnieci, kurai vajadzēja piedalīties tikai nepilngadīgo zēnu pratināšanā, šis lēmums netika attiecināts un viņa kā klausītāja tajā palika. Arī lieciniece J.Pukinska pēc nopratināšanas ar tiesneses piekrišanu tika atstāta zālē un noklausījās nākamās liecinieces liecību. Tie ir rupji likuma pārkāpumi (Latvijas Civilprocesa likuma11. pants), ja lietu izskata slēgtā tiesas sēdē. Izriet secinājums, ka lēmums par slēgto tiesas sēdi tika pieņemts, lai to attiecinātu vienīgi pret mani.
Šis nebija vienīgais pārsteigums tiesas sēdē. Četriem nepilngadīgajiem brāļiem Sladzevskiem tiesas nama gaitenī vieniem bija jānīkst veselas septiņas stundas: no pulksen12 (tiesas sēde sākās ar vairāk nekā stundas nokavēšanos) līdz pulksten 19, kad tiesnese paziņoja sēdes pārtraukumu līdz 28. septembrim.
Pat pieaugušam cilvēkam ilgstoša atrašanās neierastos apstākļos un vietā, par kādu var uzskatīt tiesas namu, prasa lielu nervu spriedzi. Bet ko tas nozīmēja mazgadīgajiem? Zēni saprata, ka tiesas zālē tiek lemts viņu liktenis: vai viņus atstās vecmāmiņas aizbildniecībā un audzināšanā mājas apstākļos, vai arī viņi tiks nosūtīti atpakaļ uz Elejas bērnunamu un adoptēti uz ārzemēm, ko neviens no puikām nevēlējās.
Pēc izraidīšanas no tiesas zāles uzskatīju par savu pienākumu palikt pie satrauktajiem zēniem tiesas nama gaitenī, lai vismaz ar sarunām novērstu viņu satraukumu. Ap pulksten 16 puikas sāka prasīt ēst un dzert, kā arī diezgan skaļi izteica vēlēšanos doties mājās, taču viņi vēl nebija nopratināti. Par situāciju informēju tiesas priekšsēdētāju un tiesneses palīgu. Tikai piecos pēcpusdienā sākās bērnu pratināšana. Jau tā satrauktie zēni no tiesas zāles iznāca vēl vairāk noraizējušies.
Paldies tiesas kancelejas darbiniecei, kas ap pulksten 18 uzvārīja ūdeni, lai bērni varētu vismaz padzerties, kā arī tiesā dežurējošajam zemessargam, kas ar viņiem dalīja savas vakariņas. Tiesnesei neienāca prātā pasludināt pārtraukumu tiesas sēdē, lai zēnus varētu aizvest paēdināt.
28. septembrī tiesnese nolasīja sprieduma rezultatīvo daļu, kas paredz, ka lēmums par zēnu nodošanu aizbildnībā vecaimātei tiek atcelts un Cenu pagasttiesai uzlikts par pienākumu 21. oktobrī nogādāt brāļus Sladzevskus atpakaļ Elejas bērnunamā.
Šis tiesas spriedums man izraisīja nopietnas pārdomas. Diemžēl pat vēl šodien likumu stingra ievērošana ir obligāta tikai to pildītājiem, bet ne vienmēr šo likumu piemērotājiem – amatpersonām.
Velta Legzdiņa, pensionēta tiesnese
