«Pirms simts gadiem Zviedrija bija nabadzīga valsts un zviedri brauca pelnīties uz Ameriku,» bilst gide, izrādīdama Baltijas valstu žurnālistiem Zviedrijas galvaspilsētas vēsturiskās vietas.
«Pirms simts gadiem Zviedrija bija nabadzīga valsts un zviedri brauca pelnīties uz Ameriku,» bilst gide, izrādīdama Baltijas valstu žurnālistiem Zviedrijas galvaspilsētas vēsturiskās vietas. Kaut kādu nojausmu par gadsimta sākumu vēlāk gūstam brīvdabas muzejā, kas atrodas uz vienas no Stokholmu veidojošajām saliņām un atšķirībā no līdzīgas senatnes elpas glabātavas Rīgā ir pilna rosības. Tur senajos namiņos ap gadsimtu vecām ierīcēm ik dienu darbojas stikla pūtēji, acu priekšā no krāsns vilktas bulciņas piedāvā maizes cepēji, ziņkārīgajiem bērniem savu māku izrāda kodaļu vērpējas, bodē tiek piedāvātas cukurgalvas un citas mūsdienās vairs neredzētas preces, bet krodzinieks lej alu un meitas to laipni iznēsā. Tālāk perifērijā, kur izvietojušās zemnieksētas, aplokos rukšķina sivēni, cerības uz iespēju izlaist kādu riksi nezaudē zirgi, uz vakarpusi pēc saviem kopējiem sāk mūjināt govslopi. «Skansen» – tā sauc šo brīvdabas muzeju, ko aplūkojamās ziemeļu faunas dēļ dēvē arī par zooloģisko parku. Pārbrauc atpakaļ pār tiltu, nokļūsti starp daudzstāvu namiem, tramvajiem, autobusiem, vieglo automašīnu straumēm un vari skaidri saprast – rosība turpinās un dzīve ir gājusi uz priekšu.
Pieredzes semināriem bagātās Eiropas dienas Jelgavā otrdien sāksies ar lekciju Lauksaimniecības universitātē zviedru jauniešiem par izmaiņām Latvijas vēsturē pēdējos desmit gados. Savukārt jelgavniekiem «Ziņas» var piedāvāt ieskatīties studiju vizītes laikā iegūtajā informācijā par Zviedriju un mazliet pasapņot, pirms, ar kaimiņu pieredzi bruņojušies, ķeramies pie darba.
Iedzīvotāji
Zviedrijas iedzīvotāju skaits ir 8,8 miljoni, un apmēram 85 procenti apmetušies zemes dienvidu pusē. Pēc statistikas, 85 procenti ir luterāņu baznīcai piederīgi, taču tikai aptuveni 3 procenti esot cītīgi dievkalpojumu apmeklētāji un labi ja puse no visām laulībām tiekot noslēgta baznīcā.
Dzimstība, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, ir zema, bet dzīves garums – vīriešiem vidēji 76 gadi, sievietēm – 82. Kopš četrdesmitajiem gadiem vairāk nekā 40 procentu no iedzīvotāju skaita pieauguma dod imigrācija no dažādām pasaules zemēm.
Parlamentāra demokrātija
Zviedrija ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valsts formu. Karalim Kārlim XVI Gustavam mūsdienās ir tikai ceremoniālas valsts galvas funkcijas. Parlamenta locekļus uz četriem gadiem ievēl tiešās proporcionālās pārstāvniecības vēlēšanās. Sociāldemokrātu partija, kas laikposmā no 1932. gada ir bijusi pie varas koalīcijās vai viena pati ar nelieliem pārtraukumiem gandrīz 60 gadu, pēc 1998. gada vēlēšanām ir izveidojusi mazākuma valdību, kurai no 349 parlamenta balsīm ir 131 balss. Par zviedru visai augsto politisko aktivitāti liecina fakts, ka 1998. gadā vēlēšanās piedalījās 81,4 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.
Desmit ministrijas ir galvenokārt aizņemtas ar jaunu likumprojektu sagatavošanu, bet par likumu ieviešanu un izpildi gādā kādi 100 relatīvi neatkarīgi centrāli administratīvi izpildorgāni un administrācija 21 lēnē. Katrai lēnei ir arī tautas vēlēta padome, kas ir pilnvarota iekasēt savu ienākuma nodokli un galvenokārt atbildīga par veselības aizsardzību un lokālo transportu reģionā.
Arī 289 municipalitātēs ir tautas vēlēta padome, kas ievāc savu daļu ienākuma nodokļa, pārzina skolas, bērnu un vecu cilvēku aprūpi, komunālos pakalpojumus un dzīvojamo ēku saimniecību, kultūras un brīvā laika aktivitātes.
Ieceļotājiem, kas trīs gadus ir pastāvīgi nodzīvojuši Zviedrijā, ir tiesības vēlēt un balotēties vietējo pašvaldību vēlēšanās.
