Pilsēta kā miera osta katram ikdienas skrējienā
Ja pēdējos desmit gadus neesat bijuši Alūksnē, rekomendējam aizbraukt uz šo Ziemeļvidzemes pilsētu ar bagāto kultūrvēsturi, jo tagad tā ir ļoti mainījusies. Alūksne ir uzspodrinājusies ar sakārtotu infrastruktūru, radījusi jaunus apskates objektus, būtiski uzlabojusi esošos, kā arī sarosījušies pilsētas un novada uzņēmēji, piedāvājot dažādus pakalpojumus. Ja iepriekš ievērojamākās apskates vietas izstaigājāt nepilnas dienas laikā, tagad jau uzreiz varat ieplānot divu dienu viesošanos ar nakšņošanu, un it nemaz to nenožēlosiet. Alūksne ir miera osta ikdienas skrējienā, kur apstāties un ievilkt elpu jauniem darbiem.
Visaugstāk virs jūras līmeņa
Paugurainā reljefa dēļ Alūksne ir visaugstākā pilsēta Latvijā – Tempļa kalns, tās augstākais punkts, atrodas 217 metru virs jūras līmeņa. Austrumu daļā pilsētu ieskauj Alūksnes ezers, kas ir vienpadsmitais lielākais Latvijā, tajā ir četras salas – lielākā no tām Pilssala, vēl Garā sala un Cepurīte, ko apvij dažādas teikas, un mazā Tīklu saliņa iekšezerā. Gleznainais ezers ir iecienīta atpūtas vieta gan pašiem alūksniešiem, gan pilsētas viesiem. Arvien vairāk ir to, kuri izvēlas ar velosipēdiem apbraukt vai apiet tam apkārt, savukārt vasaras sezonā arvien palielinās aktīvās atpūtas iespējas uz un pie ezera. Turpat atrodas parks, dāvājot ainaviski ļoti skaistu vietu pastaigām. Bagātā kultūrvēsture vēl šodien atgādina par gadsimtiem seniem notikumiem Alūksnē jeb Marienburgā un diženām personībām, kuras šajā vietā dzīvojušas.
Stacijas kvartāls un bānītis
Stacijas kvartāls – tā alūksnieši tagad sauc vietu ap staciju, kas pēdējos gados ļoti attīstījusies un kur ik dienu pienāk bānītis, viena no Alūksnes īpašajām “odziņām”.
20. gadsimta sākumā Vidzemes pievedceļu sabiedrība vietējā transporta vajadzībām uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Stukmaņi (Pļaviņas)–Gulbene–Alūksne–Valka. No tās joprojām tiek izmantots 33 kilometru dzelzceļa posms Gulbene–Alūksne. Bānītis joprojām ikdienā pārvadā pasažierus, tas kursē katru dienu, un ikvienam ir iespēja doties braucienā.
Maršrutu var izvēlēties dažāda garuma – no stacijas Gulbenē līdz pat galapunktam Alūksnē, bet jārēķinās, ka tad 33 kilometru veikšanai ar dīzeļvilcienu ceļā būs jāpavada pusotra stunda. Var arī izvēlēties iekāpt kādā no Alūksnei tuvākajām stacijām un braukt īsāku posmu, kas arī ļaus gūt emocijas un izjust bānīša kustības ātrumu. Ik gadu Alūksnē (pēdējos gadus – augustā) notiek Bānīša svētki, kad bānītis ceļā dodas ar tvaika lokomotīvi. Tā pēc īpaša grafika kursē arī citos mēnešos – aktuālo informāciju par tvaika reisiem var gūt internetā (banitis.lv). Tvaika lokomotīve ceļā pavada gandrīz divas stundas (1,50 stundas), jo pie Papardes ūdenstorņa tiek dzirdināta, kas arī ir īpašs process, ko tūristam vērot.
Multimediāla ekspozīcija
Bānīša maršruta galapunktā Alūksnē atrodas stacijas kādreizējais bagāžas šķūnis. Pēc pārbūves un restaurācijas to atklāja 2018. gadā, iekārtojot inovatīvu multimediālu ekspozīciju, kas šo gadu laikā guvusi daudzas atzinības. Tās dizains veidots kā vilciena vagons ar stilizētiem desmit staciju logiem. Ekspozīcija ļauj doties virtuālā un mūsdienīgā ceļojumā ar vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu Baltijā caur dzīvesstāstiem, laikmetu ainām, fotogrāfijām un videosižetiem. To apmeklēt noteikti būs interesanti ģimenēm ar bērniem, skolēnu grupām, senioriem – ikvienam. Uzliekot virtuālās realitātes brilles, pasauli var redzēt vilciena mašīnista acīm un izbraukt ar dīzeļlokomotīvi, pētīt sliežu platumus.
