Biroja
papīra, jaunas ēkas vai uzkopšanas publisko pakalpojumu iepirkumā
ir iespējams aktualizēt sociālās atbildības komponenti,
vienlaikus gūstot divus labumus – konkrēto pakalpojumu un
atbalstu sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā.
Sociāli
atbildīgs publiskais iepirkums ir tāds, kur organizācija pērk
preces vai pakalpojumus un vienlaikus risina kādu sabiedrībā
svarīgu izaicinājumu. Piemēram, tā paša budžeta ietvaros pirkt
pakalpojumus no uzņēmuma, kas nodarbina ilgstošus bezdarbniekus
vai cilvēkus ar invaliditāti, kuri izkrituši no darba tirgus.
“Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums nav vienkārši
instruments preču vai pakalpojumu iegādei, bet gan stratēģisks un
jēgpilns publiskā finansējuma izmantošanas veids, kas ļauj
risināt izaicinājums sabiedrībā. Piemēram, nākamajās vasaras
Olimpiskajās spēlēs, kas notiks Parīzē, Parīzes pilsēta jau ir
paziņojusi, ka visi iepirkumi būs sociāli atbildīgi,” stāsta
Agnese Frīdenberga, sabiedriskās politikas centra “Providus”
vadošā pētniece.
Protams,
nevienā valstī nav desmitiem būvniecības uzņēmumu, kas var
kvalificēties atlasei kā uzņēmums, kas, piemēram, nodarbina
bijušos ieslodzītos. Tāpēc uzņēmumi darbojas tandēmā ar
sociālajiem partneriem.
Zemākā
cena nerisina sociālās problēmas
Ikviens
indivīds ar savu maciņu pieņem lēmumu par labu vienam vai otram
pakalpojuma sniedzējam. Tāpat var rīkoties arī valsts iestādes,
publiskos iepirkumus izvēloties veikt sociāli atbildīgi. A.
Frīdenberga cer, ka Latvijā ar laiku sociāli atbildīgi iepirkumi
notiks biežāk nekā tie, kuros pakalpojumu sniedzēji tiek izvēlēti
pēc zemākās cenas principiem. “Sociāli atbildīgs iepirkums ir
vēl viens veids, kā cīnīties ar sociālām problēmām. Ilgstošs
bezdarbnieks ir nasta budžetam, jo saņem bezdarbnieka pabalstu.
Mērķtiecīgi pērkot pakalpojumu no uzņēmumiem, kas iesaista
darba tirgū šādas personas, tās ir nodarbinātas un kļūst par
nodokļu maksātājiem. Ilgtermiņā šis ir labāks risinājums
ikvienam,” spriež A. Frīdenberga.
Savukārt
Iepirkuma uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas
departamenta direktore Monta Oga uzsver: “Pasūtītājiem, plānojot
un organizējot iepirkumus, jādomā sociāli atbildīgi – kā
konkrētā iepirkuma priekšmeta ietvaros varam veicināt sociālo
atbildību un sekmēt sociālo jautājumu risinājumus. Aicinām
pasūtītājus nebaidīties arī iepirkumos skatīties plašāk, jo
šādai plašākai pieejai ir ieguvumi – gan sociāli, gan
finansiāli.”
No
eko marķējuma līdz dzimumu līdztiesībai
Ir
daudz veidu, kā īstenot sociāli atbildīgus iepirkumus. “Sociālo
klauzulu tvērums, ko izmantot sociāli atbildīgos iepirkumos, ir
bezgalīgs. Tās var ietvert gan eko marķējumu, gan dzimumu
līdztiesību. Piemēram, Čehijā Izglītības un zinātnes
ministrija iepirka datorus, kuriem bija nepieciešams sertifikāts,
ka to ražošanā nav iesaistīts bērnu un vergu darbaspēks,”
stāsta A. Frīdernberga.
Ārvalstu
pieredze rāda, ka pāreja uz sociāli atbildīgu publisko iepirkumu
ir ilgtermiņa process, kas prasa vismaz trīs līdz piecus gadus.
Tam vajadzīga sabiedrības izpratne un domāšanas maiņa, kā arī
spēja saskatīt ieguvumus. “Līdzīgi kā zaļais un inovatīvais
iepirkums, sociāli atbildīgs iepirkums nav obligāts. Sabiedrībai
ir jāizaug līdz tam, lai šis kļūtu par dominējošo iepirkumu
veidu,” viņa piebilst.
Lielākais
izaicinājums saistībā ar sociāli atbildīgu iepirkumu ir tas, ka
šobrīd tas ir maz zināms instruments. Taču Latvijas Sociālās
uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Iepirkumu uzraudzības
biroju un “Providus” ir izstrādājusi vadlīnijas un dažādus
materiālus, kas skaidro šī iepirkuma būtību. Lai vairotos
izpratne, nepieciešamas mācības un politiskais atbalsts šādu
iepirkumu īstenošanā.
Rietumeiropā
sociāli atbildīga iepirkuma normas tiek piemērotas jau vairāk
nekā desmit gadus, bet plašāk par tām runā pēdējos gados, kopš
ir spēkā Eiropas Savienības direktīva par sociāli atbildīgu
iepirkumu.
“Publiskais
iepirkums ir mūsu ierobežoto publisko līdzekļu tērēšana, lai
iegādātos preces un pakalpojumus iedzīvotājiem vai valsts
pārvaldei. Tas, ka šī ierobežotā nauda tiek tērēta atbildīgi
un jēpilni, ir ļoti svarīgi, jo tas var radīt papildu sociālos
ieguvumus sabiedrībai, piemēram, radot darba vietas nelabvēlīgā
situācijā nonākušiem cilvēkiem vai nodrošinot labākus un
drošākus darba apstākļus.
Sociāli
atbildīgs iepirkums ir par to, ka katrs cents kalpo sabiedrības
labklājībai,” skaidro Anna Lupi, Eiropas Komisijas pārstāve
juridiskajās un politikas lietās.
Izpratnes
veicināšanai
Lai
turpinātu sociāli atbildīga publiskā iepirkuma iedzīvināšanu
mūsu valstī, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Eiropas Komisijas
pārstāvniecību Latvijā novembrī aicina ikvienu interesentu
pievienoties tiešsaistes pasākumiem, lai uzzinātu aktualitātes
par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu, kā arī
praktiskus padomus un pasaules pieredzi to veikšanā. Katrs no
pasākumiem ir veltīts noteiktam Latvijas reģionam un norisināsies
katru novembra trešdienu no plkst. 10.00 – 12.00: 10. novembrī –
Zemgalē, 17. novembrī Latgalē un 24. novembrī – Kurzemē.
Plašāka informācija par pasākumiem un reģistrācija pieejama
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājas lapas
www.sua.lv sadaļā “Jaunumi”.
Izpratni
par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu – kas tas ir un kā to
īstenot – var gūt arī “Providus” sagatavotajā video lekcijā
un bukletā, kas pieejams www.providus.lv mājas
lapā.
Foto:
publicitātes
