Lauksaimniecības zinātņu doktore Zinta Gaile dzimusi un augusi, kā arī visu līdzšinējo darba mūžu pavadījusi Vecaucē. Jau kopš Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas viņa nodarbojas ar sēklkopību.
Lauksaimniecības zinātņu doktore Zinta Gaile dzimusi un augusi, kā arī visu līdzšinējo darba mūžu pavadījusi Vecaucē. Jau kopš Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas viņa nodarbojas ar sēklkopību.
Pētījumus atbalsta
Kopš 1993. gada par svarīgāko uzdevumu Zinta Gaile uzskata zinātnisko darbu ar lucernas un kukurūzas hibrīdiem. Viņa stāsta, ka togad tika iesākta sadarbības programma starp ASV Lauksaimniecības departamentu un Baltijas valstīm. Mācību un pētījumu saimniecība «Vecauce» arī iesaistījās šajā projektā, iegūstot finansējumu un iespēju strādāt ar ASV un citviet pasaulē selekcionētiem kukurūzas hibrīdiem.
Z.Gaile teic, ka programma pastāvēja piecus gadus un tas nav daudz, lai paspētu izanalizēt augu piemērotību vietējam klimatam. Šajā laikā pētīti apmēram 60 dažādi hibrīdi un vairāki no tiem atzīti par piemērotiem audzēšanai Latvijas apstākļos. Ļoti būtiski ir atrast tos hibrīdus, kas garantē labu ražu jebkurā vasarā neatkarīgi no vidējās temperatūras un saulaino dienu skaita. Spilgts piemērs tam ir ASV Viskonsinas štata fermera Viļa Plēsuma piedāvātie hibrīdi ‘BR 100’ un ‘BR 1680’, kas 1997. un 1999. gada karstajās vasarās deva labus rezultātus, tomēr mazāk saulainās neattaisnoja cerības.
Laba sadarbība bija izveidojusies ar latviešu izcelsmes zinātnieku no Kanādas Eduardu Pētersonu, kas ir selekcionējis īpaši agrīnas, Latvijas apstākļiem piemērotas kukurūzas hibrīdus. Diemžēl selekcionārs savā dzīves laikā darbu pabeigt nepaspēja. Teicamus hibrīdus piedāvā arī ASV selekcijas kompānija «Pioneer Hi – Bred Internacional, Inc». Tos varētu iegādāties un izmantot Latvijas apstākļos, diemžēl to cena ir ļoti liela, un tas Latvijas tirgum nav rentabli.
Sausna ir svarīgs kritērijs
Kukurūzas kvalitāti nosaka sausnas procents zaļajā masā, kas ir svarīgs kvalitatīvas spēkbarības rādītājs. Ir kukurūzas šķirnes, no kurām iegūst lielu zaļo masu, bet ūdens saturs augā ir tik liels, ka, gatavojot skābbarību, līdz ar sulu iztek arī svarīgas sastāvdaļas un piedevām vēl tiek piesārņota apkārtējā vide. Laba skābbarība iznāk no augiem, kuru masā vālīšu īpatsvars ir 40%, jo tieši vālītes ir viens no lielākajiem sausnas saturētājiem, kas var nodrošināt minimālos 25% sausnas. Par labām un kvalitātei atbilstošām šķirnēm Z.Gaile atzīst no Eiropas importētās ‘Loft’, ‘Husar’, ‘Diamant’ un ‘Impact’, kā arī bijušās Padomju Savienības valstīs audzētās ‘Moldavskij 330’, ‘Kolektivnij 210 ATV’, ‘Kolektivnij 244 MV’. Taču, pērkot sēklas no austrumu tirgotājiem, jāuzmanās, lai saturs atbilst sertifikātam. Ir bijuši gadījumi, kad sēklas dīgtspēja neatbilst minētajiem raksturlielumiem. Jāatzīst gan, ka pēdējos gados austrumvalstu tirgotāji vairāk uzmanības pievērš kvalitātei, jo vēlas saglabāt tirgu.
Siltummīlošs augs
Agronome Zinta Gaile uzsver, ka kukurūza ir lopbarība ar ļoti augstu enerģētisko vērtību un ar to iespējams daļēji aizvietot spēkbarību. Diemžēl šajā kultūrā ir maz proteīnu, tāpēc to vēlams kombinēt ar skābbarību, kas gatavota no zāles vai āboliņa. Īpaši vēlama kukurūza ir atgremotājdzīvniekiem, jo tā satur daudz šķiedrvielu un ir garšīga. Kukurūzu ieteicams sēt maija pirmajā dekādē, bet novākt – ne vēlāk kā 20. septembrī. Hektārā ieteicams izsēt 90 līdz 110 tūkstošu sēklu, kas ir apmēram
25 kg. Sējumiem jāizvēlas silti lauki, tas ir, meža ieloki, saulainas nogāzes. Ievērojot pareizos izsējas termiņus, nezāļu iznīcināšanas pasākumus un pareizu mēslošanu, iespējams iegūt labu lopbarību, kas noteikti būs lētāka par pirktu spēkbarību. «Vecaucē» šogad kukurūza tika audzēta 70 hektāros, izmēģinājumu demonstrācijai ražošanas apstākļos iesēti un izaudzēti seši dažādi hibrīdi, katrs vienā hektārā.
Dārzenis dzeltenā vālītē
«Vecaucē » ir veikti pētījumi arī pārtikas jeb cukura kukurūzas, kas uzskatāma par dārzeni, audzēšanā. Z.Gaile skaidro, ka pārtikas kukurūza ir pilnīgi atšķirīga kultūra. Pēc izskata gan nespeciālists to neatšķirs, tomēr garšas īpašības tai ir pavisam citas. Tā ir daudz saldāka un sulīgāka, paši augi – zemāki un parasti nepārsniedz cilvēka augumu. Bieži vien saimniecību laukos redzamas iestaigātas takas un tirgū tiek piedāvāta it kā pārtikas kukurūza. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijā šo kultūru pārtikai audzē pavisam nedaudz, pārsvarā piemājas dārziņos.
Agronome piekrīt, ka ar laiku pārtikas kukurūzas audzēšana varētu kļūt par rentablu lauksaimniecības nozari, jo arī Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas pārtikā lietot šo produktu. Piemēroti mūsu apstākļiem pārtikas kukurūzas hibrīdi nākuši no jau minētā selekcionāra Eduarda Pētersona kolekcijas, diemžēl, viņam aizejot viņsaules ceļos, darbs ir apstājies. Tomēr saimniecības izmēģinājumu lauciņā cukura kukurūza tiek audzēta, un agronome uzskata, ka zināšanas tiek uzkrātas, kaut arī nopietni pētījumi netiek veikti. Arī sēklu veikalos tiek piedāvātas dažādu šķirņu pārtikas kukurūzas sēklas.
Fakti
Zinta Gaile – lauksaimniecības zinātņu doktore agronomijā;
1981. gads – absolvē LLA Agronomijas fakultāti;
1993. gads – sāk zinātnisko darbu ar kukurūzas un lucernas hibrīdiem;
1998. gads – aizstāv doktora grādu par miežu sākotnējo sēklkopību.