Garšu ceļojums burgernīcā
Turpat līdzās, kādreizējā stacijas ēkā, pirms pusotra gada iekārtota omulīga burgernīca jeb romantiska burgeru kafejnīca “Tvaiks x Ogle”, kādai otras līdzīgas Alūksnē nav. Tajā pieejamā Eiropas un Āzijas virtuve aizved garšu ceļojumā no bānīša stacijas pa visu pasauli, kā arī ļauj malkot tēju, kapučīno vai kafiju un vērot, kā pienāk vai atiet vilciens. Pieejams arī īpašs burgers “Malēnietis”. Oktobrī aktīvo vasaras sezonu gan kafejnīca slēdz līdz nākamajam gadam, tomēr pastāv kādu pārsteigumu iespēja Ziemassvētku laikā. Otru dzīvi stacijas ēkai devuši uzņēmēji Irita Tīlane-Pakalniņa un Andris Pakalniņš, radot tajā gaumīgu interjeru. Ēkas platība ir neliela, toties lieliski var izmantot āra terasi. Burgernīcas saimnieki rīko arī brīnišķīgus noskaņu koncertus, ko ir vērts piedzīvot, esot Alūksnē.
Pilssala
No stacijas kvartāla dosimies uz Alūksnes “sirdi” – Pilssalu, Alūksnes ezera lielāko un apdzīvotāko salu, kur cilvēki labprāt uzturas visos gadalaikos. Tajā var nokļūt pa diviem tiltiem – lielo tiltu, līdz tam ejot gar Kultūras centru, Mākslas skolu, kafejnīcu “Marta” ezera krastā, vai tiltu tikai gājējiem jeb Tempļa kalna tiltu. Alūksnes muzikālais tilts līdz pulksten 22 katras apaļās stundas sākumā atskaņo arī romantiskas melodijas. Abi tilti diennakts tumšajā laikā ir izgaismoti.
Pilssala pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas infrastruktūrā – uzbūvēta pašvaldības aģentūras “Alja”, kas apsaimnieko ezeru, ēka, no kuras jumta paveras brīnišķīga ainava uz ezeru. Vasaras mēnešos ēkā, kas atgādina baltu gliemežvāku, darbojas arī kafejnīca pašā ezera krastā. Līdzās ir laivu piestātne, labiekārtota peldēšanās vieta, bērnu rotaļu laukums, volejbola laukumi. Vasarā pieejama airu laivu un elektrolaivu, SUP dēļu un katamarānu noma.
Apskatīt Alūksni no ezera var, iznomājot braucienu ar kuģīti “Marienburg”, kas aprīkots ar audiogidu. Kuģītis pieder bobslejistam Intaram Dambim ar sievu Elīnu. Šosezon savu tūrisma piedāvājumu viņi paplašināja ar elektrovilcieniņu “Severīns”, kas tūristus izvizina pa pilsētas ielām, arī tajā ir audiogids, apbraukājot ievērojamākās apskates vietas.
Jau 10 gadus pa Alūksnes ezeru var doties izbraucienā ar plostu “Kaija”, kas uz klāja uzņem 25 cilvēkus, kopā ar izcilo Alūksnes gidi un vēstures zinātāju Ilonu Riekstiņu viņas sulīgajā stāstījumā, kapteini Jāni Kļanski un akordeona spēles pārvaldītāju topošo ārstu Reini Riekstiņu.
Dienvidu tornis
Bet, atgriežoties Pilssalā, tālāk atradīsiet pilsētas stadionu sportiskām aktivitātēm. Turpat līdzās – estrāde, kas atrodas kādreizējās viduslaiku pils teritorijā un kur vasaras vakaros var baudīt koncertus saulrietā.
Nesen pašvaldība atjaunoja viduslaiku pils Dienvidu torni, iekārtojot tajā ekspozīciju “Marienburgas astotais brālis” (atklāšana gaidāma drīzumā). Dienvidu tornis ir vienīgais, kas no pils astoņiem torņiem līdz mūsdienām saglabājies būtiskā vēsturiskā apjomā. Saglabājot senos mūrus un izmantojot koka konstrukcijas, pēc atjaunošanas tornis slejas augšup trijos stāvos, diennakts tumšajā laikā ir izgaismots. Ekspozīcija tapusi, izmantojot digitalizācijas iespējas. Apmeklētājs ar skaņu un dziedājuma palīdzību tiks virzīts no pirmā līdz trešajam stāvam, katrā iepazīstot viduslaiku pils daudzu gadsimtu garās pastāvēšanas vēsturiskās noskaņas. Pēc ekspozīcijas apskates ir iespēja doties kājām pa pastaigu celiņu gar ezeru apkārt Livonijas ordeņa pilsdrupu mūriem, līdz pat muzikālajam tiltam.
Tempļa kalna parks
Gājēju tilts pārvedīs pāri Alūksnes ezeram, uz ainavisko Tempļa kalna parku, kas piemērots pastaigām visos gadalaikos. Var izvēlēties maršrutu pa leju, gar ezeru, līdz Līkajam bērzam vai vēl tālāk gar ezeru, kur ir pastaigu taka, – gar Garnizona kapiem, aiz kuriem ir soliņš un paveras skaista ainava uz Cepurītes salu. Var arī iet pa augšu, uzkāpjot pašā Tempļa kalna rotondā, izjust, kā ir būt 217 metru virs jūras līmeņa, turklāt no tās paveras gleznains skats uz ezeru. Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā krievu karavīri, gribēdami labāk apšaudīt uz salas esošo Livonijas ordeņa pili, ar cepurēm nesuši zemi un kalnā izveidojuši uzkalniņu. 1805.–1807. gadā šajā uzkalniņā pēc Alūksnes pils īpašnieka Fītinghofa vēlmes uzcelta granīta rotonda – Slavas templis par godu Ziemeļu kara simtgadei, krievu karavadoņa feldmaršala grāfa Borisa Šeremetjeva un zviedru armijas kapteiņa Vulfa piemiņai.
