Trīs dienas pirms piketa un Jelgavas domes sēdes, kur tika skatīts lēmumprojekts par atbalstu daudzbērnu ģimenēm, attālināti pieslēdzoties ap septiņdesmit dalībniekiem Jelgavā, Rīgā un citviet, notika diskusija par valsts un pašvaldību atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Tajā piedalījās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un viņa vietniece Rita Vectirāne, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, demogrāfs Ilmārs Mežs, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve Elīna Treija, kā arī vairāki citi politiķi un sabiedrībā zināmas personas. Diskusiju vadīja politisko notikumu komentētājs, arī daudzbērnu ģimenes tētis, Ansis Bogustovs.
Dzelzs jākaļ, kamēr karsta
Sākumā vārds tika dots Jelgavas mēram A.Rāviņam, kurš uzsvēra, ka saistībā ar atbalstu daudzbērnu ģimenēm Jelgavā “neviens lēmums vēl nav pieņemts” un ka “mēs turpināsim šīs analīzes”. Mērs minēja, ka Jelgavā daudzbērnu ģimenes bez to materiālā stāvokļa izvērtēšanas tiek atbalstītas kopš 2013. gada. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības atbalsta sistēmai būtu jāsekmē tas, ka mazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. A.Rāviņš atzīmēja arī to, ka valdības pasākumu rezultātā ir mazinājušies pašvaldību ienākumi.
Diskusijas turpinājumā demogrāfs I.Mežs, atsaucoties uz Jelgavas mēra teikto, atzīmēja, ka laiks šai diskusijai “ir perfekts”, jo tad, kad politiķi lēmumus ir pieņēmuši, diskutēt varētu būt par vēlu. “Dzelzs jākaļ, kamēr karsta,” sacīja I.Mežs. “Paldies jelgavniekiem par savlaicīgo iniciatīvu un paldies Jelgavas domei, kas nāk pretī un, cerams, ņems vērā vecāku domas. Tā ir ideāla demokrātija,” secināja I.Mežs.
Dzimst mazāk nekā 1945. gadā
Demogrāfs uzsvēra, ka dzimstības rādītāji Latvijā beidzamajos simts gados ir noslīdējuši zemākajā līmenī. Demogrāfijas statistikā netiek uzskatīts Otrā pasaules kara laiks. Taču 2020. gadā dzimstība Latvijā bija zemāka nekā tūlīt pēc kara 1945. gadā un ievērojami atpaliek no rādītājiem pirmajos pēckara gados, kad dzimstība Latvijā strauji palielinājās. “2020. gadā Latvijā piedzima 17,5 tūkstoši bērnu, un šī gada pirmie septiņi mēneši liecina par to, ka šogad lejupslīde vēl turpināsies,” sacīja I.Mežs.
Arvien vairāk bērnu dzimst lielās ģimenēs
Demogrāfs atzīmēja, ka Jelgavā, kur pēdējos piecos gados iedzīvotāju skaits mazinājies par nepilnu tūkstoti, būtu potenciāls, lai iedzīvotāju skaits varētu augt vai vismaz nesamazināties, kā tas ir Valmierā, Iecavā, Olainē, Siguldā un vairākās citās vietās. “Ja to var Sigulda un Valmiera, tad tas ir jāvar arī Jelgavai!” teica I.Mežs. Demogrāfs uzsvēra, ka ar katru gadu Latvijā palielinās daudzbērnu ģimeņu loma. 2016. gadā 20 procenti Latvijā dzimušo bērnu nāca pasaulē ģimenēs, kur jau ir divas un trīs atvases, šogad tas varētu būt jau 24 procentos ģimeņu. Protams, visi bērni ģimenē ir vienlīdz svarīgi, vai tas būtu pirmais, otrais, trešais vai vienpadsmitais. Bet gan pašvaldībām, gan valdībai ir jāprot izšķirt, kurai iedzīvotāju grupai ir jāpiešķir lielāks atbalsts, kur ir lielāks nabadzības risks. “Daudzbērnu un vientuļo vecāku ģimenes – tās ir iedzīvotāju kategorijas, kur atbalstam jānāk no visiem iespējamiem avotiem,” sacīja I.Mežs.
Astoņi lati mēnesī vairāk nekā 20 gadu
Saskaņā ar šī gada maijā Saeimā pieņemto lēmumu no 2022. gada 1. janvāra ir noteikti lielāki valsts pabalsti visām ģimenēm ar bērniem. I.Mežs uzsver, ka beidzot tiks paaugstināts “nelaimīgo” astoņu latu jeb 11,38 eiro mēnesī pabalsts par pirmo bērnu, kas pastāv jau 20–25 gadus. No 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem – 50 eiro par katru bērnu, par trīs – 75 eiro par bērnu, par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru.
Līdz šim pabalsta apmērs mēnesī tika noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura, savukārt piemaksa ir atkarīgs no tā, par cik bērniem vecumā līdz 20 gadiem konkrētam saņēmējam ir piešķirts pabalsts. Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē bija 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, par trešo – 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu – 50,07 eiro mēnesī.Savās mājās dzīvo mazākums
“Nevajag tomēr domāt, ka šie grozījumi Sociālās palīdzības likumā izcels daudzbērnu ģimenes ārā no nabadzības. Kaut vai nākamais valsts solis, kas, paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, dos divdesmit eiro katram strādājošajam, tostarp tiem, kam nav apgādībā bērnu,” diskusijā teica I.Mežs.
Par valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm runāja arī Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks. Viņš minēja to, ka no šī mācību gada studentiem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm, ir pieejama stipendija “Studētgods”, kuras apmērs ir 180 eiro mēnesī. “Turklāt stipendija ir pieejama arī daudzbērnu ģimeņu pastarīšiem, kuru māsas un brāļi ir pilngadīgi,” piebilda I.Parādnieks. Savukārt Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve Elīna Treija uzsvēra, ka dzimstības kritums Jelgavā ir saistīts ar to, ka pilsētā sarūk iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājums ir vairāk nekā 20 procentu. “Jūs pārspēj tikai Rīga ar saviem mīnus 30 procentiem,” teica E.Treija. Viņa uzsvēra pašvaldības lomu mājokļu nodrošināšanā ģimenēm ar bērniem. “Divas trešdaļas no Latvijas daudzbērnu ģimenēm nedzīvo savā mājoklī, bet gan to īrē vai arī dala ar vecākiem,” uzsvēra E.Treija.
Attālināto diskusiju rīkoja Jelgavas daudzbērnu ģimeņu iniciatīvas grupa sadarbībā ar Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centru.
