Pagājusi silta, jauka vasariņa bez karstā ūdens pasaules standartiem modernizētā Jelgavas siltumapgādes uzņēmumā.
Pagājusi silta, jauka vasariņa bez karstā ūdens pasaules standartiem modernizētā Jelgavas siltumapgādes uzņēmumā. Pieklususi Pīlādža kunga balss vietējā presē, cīņā izsīkuši spēki, viss palicis kā zirņi, mesti pret sienu, – bez atbildes uz daudziem jautājumiem un mazākās cieņas pret godīgiem maksātājiem. Kamēr Latvijā aplamās kabatās meklē «Latvenergo» miljonus, tiek vajāti kontrabandisti un meklēti spridzinātāji, pienācis laiks atmaksāt noslēgtos līgumus, kas jūtami patukšos plānos jelgavnieku maciņus. Esam tik inerti savu tiesību aizstāvji, ka droši vien atkal pamodīsimies tikai tad, kad saņemsim kārtējo ar ienākumiem nesamērojamo siltumenerģijas rēķinu. Bet tad būs jau par vēlu.
Atkal Jelgavas iedzīvotājiem nezinot, tiek izlemts viņu liktenis. Proti, kā publicēts presē, tiek atrisināta «problēma» – apkures tarifu noteikt tiek uzticēts nevis pašvaldībai, jo Dome, lūk, atteikusies no šīm funkcijām, bet gan speciālistiem – firmai «Ekodom» no metropoles dažu vīru sastāvā, jo šie paši zēni no Energoregulēšanas padomes veikuši aprēķinu metodiku un administratoram Lūša kungam būs vieglāk to realizēt. Pašvaldības uzņēmumu pārraudzības padomei bija tikai «prieks» iepazīties ar faktu bez komentāriem. Telekomunikācijās ārzemnieki jau «sekmīgi» darbojas, pārējās nozarēs cenšas iefiltrēties dažādi meitas uzņēmumi.
Ar trīs vīriem tarifu «izlīdzināšanu» vai «sabalansēšanu» daudz vieglāk sarunāt nekā ar pašvaldību. Šie vīri lemj tīri teorētiski, par kādām cenām pārdos stratēģiski svarīgo preci. Runa ir par izmaksām, ko šai firmai pasniedz pats maksātnespējīgais padomnieks. Rietumu gudrie, savās mājās veidojot tarifus, ir raduši samērot valsts saimniecisko stāvokli un iedzīvotāju dzīves līmeni, bet, «šiverējoties» ar Pasaules Bankas naudu trešās pasaules zemēs, šādi «smalkumi» ārzemniekus īpaši neinteresē.
Iedzīvotāji šādas siltumenerģijas izmaksas patlaban nevar «panest». Ja gribam attīstīties, mums vēl ilgus gadus jābūt pieticīgiem un ļoti taupīgiem. Parādu problēma nav risināma tikai ar izlikšanas draudiem, apkures atslēgšanu, tarifu paaugstināšanu uz iedzīvotāju kabatu iztukšošanas rēķina. Analizējot, protams, būtu vēlami aprēķini par faktiskajiem izdevumiem iepriekšējās apkures sezonās, pieņemamā, salīdzinošā formā – par galvenajiem rādītājiem, cik siltumenerģijas patērētājs izmantojis, ņemot vērā tās kvalitāti.
Vai Siltumtīkli kautrējas publicēt iepriekšējās sezonas apkures oficiālos datus, jo pārāk mīkstas bijušas iepriekšējās ziemas?
Ar ko sākt?
– Noteikt katra šā procesa juridiskā dalībnieka atbildību un vainu par izveidojušos situāciju, sākot ar Domes struktūrām un STU vadību. Ja vadītāji tam morāli nav gatavi, tad nekas jēdzīgs neiznāks.
– Noteikt kārtību, kā norēķināties par parādiem, kas izveidojušies par kurināmo, siltumpatēriņu iepriekšējās apkures sezonās, sākot ar 1995./1996. gadu.
– Veicināt optimālu līdzekļu izmantošanu gan no ražotāja puses, gan siltuma izlietojumu no patērētāja puses.
– Parādīt augošā pieprasījuma vai samazinājuma ietekmi uz tarifa izmaksām jebkurā laika periodā. Izmantojot šo pieeju, pastāvīgi tiktu radīta objektīva un taisnīga tarifu veidošanas sistēma.
V.Grinbergs, mājas Puķu ielā 3 energosaimnieks, darbojas arī pārraudzības padomē
