Par nepatiesu ziņu atsaukšanu Andreja Janava publikācijā «Ai, zeme, zemīte!…».
Minētā publikācija laikraksta «Zemgales Ziņas» 2000. gada 21. septembra numurā uzlūkojama par nekorektu. Tajā minētie fakti ir nepatiesi.
Nepatiesa ir rakstā vairākkārt uzsvērtā informācija, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme «tiek pārdota ārzemju firmām». Tādā veidā publikācija, no vienas puses, sniedz lasītājam nepatiesu informāciju gan par faktisko situāciju, jo lauksaimnieciski izmantojamā zeme ārzemju firmām Latvijā diez vai pieder, kā arī sniedz nepatiesu informāciju par LR spēkā esošo likumdošanu, kas, starp citu, neparedz ārzemju firmām iespēju iegūt savā īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi Latvijā. No otras puses, raksta autors demonstrējis savu pilnīgu neorientēšanos LR spēkā esošajā likumdošanā, kas reglamentē darījumus ar nekustamajiem īpašumiem – tajā skaitā lauku zemes īpašumiem.
LR likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 28. pants nosaka, ka (1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:
1) LR pilsoņi,
2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības),
3) LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:
a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder LR pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā;
b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996. gada 31. decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām un juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31. decembra, ja šajos līgumos paredzētas LR reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgajā valstī;
c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem «a» un «b» apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā;
d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;
e) Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuras darbības laiks, skaitot no reģistrācijas brīža LR, ir ne mazāks kā trīs gadi.
(2) Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt zemi īpašumā ar ierobežojumiem, kas noteikti minētā LR likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 29. pantā.
Savukārt likuma 29. pants nosaka, ka 28. panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:
– zemi valsts pierobežas joslās,
– zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pagasta ģenerālplānam,
– valsts rezervātu zemi,
– lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi atbilstoši pagasta ģenerālplānam.
Raksta autora likuma 30. panta tulkojums par pagasta padomju priekšsēdētāju it kā tiesībām izlemt jautājumu par zemes pārdošanu vai nepārdošanu «ārzemju firmām» arī ir kļūdains, jo attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm pagasta padomes priekšsēdētājs nekādos apstākļos nav tiesīgs izlemt un neizlemj par zemes atsavināšanu par labu «ārzemju firmai», jo to aizliedz minētais likuma 29. pants.
Tāpēc nav saprotams, par kādām «ārzemju firmām» raksta autors runā un kāpēc laikraksts, publicējot minēto rakstu, kurā vairākkārt uzsvērts un no kura jēgas nepārprotami saprotams, ka lauksaimnieciski izmantojamās zemes īpašumi piederot «ārzemju firmām», atļāvies sniegt lasītājiem gan nepatiesu informāciju, gan nepatiesu likuma skaidrojumu.
Saskaņā ar Latvijā un visā civilizētajā pasaulē spēkā esošo likumdošanu, uzņēmējdarbības tiesīgas ieguldīt savu kapitālu citu uzņēmējsabiedrību dibināšanas kapitālā. Tāpat kā Latvijā reģistrētās uzņēmējdarbības tiesīgas būt par citu uzņēmējsabiedrību dibinātājām un pamatkapitāla daļu īpašniecēm, tajā skaitā arī ārpus Latvijas, tāpat ārvalstīs reģistrētās uzņēmējsabiedrības tiesīgas kā dalībnieces dibināt Latvijā reģistrētu statūtsabiedrību un būt par Latvijā reģistrētas statūtsabiedrības pamatkapitāla daļu īpašniecēm. Tas ir absolūts priekšnosacījums veiksmīgai valsts ekonomikas un finansu attīstībai un investīciju piesaistei. Kļūdaini un aprobežoti ir apgalvot pretējo.
Publikācijā pieminētās «ārzemju firmas» ir LR reģistrētas uzņēmējsabiedrības, kuras dibinātas un darbojas saskaņā ar LR spēkā esošo likumdošanu, ir LR nodokļu maksātājas, un vienīgi to pamatkapitāla daļas, iespējams, pieder ārvalstīs reģistrētām uzņēmējdarbībām, kas ne tuvu nav viens un tas pats, tāpēc laikrakstā publicētā informācija uzlūkojama par nepatiesu.
Turklāt publikācijā pieminētās «ārzemju firmas» dod darbu lielam skaitam LR iedzīvotāju, iegulda ļoti lielus līdzekļus zemes apsaimniekošanā un nereti līdz tam atmatā atstāto platību apstrādāšanā, lauku infrastruktūras attīstībā.
Minētajā rakstā cita starpā pieminēta statūtsabiedrība «Canadian Agra». Jāuzsver, ka arī šajā daļā rakstā sniegtā informācija ir nepatiesa. Latvijā Zemgalē nedarbojas statūtsabiedrība ar nosaukumu «Canadian Agra». Tā kā SIA «Dobele Agra» kādreizējais viens no dalībniekiem – pamatkapitāla daļu īpašniekiem – bija «Canadian Agra», ir pamats uzskatīt, ka lasītājs informāciju par «Canadian Agra» slikto saimniekošanu attiecinās uz pašreizējo uzņēmējsabiedrību «Dobele Agra», tāpēc minētā informācija uzlūkojama par nepatiesu attiecībā pret «Dobele Agra».
Savukārt ārpus Latvijas darbojošās uzņēmējsabiedrības «Canadian Agra» pieminēšana publikācijā ar atsauci par neveiksmīgu lauksaimniecisko darbību Latvijā – Zemgalē – ir nepatiesa, tāpēc minētā uzņēmējsabiedrība apsver iespēju pieprasīt zaudējumu atlīdzību par nepatiesu faktu publicēšanu.
LR likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem»
21. pants nosaka, ka personas, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai.
Teikto ņemot vērā, lūdzam risināt jautājumu par nepatieso ziņu atsaukšanu minētajā publikācijā likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» noteiktajā kārtībā.
