Madara Šmēdiņa, 25 gadus vecā jelgavniece, jau trešo gadu naudu pelna, strādājot ārzemēs kādā no lauku saimniecībām, un plāno to darīt arī turpmāk.
Madara Šmēdiņa, 25 gadus vecā jelgavniece, jau trešo gadu naudu pelna, strādājot ārzemēs kādā no lauku saimniecībām, un plāno to darīt arī turpmāk. Par svešās zemēs pieredzēto viņa piekrita pastāstīt arī «Zemgales Ziņām».
Madara apguvusi divas profesijas – keramiķes apgleznotājas un sociālās aprūpes darbinieces; starplaikos starp darbu ārzemēs viņa strādā Latvijā. Tomēr darbs citās valstīs jau kļuvis par neatņemamu dzīves daļu. «Ja vairāk naudas varētu nopelnīt tepat Latvijā, es nekur nebrauktu. Esmu Latvijas patriote un uz ārzemēm dodos ar mērķi labi nopelnīt, taču tā ir arī lieliska iespēja iepazīt citas valstis,» stāsta Madara. Divus gadus viņa strādājusi lauku saimniecībās Anglijā, bet šovasar bija Somijā. Pirmoreiz Anglijā viņa pavadīja 3,5 mēnešus, otrreiz – pusgadu, bet Somijā strādāja trīs mēnešus. Viņa neizmanto darbā iekārtošanas firmu pakalpojumus, bet pievienojas studentu grupām.
Studenti pelna Anglijā
Pirms braukšanas uz Angliju Madara Eiropas valstis nebija apceļojusi kā tūriste un, pirmoreiz dodoties strādāt uz ārzemēm, viņai bija bail no visa svešā un nezināmā. Brauciens nebija sevišķi veiksmīgs – izdevās atpelnīt vienīgi ceļa izdevumus, taču to atsvēra iegūtā darba pieredze un iespēja apskatīt Anglijas skaistākās vietas – Londonu, Šekspīra dzimteni Stretfordu, Oksfordu, Jorku, Bātu, Kārdifu un Stounhedžas noslēpumainos akmeņus.
Pirmoreiz Anglijā Madara strādāja lielā augļkopības saimniecībā, kuras adresi uzzināja no draudzenes, kas bija jau tur strādājusi. Kopā ar studentiem – bulgāriem, poļiem, baltkrieviem, maķedoniešiem, ukraiņiem – viņa vāca ābolus, bumbierus, jāņogas. Tā kā saimnieks darbā bija pieņēmis ap 200 strādnieku, bieži visiem nepietika darba un gadījās, ka pat astoņas dienas pēc kārtas bija brīvas. Tad Madara kopā ar draudzeni noīrēja automašīnu un devās iepazīt Anglijas pilsētas un dabu. Pārtika bija jāgādā pašām, tāpēc ēšanā un ceļojumos aizgāja liela daļa nopelnītā. Bet Madara to nenožēlo un vairs negribētu apceļot citas zemes kā tūriste, jo nevēlas justies iegrožota un zaudēt azartu, kas rodas, kartē meklējot nepazīstamu apdzīvotu vietu un jautājot ceļu uz ielas nejauši satiktiem cilvēkiem. Viņu pārsteidza turienes pilsētnieku prasme nopelnīt, jo līdztekus tradicionālajiem mūziķiem ielās naudu pelnīja arī aktieri – komiķi un citu mākslas žanru pārstāvji. Anglijā cilvēki ir laipni, izturas brīvi un daudz smaida, taču Madara drīz vien sapratusi, ka smaids nav īsti patiess – dežūrsmaids.
Anglijā ir gan lielas, gan mazas fermas, bet raksturīgi ir tas, ka saimnieki uz lauka strādā kopā ar strādniekiem. Taču viesstrādniekiem vēlams pēc iespējas labāk prast angļu valodu, jo gadās, ka saimnieks darbiniekus, kas nepārvalda angļu valodu, krāpj, maksājot viņiem mazāk. Katrai grupai ir arī savs uzraugs, kas skatās, kā kurš strādā, vai pārāk daudz nesarunājas, cik daudz izdara un kurš darbs padodas labāk. Arī Somijā studentus uzraudzījusi kāda igauņu meitene, bet vēlāk – puisis, kas lūkojies, lai darbinieki nedēļā nostrādātu obligātās 38 stundas; pārējais darbs jau skaitījies virsstundas.
Madara stāsta, ka par sadzīves apstākļiem gan nevarēja sūdzēties – treilerā dzīvojuši divi trīs cilvēki. Katram iemītniekam – sava guļamistaba, kopīga viesistaba ar kamīnu, virtuve, vannas istaba un citas labierīcības.
Otrajā gadā Anglijā Madara lielākoties griezusi un iesaiņojusi salātus, novākusi seleriju. Pavisam strādājis 14 cilvēku no Latvijas, pārējie bijuši lauksaimniecības studenti no kādreizējās PSRS. Angļu fermeriem viņus izmantot ir izdevīgi, jo jāmaksā mazāki nodokļi. Daudz ir arī nelegālo strādnieku. Nereti uz lauka strādājušas divas studentu un viena nelegāļu brigāde. Kad saimnieks padzirdējis, ka gaidāma valsts iestāžu pārbaude, nelegālie slēpušies, bet viņu vietā naktī strādājuši studenti, kuriem paveicies ar savu līderi. Tas raudzījies, lai saimnieks kārtīgi maksātu par virsstundām un nakts darbu.
