Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz pēc dažu gadu pārejas perioda aizliegt Latvijā audzēt dzīvniekus kažokādu iegūšanai. Pret aizliegumu ir Nacionālā apvienība (NA) un tās paspārnē esošā Zemkopības ministrija (ZM), kuru pozīciju medijos aizstāv ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts*. Taču, kā secināja “Re:Check”, Eglīta minētie skaitļi par kažokzvēru nozares lielo nozīmi Latvijas ekonomikā neatbilst patiesībai vai arī ir pārspīlēti – nodokļu ieņēmumi un darbinieku skaits ir būtiski mazāks, nekā viņš saka. Arī par labturības noteikumu pārkāpumiem uzliktie sodi ir maigāki.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā sagatavoti pēc nevalstisko organizāciju iniciatīvas un sekojot citās Eiropas Savienības (ES) valstīs notiekošajām pārmaiņām. Vairāk nekā pusē ES valstu, ieskaitot Igauniju, aizliegums audzēt dzīvniekus kažokādu iegūšanai jau pieņemts, un vairākas arī aicinājušas to liegt visā ES. Tās norāda, ka ūdeļu, lapsu un citu savvaļas dzīvnieku turēšana to labturībai neatbilstošos apstākļos un nonāvēšana kažoku dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un mūsdienu vērtībām neatbilstošs biznesa veids.
ZM un NA pozīciju, ka arī turpmāk jāļauj audzēt savvaļas dzīvniekus kažokādu ieguvei, ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Eglīts aizstāvēja LTV raidījumā “Šodienas jautājums”. Viņš uzsvēra ekonomiskos ieguvumus un bardzību, ar kādu valsts vēršas pret saimniecībās pieļautajiem pārkāpumiem. Pārbaudījām viņa teikto.
Cik no kažokzvēru audzēšanas iegūst budžets?
Uz raidījuma vadītājas jautājumu, vai viņš būtu parakstījis šo aicinājumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu, Eglīts atbildēja:
“Zinot faktus, kādu ietekmi nozare atstāj uz Latvijas sabiedrību, es to nebūtu parakstījis, jo mēs runājam šobrīd par aptuveni 1,6 miljoniem eiro gadā nomaksātiem nodokļos.”
Vēlāk raidījumā viņš arī sacīja:
“Piecos gados astoņi miljoni nomaksāti nodokļos.”
Tātad Eglīts norāda, ka nozare nodokļos piecos gados nomaksā astoņus miljonus eiro jeb 1,6 miljonus eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) “Re:Check” sniegtie dati rāda, ka kopējais nodokļu ieguvums no šīs nozares piecos gados bijis vismaz trīs reizes mazāks. Savukārt aizvadītajā gadā tās nodokļu bilance bijusi pat negatīva, proti, valsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksās nozares uzņēmumiem samaksājusi par 30 tūkstošiem eiro vairāk, nekā tie iemaksājuši valsts kopbudžetā nodokļos un maksājumos. Tādējādi valsts budžets no kažokzvēru audzēšanas tiešā veidā nodokļos nav ieguvis. PVN atmaksas ir iepriekš aprēķinātais vai samaksātais PVN, kuru uzņēmumam vēlāk ir tiesības atgūt no valsts budžeta, un tās var būt lielākas, nekā aprēķināts vai samaksāts iepriekš. Šajā nozarē atmaksas veidojas, ja uzņēmums ir PVN maksātājs, iepērk, piemēram, izejvielas, bet veic ar PVN 0% likmi apliekamus darījumus – piemēram, eksportē kažokādas ārpus ES.
Eglīts “Re:Check” sacīja, ka izmantojis Zvēraudzētāju asociācijas datus, jo tie atšķirībā no VID datiem ietverot visus nomaksātos nodokļus, savukārt par PVN atmaksām viņš vēl noskaidrošot. Asociācijas sagatavotais apskats, ar ko ZM pamato Eglīta teikto, gan liek šaubīties par datu precizitāti – tajā nav atšifrēts, kādi tieši nodokļi tiek skaitīti, un daži rādītāji ir aptuveni. Piemēram, asociācija norāda, ka piecu gadu aprēķinā iekļauti arī pieci uzņēmumi, “kas šobrīd netur zvērus, bet līdz 2019. gadam aktīvi darbojās un maksāja nodokļus” – to ieguldījums lēsts “vidēji 100 000 eiro gadā”.
Asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa “Re:Check” skaidroja, ka nodokļu iemaksas tiek rēķinātas galvenokārt pēc pašu uzņēmumu sniegtās informācijas un nav ņemtas vērā PVN atmaksas. Asociācija, piemēram, skaita, ka pērn nodokļos samaksāti 1,2 miljoni eiro.
Tātad Eglīts paļāvies tikai uz nepilnīgu aprēķinu, ko sagatavojusi pati nozare un kas ievērojami atšķiras no VID datiem. Tomēr raidījumā Eglīts vairākkārt aicināja par savu datu pareizību pārliecināties VID lapā, kur šie dati esot publiski pieejami. Viņš sacīja:
“Piecos gados astoņi miljoni nomaksāti nodokļos, un to katrs var pārbaudīt pēc publiski pieejamās informācijas. (..) Vēlreiz aicinu katram VID mājaslapā ieiet un pārbaudīt piecu gadu laikā nomaksātos nodokļus.”
