Jaunieši atzīst, ka mācībās nav viegli, bet izvēli darboties Jaunsardzē nenožēlo
Novembrī tradicionāli izjūtam spēcīgāku saikni ar Latvijas valsti. Lāčplēša dienas kontekstā “Ziņas” aicināja uz sarunu divus jaunus valsts patriotus, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar tēvzemes aizsardzību.
Iedvesma pamēģināt
Gvido Šulcs, zemessargs, Kalnciema vidusskolas 12. klases skolnieks, stāsta, ka vēlme kļūt par jaunsargu viņam radusies apstākļu sakritības rezultātā. 7. klasē sēdējis mācību stundā un skatījies ārā pa logu – garām gājuši puiši jaunsargu formās. Tas viņu uzreiz ieinteresējis, un puisis vēlējies izmēģināt, saprast, kas tad īsti Jaunsardzē notiek. Pieteicās, sākās dažādas apmācības, pārgājieni un pasākumi, kas iepatikušies arvien vairāk. Gvido kļuva par uzcītīgu un apzinīgu jaunsargu un, kolīdz sasniedza pilngadību, iestājās Jelgavas Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonā.
Prasmes
Jau Jaunsardzē Gvido attīstījis dažādas izdzīvošanas prasmes, piemēram, uzbūvēt pajumti un iekurt ugunskuru mežā, kā arī ievērojami palielinājies fiziskais rūdījums. Viņš stāsta, ka pirms došanās pārgājienos notiek teorētiskas mācības, tiek apgūtas jaunas zināšanas, bet visizaicinošākais ir izdzīvošana mežā, pa nakti jāiet dežūrās, viss jāuzrauga un jārūpējas par drošību.
Lepnums un patriotisms
Zvēresta došana ir īpašs notikums, pārliecināts ir Gvido. Pašam emocijas bija spilgtas, tam visam pāri – lepnums, kad tiek iegūts savs formastērps, kas apliecina piederību. “Atceros, tas arī bija novembris, jau valdīja patriotiskas noskaņas.” Zemessargs teic, ka patriotisms ir mīlestība pret savu valsti, ģimeni. Vienus no spilgtākajiem gandarījuma mirkļiem jaunais zemessargs piedzīvojis valsts svētku laikā. “Protams, ir patriotisms un gandarījums valsts svētkos, kad var soļot 11. novembra krastmalā parādē, pirms kuras notiek divu dienu intensīva gatavošanās. Viss sāp, bet ir gandarījums, kad tu vari soļot formas tērpā un būt tur.”
Ceļš ir skaidrs
Gvido ir izlēmis turpināt uzsākto un pēc 12. klases iestāsies Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Viņš uzskata, ka katram puisim ir jāizmēģina savi spēki jaunsargos, lai būtu priekšstats, kas tas vispār ir. ”Nav obligāti uzreiz jāpiesakās profesionālajā dienestā, bet aiziet uz Jaunsardzi noteikti vajadzētu, tā ir tāda jauna vīrieša godalieta.”
Valsts aizsardzības mācība
Kristīne Mihailova, jaunsargs, Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece, stāsta, ka 10. klasē skolā tika piedāvāts jauns izvēles priekšmets – valsts aizsardzības mācība. Instruktors Oskars Karls bijis ļoti mērķtiecīgs un lielāko daļu jauniešu pievērsis arī Jaunsardzei. “Viņš gribēja, lai mēs vairāk attīstāmies, vairāk izzinām to visu, jo valsts aizsardzības mācībā nepiedāvāja praktiskas nodarbības, pārgājienus. Mēs piekritām, mums pašiem ļoti ieinteresēja. Kāpēc gan neiet Jaunsardzē, ja jau esam valsts aizsardzības mācībā!” spriež Kristīne.
