Sācies lielais augļu koku, ogulāju, arī dekoratīvo koku un krūmu stādīšanas laiks.
Sācies lielais augļu koku, ogulāju, arī dekoratīvo koku un krūmu stādīšanas laiks.
9., 10., 11. oktobrī ir vēlamākais laiks ābeļu, bumbieru un ķiršu stādīšanai.
7. un 8. oktobrī stāda lapainos dekoratīvos kokus un krūmus. Stādot kokaugus rudenī, tie ir jāatlapo. Tas novērsīs mitruma zudumu. Ja izraksts kociņš ir zaudējis kādu sakņu daļu, tikpat daudz jāapgriež arī zarojums. Pēc iestādīšanas stāds labi jāsalaista, lai pie saknēm pieblīvētos augsne. Sala neizturīgākās šķirnes un sugas ieteicams uzglabāt pierakumā, to vēl papildus piesedzot ar egļu skujām.
Koku sugām ir nopietnas prasības pēc stādījuma dziļuma – ja ābeles, bumbieres, riekstkokus iestādīs dziļāk par 3 līdz 5 cm, kā tie zemē bijuši iepriekš, tie sliktāk augs un dos ražu par 3 līdz 5 gadiem vēlāk. Turpretī kauleņkoki, sevišķi plūmes, par dziļāku stādījumu būs pateicīgas. Plūmes no padziļinātā stumbra veidos jaunas saknes, tās augs aktīvāk un spēcīgāk ražos. Dziļāku stādīšanu, kā tie auguši, nepanes tauriņziežu dzimtas krūmi, koki. Nedaudz dziļāk var stādīt rožziežu dzimtas krūmus, bet ne šīs dzimtas kokus.
Stādāmajai bedrītei jābūt tik plašai, lai kociņu vai krūmu varētu ievietot brīvi, neliecot saknes, it sevišķi sakņu galus uz augšu. Lai tas labi izdotos, bedrītes vidū jābūt paaugstinājumam, bet malām – dziļākām. Tajā vajadzētu iebērt labu trūdzemi, kompostu. Rožziežiem kompostam jāpiejauc arī māli.
Sakņudārzā stāda mārrutkus un novāc divgadīgo mārrutku stādījumus.
Dziļi ielabotā un uzirdinātā augsnē stāda tulpes, pēc tam stādījumu pārklāj ar 5 līdz 6 cm biezu neitralizētās kūdras slāni. No kultūraugiem atbrīvotajās platībās mēslo augsni, kompostkaudzes pārlaista ar karbamīda šķīdumu, tā iznīcinot daudzas sēnīšu slimības. Šo komposta masu varēs izmantot pavasarī.
Lai cīnītos pret nezālēm, novāktās zemes platības savlaicīgi jāaprok vai jāapar.
