Leonards Bernsteins (1918 – 1990). Ebreju izcelsmes amerikāņu komponists un diriģents. Divdesmit piecu gadu vecumā L.Bernsteins kļūst par Ņujorkas filharmonijas orķestra otro diriģentu.
Leonards Bernsteins (1918 – 1990)
Ebreju izcelsmes amerikāņu komponists un diriģents. Divdesmit piecu gadu vecumā L.Bernsteins kļūst par Ņujorkas filharmonijas orķestra otro diriģentu. 1943. gadā viņš komponē baletu «Fancy Free», ko pēc gada izveido par mūziklu «On the Town». Drīzumā L.Bernsteins kļūst par Ņujorkas simfoniskā orķestra diriģentu, atskaņojot gan amerikāņu gan eiropiešu autoru darbus, kas nodrošina starptautisku atzinību arī austriešu komponistam Gustavam Māleram. Paralēli diriģenta darbam L.Bernsteins turpina komponēt (balets «Facsimile» (1946), mūzikli «Wonderful Town», (1953) un «Kandida» (1956). Tomēr lielāko atzinību viņš gūst ar mūziklu «West Side Story» (1957), kurā klasiskais Romeo un Džuljetas stāsts no Veronas pārcelts uz Ņujorkas ielām. Ne mazāk nozīmīgs kā mūzikā ir L.Bernsteina ieguldījums pasaules pacifistu aktivitātēs.
Edvards Munks (1863 – 1944)
Norvēģu mākslinieks. Sācis kā impresionistu sekotājs, 1883. gadā viņš izstāda savus darbus Oslo Rudens salonā. Turpmāk E.Munka gleznās, piemēram «Slimais bērns», parādās naturālisma iezīmes, lai pilnībā «pazustu» astoņdesmito gadu beigās. 1891. gadā radītajā darbā «Melanholija» līniju, formu un krāsu stilizācijās jūtamas vēlāko abstrakcionistu daiļradei raksturīgas iezīmes. 1893. gadā E.Munks pabeidz savu šedervu «Kliedziens», kas ir viena no 20. gadsimta mākslas vēsturē visvairāk apspriestajām gleznām. Tiek radīti citi ievērojami darbi – «Bailes» (1894), «Greizsirdība» (1895) un «Izmisums» (1898). Gadsimtu mijā L.Munks galvenokārt uzturas Berlīnē, pelnot iztiku ar portretu gleznošanu. Lai dažu stundu laikā radītu mākslas darbu, portretējamo personu viņš pēta nedēļām ilgi. Īpaši ievērības cienīgs ir 1907. gadā tapušais cikls «Zaļā istaba». Mūža nogalē mākslinieks galvenokārt glezno pašportretus – savu novecošanu.