Šajā valstī nopelnīt var labi, sevišķi, lasot zemenes. Veiklākie lasītāji, kas uz Angliju vākt ogas brauc jau trešo ceturto gadu, ir «piešāvušies» un pelnījuši 60 latu dienā, bet Madarai dienā izdevies nopelnīt 40 latu.
Arī Somijā var labi pelnīt
Somijā Madara saimniecībā, kas atrodas pusotras stundas braucienā no Turku un trīsarpus – no Helsinkiem, ieradusies tieši uz zemeņu sezonu. Sākumā bijuši ap 50 cilvēku – divas trešdaļas strādnieku no Latvijas, pārējie igauņi, krievi no tuvējās Pēterburgas un ukraiņi. Vienu nedēļu Madara šķirojusi zemenes, bet tad lielākā daļa strādnieku aizbraukusi projām, palicis pārdesmit cilvēku, kas gājuši palīgā citiem saimniekiem stādīt, ravēt, novākt gurķus, lasīt avenes un smiltsērkšķus. Strādnieku «aizdošana» kaimiņiem tiekot plaši praktizēta, un par to tiek kārtoti dažādi savstarpēji norēķini, piemēram, viens saimnieks otram par to iedod salmus.
Laika apstākļi Somijā šovasar bijuši līdzīgi mūsējiem, un divas trešdaļas zemeņu sapuvušas. Jāpiebilst, ka Somijas zemenes tiek uzskatītas par vitamīniem bagātām un veselīgām, jo netiek pārmērīgi apstrādātas ar ķimikālijām, turpretī Anglijā daudziem viesstrādniekiem no uzturā lietotajiem turpat saimniecībā izaudzētajiem salātiem parādījušies alerģijas simptomi. Sākumā saimnieki teikuši, ka tas esot nemazgāšanās dēļ, bet vēlāk gan centušies viņus ārstēt – pirkuši speciālas ziedes…
Madara novērojusi, kā tiek sagatavota tirgus produkcija. Naktī salātam normāli jāpieņemas svarā par 30 gramiem. Taču, ar miglotāju vakarā apsmidzinot no 300 līdz 350 gramiem smagus salātus, nākamajā rītā tie jau svēruši 450 gramu, svara pieaugums – ap 100 gramu. Somijas dabas ainava ir mazliet citāda nekā Latvijā – klintis, karjeri, pārsteidzoši tīrs ūdens un apstrādāts katrs, pat vismazākais, zemes pleķītis. Mežos daudz dzīvnieku, sevišķi aļņu, arī čūsku – melno odžu – netrūkst. Cilvēki vēsāki, nav tik laipni, arī veikalos jāuzmanās, ka neapkrāpj. Uzrakstu angļu valodā tikpat kā nav, bet tajā runā lielākoties tikai somu jaunākā paaudze.
Studentu darbu izmanto gandrīz visas zemnieku saimniecības. Katrā no tām saimniecības ēkās, piebūvēs, pat patrepēs, novietotas vienstāva un divstāvu gultas ar aizkariņiem, lai viesstrādniekiem būtu kur gulēt. Nu, gluži kā kopmītnē, taču ikvienā saimniecībā ir sauna un gandrīz katrā – savs veikaliņš, kurā tirgo paštaisītas «zaptes», sīrupus, eļļas un no kaimiņiem iepirktus kartupeļus, dārzeņus, olas.
Somijai raksturīgas plaša profila zemnieku saimniecības, kurās galvenokārt audzē graudaugus, rapsi, gurķus, puķkāpostus, sīpolus, puravus, arī mellenes. Taču Madarai laukos audzētās kultūrmellenes nepavisam nav garšojušas – ar meža aromātiskajām ogām ne salīdzināt. Viesstrādnieki labprāt pārtikā lietojuši bagātīgās meža veltes, bet paši somi no sēnēm ēdot vienīgi gailenes.
Somijā populārs brīvā laika pavadīšanas veids ir baseini un dažādas ūdens atrakcijas. Peldbaseini ir katrā, arī krietni par Jelgavu mazākā, pilsētā, un, samaksājot 10 somu marku, ūdens priekus var baudīt visu dienu, ko strādnieki arī labprāt izmantojuši.
Nākamā gada maijā Madara gatavojas uz pieciem mēnešiem braukt atkal uz to pašu Somijas saimniecību, jo paticis tur strādāt un arī saimniece bijusi laba. Simpātijas bijušas abpusējas, jo Madara jau saņēmusi saimnieces uzaicinājumu. Pavisam saimniecei pieteikumus ik gadu sūtot ap 1000 strādāt gribētāju, bet izdarīt izvēli palīdz tas, ka kaimiņi strādniekus iesaka viens otram.