Dabas bagātības
Lai arī Zviedrijā ir atrodama dzelzsrūda, urāns un citi derīgie izrakteņi, valstij nav nozīmīgu naftas un akmeņogļu atradņu. Par ievērojamu dabas bagātību tiek uzskatīti lielie skujkoku meži, kas sajaukumā ar lapu kokiem ir pamatā augsti attīstītai kokzāģētavu, celulozes, papīra un kokmateriālu ražošanas rūpniecībai, un ziemeļu upes, kas ļauj ražot lētu hidroenerģiju. Taču 50 procentu no elektroenerģijas saražo Zviedrijas divpadsmit atomreaktori. Ir uzsākta plaša enerģētikas politikas programma ekoloģiski un ekonomiski pieņemamas enerģētikas sistēmas radīšanai, tomēr agrākais lēmums līdz 2010. gadam slēgt visus Zviedrijas atomreaktorus pagaidām ir atcelts.
Darbs un nodokļi
Standarta darba nedēļa Zviedrijā ir 40 stundu. Piecas nedēļas ir ar likumu noteikts samaksāts atvaļinājums. Aptuveni 22 procenti no darbaspēka, galvenokārt sievietes, strādā nepilnu darba laiku.
Ap 83 procenti no visiem nodarbinātajiem ir arodbiedrību biedri.
Pievienotās vērtības nodoklis precēm un pakalpojumiem ir no 6 līdz 25 procentiem.
Sociālās apdrošināšanas fondā, lai segtu pensiju, veselības apdrošināšanas un citus sociālos izdevumus, darba devēji maksā 33,03 procentus un nodarbinātie – 6,95 procentus. Turklāt kompānijas pensijām un citām vajadzībām saskaņā ar kolektīvo līgumu maksā vēl 6 līdz 7,4 procentus.
Ienākuma nodokļi tiek iekasēti municipālā nodokļa formā un ir vidēji 31 procents. No ienākumiem, kas lielāki par 213000 kronām (ap 13483 latiem) gadā, jāmaksā vēl 20 procentu valsts nodoklis.
Sociālā labklājība
Sociālās labklājības pakalpojumi pirmām kārtām ietilpst vietējo pašvaldību pienākumos.
Uz visiem Zviedrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem attiecas valsts veselības apdrošināšana. Ja cilvēks ir slims vai spiests palikt mājās bērna kopšanas dēļ, viņš šajā laikā saņem 80 procentu algas, kas tiek arī aplikta ar nodokli. Pacientam ir jāmaksā par ārsta konsultācijām un zālēm, bet šai maksai ir griesti – 900 kronu gadā par ārstēšanu un 1300 kronu par medikamentiem. Pēc tam ārstēšana un zāles ir par brīvu.
Pēc bērna piedzimšanas vecākiem ir tiesības uz samaksātu 15 mēnešu atbrīvojumu no darba, kuru viņi var savstarpēji sadalīt un izmantot jebkurā laikā līdz bērna astotajai dzimšanas dienai. Pirmajos 12 no šiem mēnešiem tiek maksāts 80 procentu darba algas, atlikušajās 90 dienās – 60 kronu dienā, un šī summa ir visiem vienāda. Viens no 15 mēnešiem ir īpaši rezervēts tēvam un iet zudumā, ja viņš to neizmanto. Līdz bērna 16. dzimšanas dienai vecāki saņem arī bērnu pabalstus.
No 2001. gada Zviedrijā gatavojas ieviest jaunu pensiju sistēmu, kas galvenokārt skars tā dēvēto papildpensiju. Bāzes pensija visiem ir vienāda, bet papildpensijā paredz ieviest lielāku saistību ar darba gados gūtajiem ienākumiem. Cilvēkam, kas nostrādājis 30 gadu un vairāk, pensijas apmērs sasniedz aptuveni 60 procentu no iepriekšējiem mēneša ienākumiem. Bet minimālā pensija cilvēkam, kas nostrādājis vismaz 30 gadu un pensiju pieprasījis 65 gados, ir 54043 zviedru kronas (ap 3420 latu) gadā.
Izglītība
Mācību laiks deviņu gadu garumā ir obligāts visiem bērniem, sākot no sešu vai septiņu gadu vecuma. Apmēram 98 procenti turpina mācīties vidusskolās, kas piedāvā gan arodu, gan akadēmiskas programmas. Skolas pārzina vietējās pašvaldības, nodrošinot bezmaksas mācības, grāmatas un pusdienas. Atsevišķa pieaugušo izglītības sistēma dod iespēju pieaugušajiem ar nepietiekamu izglītību iegūt tādu pašu zināšanu līmeni, kāds ir jauniem cilvēkiem.
Zviedrijā ir kādas 40 augstākās izglītības iestādes, kas lielākoties ir valsts pakļautībā, tādējādi nodrošinot bezmaksas mācības. Apmēram puse strādājošo ir sievietes, un liela daļa ir vecāki par 25 gadiem, kas ir izmantojuši priekšrocības, ko dod speciālie uzņemšanas noteikumi cilvēkiem ar darba pieredzi. Kā stāstīja amatpersonas Sēdermanlandes lēnes administrācijā, šajā reģionā vismaz 60 procentu iedzīvotāju izglītojas vēl pēc vidusskolas, lai iegūtu augstāku izglītību. Vairākus no viņiem varēsim sastapt un uzklausīt nākamajā nedēļā Eiropas tematikai veltītajās Zviedrijas – Latvijas dienās Jelgavā.