Arī šis viņa teiktais ir maldinošs. Asociācijas dati ir ne vien nepilnīgi, bet arī publiski nepieejami, savukārt attiecīgajā VID lapā uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms redzams ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Turklāt, lai pārbaudītu nozares ieguldījumu tautsaimniecībā, ir jāzina, cik un kuri uzņēmumi nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu. Publiski oficiālos avotos šāda informācija vienkopus nav atrodama.
Cik nodarbinātu cilvēku?
Eglīts nozares ieguldījumu pamatoja arī ar nodarbināto cilvēku skaitu:
“Mēs runājam par 300 nodarbinātiem cilvēkiem.”
Arī šo skaitli pieejamie dati neapstiprina. “Re:Check”, izmantojot VID nodokļu maksātāju reģistra informāciju, aprēķināja, ka 2019. gadā astoņos nozares uzņēmumos, kas uzskaitīti asociācijas sniegtajā informācijā ZM, kopējais vidējais nodarbināto skaits bija 149. Pērn – 176.
ZM atsūtītajā un Zvēraudzētāju asociācijas sagatavotajā materiālā lasāms, ka pašlaik nozares sešos uzņēmumos Latvijā strādā 141 darbinieks. Savukārt vidēji gadā tie esot aptuveni 200 darbinieku, “Re:Check” sacīja asociācijas pārstāve Vilciņa. Šie visi skaitļi ir būtiski mazāki nekā Eglīta minētie “300 nodarbināti cilvēki”.
Eglīts “Re:Check” sacīja, ka rudenī, kad kažokādas jāgatavo izsolēm, uzņēmumi pieņem darbā daudz papildu darbinieku. Tā ir tiesa, taču, kā “Re:Check” stāstīja Vilciņa, tie ir daži mēneši gadā un, piemēram, gada sākumā saimniecībās strādājot aptuveni piektdaļa no tā darbinieku skaita, kas ir rudeņos.
Kāda ir vidējā alga nozarē?
Eglīts raidījumā runāja par 1300 eiro vidējo algu nozarē un to vairākkārt kā argumentu uzsvēra arī sarunā ar “Re:Check”. Raidījumā viņš teica:
“Mēs runājam par 1300 eiro vidējo algu, kas ir reģionos.”
Arī šajā gadījumā viņš paļāvies uz nozares sniegto informāciju. VID dati rāda, ka piecu gadu laikā vidējā alga bijusi mazliet lielāka nekā 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēdējos gados pieauguma nav.
Kā soda par labturības pārkāpumiem?
Raidījumā tika rādīti kadri no šīs vasaras raidījuma “Aizliegtais paņēmiens”, kur bija iekļauti biedrības “Dzīvnieku brīvība” filmēti kadri lielākā nozares uzņēmuma “Baltic Devon Mink” ūdeļu saimniecībā. Tajā bija stāstīts un rādīts, ka darbinieki pret dzīvniekiem izturas nežēlīgi, kā ūdeles cita citu plosa un nograuž, līķu atliekas netiek laikus aizvāktas. Eglīts “Šodienas jautājumā” norādīja, ka tas nav pieļaujams un vainīgie esot sodīti:
“Tā nedrīkst strādāt, un vainīgās personas ir saņēmušas līdz pat trīs tūkstošiem eiro soda naudu.”
“Re:Check” jautāja ZM, kādi sodi konkrētajam uzņēmumam SIA “Baltic Devon Min” piemēroti. Ministrija informēja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šajā uzņēmumā sodījis trīs cilvēkus ar 300 eiro katru un vēl vienu cilvēku ar 100 eiro sodu. Tātad kopumā tie ir 1000 eiro uz četriem cilvēkiem, un Eglīta teiktajam par “līdz pat 3000 eiro” sodiem nav nekāda pamata.
Eglīts atzina, ka šajā apgalvojumā kļūdījies un sodi tiešām bijuši mazāki. Viņš gan uzskatot, ka tiem bija jābūt daudz bargākiem, taču tādus noteikt neesot bijis iespējams, jo “Dzīvnieku brīvības” darbinieks, kas strādājis fermā un filmējis pārkāpumus, nav vērsies iestādēs ar attiecīgu iesniegumu.
Jāpiebilst, ka PVD pēc raidījuma veica ārkārtas pārbaudes arī pārējos nozares uzņēmumos un vēl trijos konstatēja labturības un biodrošības normu pārkāpumus. Atbildīgie saņēma brīdinājumus, taču naudas sodi netika piemēroti, jo pārkāpumi tika novērsti, “Re:Check” noskaidroja PVD.
Eglīts sacīja, ka varot rasties nepamatots priekšstats, ka viņš aizstāv kažokzvēru nozari. Tā neesot taisnība – viņš aizstāvot visas nozares, ražošanu un darbavietas kopumā un, “ja šobrīd mēs runājam par kažokzvēru aizliegšanu, tad es paredzu, ka nākamais būs kaut kas cits”.
* Pēc raksta publicēšanas Nacionālās apvienības (NA) biedrs Jānis Eglīts norādīja, ka pauž tikai ZM, nevis savas partijas nostāju šajā jautājumā. Norāde uz Eglītu arī kā NA pozīcijas paudēju tika iekļauta, jo LTV raidījumā “Šodienas jautājums” viņš skaidroja, kāpēc NA Saeimas deputāti neparakstīja iniciatīvu ar likumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
