Pašlaik radies nopietns pamats šaubām, vai, nododot siltumenerģijas tarifu apstiprināt Energoapgādes regulēšanas padomei, Jelgavas Dome ir rīkojusies pareizi.
Pašlaik radies nopietns pamats šaubām, vai, nododot siltumenerģijas tarifu apstiprināt Energoapgādes regulēšanas padomei (ERP), Jelgavas Dome ir rīkojusies pareizi. Maksātnespējīgā STU administrators Aigars Lūsis ir saņēmis vēstuli no ERP, kuras nobeigumā padome atgādina, ka maksātnespējīgajam Jelgavas STU ir saistošs padomes apstiprinātais siltumenerģijas tarifs nākamajai apkures sezonai un – galvenais – tas nav piemērojams divpakāpju tarifa veidā. ERP priekšsēdētāja vietas izpildītājs Jānis Dauškāns atzīst, ka šādu lēmumu padome pieņēmusi, izvērtējot visus «par» un «pret». Šoreiz nav ņemts vērā tikai viens apstāklis, kuru ERP speciālistiem grūti saskatīt no tālās Rīgas, – Jelgavas iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja.
Tātad, ja no 1. novembra spēkā stāsies kopējais jeb vienpakāpju tarifs, tad tie iedzīvotāji, kas godīgi maksāja pastāvīgo maksu cerībā uz to, ka ziemas mēnešos būs jāmaksā mazāk, minētā ERP lēmuma rezultātā dabūs norēķināties pilnā apjomā kā vecajos labajos vienpakāpju tarifa laikos. Protams, STU būs jāatrēķina visi vasaras mēnešos iekasētie maksājumi, kas bija domāti 2000. – 2001. gada apkures sezonai, taču, ja būs barga ziema, pēc padomes apstiprinātā siltumenerģijas tarifa, kurā jau ir iekļauti līdzekļi Pasaules Bankas kredīta atmaksai, daudzi jelgavnieki nespēs simtprocentīgi norēķināties.
Tātad uzņēmumam palielināsies debitoru parādi un vienā brīdi tam var pietrūkt līdzekļu kurināmā iegādei, īpaši, ja būs jāmaksā uz priekšu «Latvijas gāzei» un Jelgavas Cukurfabrikai, kas, saprotams, nav labdarības iestādes. Tāpēc par realitāti var kļūt siltumenerģijas piegādes samazināšana un pat pārtraukšana.
Nevar nepiekrist ERP vēstulē minētajam apstāklim, ka dati par uzstādīto jaudu ir neprecīzi, jo par pamatu tās noteikšanai tiek ņemti novecojuši celtniecības normatīvi, kas parasti esot paaugstināti un neatbilst reālajam siltumenerģijas patēriņam. Faktiski katram namam ir jāaprēķina tā patiesais jaudu raksturojošais iemesls, lai iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par to siltumenerģijas jaudu, kuru viņi nepatērē. Protams, ievērojot patērētāju aizsardzību, neviens nedrīkst maksāt par preci, kuru pircējs ir saņēmis tikai uz papīra, tas ir, vispār nav saņēmis. Šī problēma ir jārisina, taču steidzīga «pārlekšana» no divpakāpju tarifa uz vienpakāpju nav labākais risinājums. Ja arī šāda pārēja ir nepieciešama, loģiskāk un cilvēciskāk to būtu darīt pēc apkures sezonas beigām, lai cilvēki pa vasaru varētu atlicināt kādu mazumiņu lielajiem maksājumiem ziemas mēnešos, nevis pēc pastāvīgās maksas iekasēšanas vasaras mēnešos.
Šajā sakarā pēdējais vārds būtu jāsaka jelgavniekiem, un Domei vajadzēja nevis atteikties no siltumenerģijas tarifu apstiprināšanas, bet gan bija jāveic iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu, kuru tarifu iedzīvotāji vairāk atbalsta. Tas būtu tikai demokrātiski. Iespējams, ka pareizākais risinājums būtu noslēgt individuālos līgumus ar siltuma patērētājiem – piemērojot to tarifu, pēc kura patērētājs vēlas maksāt. Šāda sistēma jau darbojas kādā no Kurzemes pilsētām, un velosipēds vairāk nebūtu jāizgudro.
Situācija Jelgavā pagaidām, teiksim atklāti, cerības nevieš. Ja ERP lēmums par vienpakāpju tarifa piemērošanu paliks spēkā, STU augs tikai debitoru parādi, bet ne ieņēmumi. Ņemot vērā tarifa paaugstinājumu, tie drīzāk kritīsies. Izskatās, ka ERP lēmums par pāreju uz vienpakāpju tarifu ir tikpat «nepamatoti optimistisks» kā STU rehabilitācijas projekts un daudziem jelgavniekiem Ziemassvētkos par vienīgo siltumenerģijas avotu var kļūt svecītes eglītē.