No trim klasēm, kopā aptuveni 90 skolēniem, “Spīdolā” specializētajam kursam pieteikušies kādi trīsdesmit, programma ilgst divus gadus, kur iekļauta viena nometne. Būtiskākā atšķirība – valsts aizsardzības mācībā gandrīz viss saturs ir teorētiskas lekcijas, jaunieši mācās par notikumiem, ieročiem, taču neesot iespēja pieredzēt reālus apstākļus, piemēram, mežā. Jaunsardze piedāvā doties pārgājienos skarbos apstākļos, kad snieg un ārā ir mīnus 10 grādi un ir jāguļ mežā. Jāmēģina izdzīvot.
Ārpus komforta zonas
Lai gan šobrīd ir citādāk, normālos apstākļos Jaunsardzē tiek organizēti pārgājieni, kas notiek aptuveni reizi trīs mēnešos un ilgst no vienas līdz četrām dienām. Pārgājienos iekļautas dažādas aktivitātes un izaicinājumi, piemēram, ēst gatavošana brīvā dabā, alpīnisma prasmes, pajumtes, kur pārlaist nakti, būvēšana. Kristīne stāsta, ka pārgājiena dienas vienmēr ir ļoti intensīvas un piepildītas ar dažādiem izdzīvošanas prasmes attīstošiem uzdevumiem.
“Man agrāk bija ļoti bail izmēģināt kaut ko jaunu, bija ļoti bail no tumsas un no dīvainiem apstākļiem. Tagad, kopš esmu izbaudījusi dažādu pārgājienu pieredzi ar jaunsargu vadītāju Oskaru, esmu spējusi pārkāpt pāri savām komforta robežām.”
Zvēresta nodošana
Kristīne atzīst, ka zvēresta nodošana bijis ļoti nopietns solis viņas dzīvē. “Es zinu, ka savu vārdu esmu teikusi, ka aizsargāšu valsti, ja būs tāda nepieciešamība. Jā, nebija vienkārši to pateikt, bija liela atbildības sajūta pret to.”
11. novembrī ar citiem jaunsargiem meitene vienmēr devusies Lāčplēša dienas gājienā un piedalījusies svinīgajā pasākumā pie Lāčplēša pieminekļa. Kristīne sevi lepni sauc par patrioti. “Patriotisms nozīmē, ka tu respektē un mīli savu valsti, tev ir cieņa pret valsti. Es esmu patriote, es mīlu Latviju un netaisos no tās skriet prom. Latvija ir skaista zeme, kur vēlos dzīvot. Daudziem šķiet, ka citur ir labāk, bet dzimtene ir tā vieta, kur tu vienmēr esi vajadzīgs,” pārliecināta ir jauniete.
Meitene jaunsargos
“Jūtos vienlīdzīgi. Pārgājienos varbūt vairāk puiši kaut ko cērt, meitenes vairāk lasa, bet tas nav nekas ļoti briesmīgs, pienākumu sadale pārgājienos ir vienlīdzīga – visi iet un dara.” Fiziski visgrūtākās esot garās distances, kad ar lielu somu, kas sver 20–30 kilogramu. ar visu ekipējumu ir jāiet kilometriem tālu.
Jaunsardze – ikvienam
Kristīne iesaka visiem izmēģināt savus spēkus Jaunsardzē, īpaši tiem cilvēkiem, kuri ir bailīgi un neuzdrošinās iziet no savas ierastās ērtās vides. Lai gan cilvēkiem ar vājāku raksturu varētu būt grūti, viņa ir pārliecināta, ka tas palīdzēs pārvarēt personīgos šķēršļus. “Man pirmajā pārgājienā bija ļoti smagi, tajā brīdī es domāju, ka nekad vairs tur neatgriezīšos, emocijas ņēma virsroku. Tagad tas man vairāk asociējas ar vērtīgu laika pavadīšanu un apziņu, ka es varu pārvarēt grūtības, ja sevi piespiežu.” Kristīne ir apņēmības pilna pavasarī iesniegt dokumentus Zemessardzē un vasarā iziet pamatapmācības.