Līdzās ir vēl viens Alūksnes simbols – Saules tilts. Tālāk pa Tempļa kalna parka taciņām var aiziet līdz gaisa trošu līnijas “zip-line” starta vietai – uzkāpjot īpaši izbūvētā platformā, brauciens sākas virs koku galotnēm. Nobrauciens ir 350 metru pār Alūksnes ezeru ar piezemēšanos Pilssalā, šajā gadalaikā gan tas nav pieejams. Turpat līdzās atrodas arī 101 pakāpiena dolomīta kāpnes. Tālāk pastaigu var turpināt līdz skatu tornim, vienam no augstākajiem Latvijā – 37,8 metri. No torņa paveras brīnišķīga ainava uz muižas parku, ezeru, vēsturisko Livonijas ordeņa pili un citiem objektiem.
Muižas parks
Lieliska mierpilnu pastaigu vieta visos gadalaikos vai arī maršruts uz velosipēda kopā ar ģimeni ir Alūksnes muižas parks. Tas ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka barons Otto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. 19. gadsimta sākumā muižas parkā izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Mūsdienās Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, jo tajā visvairāk saglabājušās mazās arhitektūras formas.
2018. gadā muižas parks atguva vairākus objektus, kas restaurēti vai atjaunoti, – Granīta obelisku, Pomonas templi, Apaļo un Ovālo strūklaku, Putnu paviljonu, mauzoleju, granīta soliņus. Kā pārsteigums attālākajā parka stūrī apmeklētājus sagaida Čukstošā laterna, kas visus aicina aiziet līdz mauzolejam, lai interaktīvi vērotu parka un Fītinghofu dzimtas stāstu. Pie katra objekta ir informatīva plāksne ar izzinošu stāstījumu par to.
Parks robežojas ar Alūksnes ezeru, tādēļ ir ļoti ainavisks. Pār ezeru redzams skats uz Tempļa kalna pussalu ar rotondu un Saules tiltu, Cepurītes salu, Pilssalu. Aleksandra paviljonā ezera krastā baroniem savulaik paticis malkot tēju un kafiju. Paņemot termosā līdzi kādu siltu dzērienu, šī noteikti būs piemērota vieta, lai to baudītu, līdzās ir arī soliņi atpūtas mirklim.
Muzeji ar īpašām ekspozīcijām
Alūksnes vārds nesaraujami saistīts ar tulkotāju un pedagogu, vācu mācītāju Ernstu Gliku (1652–1705), kurš iztulkoja latviešu valodā Veco un Jauno Derību, par godu katrai no tām Alūksnē iestādot ozolus pie mācītājmuižas, kas kuplo joprojām. Viņš arī nodibināja pirmās skolas zemnieku bērniem Vidzemē.
Pilsētas centrā iekārtots Bībeles muzejs, kas piedāvā iepazīt “Bībeles ceļu” no pašas pirmās, mācītāja E.Glika tulkotās, līdz mūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā aplūkojamas Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.
Apskates vērta noteikti ir Alūksnes Jaunā pils, kurā mājvietu raduši divi muzeji. Pils celta vēlās Tjūdoru neogotikas stilā 19. gadsimta otrajā pusē pēc barona Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa pasūtījuma un ir viens no ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Iepazīt Alūksni caur vēstures liecībām no akmens laikmeta līdz mūsdienām var, apmeklējot muzeja pastāvīgo vēstures ekspozīciju “Laikmetu mielasts”. Tajā pie lielā mielasta galda satiekas seši nozīmīgi Alūksnes, Latvijas un pasaules vēstures laika posmi.
Pēdējais jaunums – augustā Jaunajā pilī atklāja divas restaurētas telpas, kur barona laikā bija mūzikas saloni. Klavieru un Ērģeļu istabas tagad pārsteidz ar atsegtiem iluzoriem sienu gleznojumiem, piesātinātām krāsu gammām un ampīra stilā rotātām vēsturiskajām durvīm. Turpat aplūkojams arī restaurēts vēsturiskais, Alūksnes muzeja krājumos uzglabātais Leipcigas firmas “J.Blüthner” izgatavotais koncertflīģelis. Klavieru istabā 12 minūšu garumā skatāma un klausāma arī multimediāla ekspozīcija “Helēnas dziedājums”. Tajā skan Andras Ugāres (Manfeldes) dzejproza, kas rakstīta, balstoties uz vēsturiskajiem faktiem par pili, parku, Fītinghofu dzimtu un Alūksnes muižas pēdējo baronesi Helēnu. Oriģinālmūzikas autors ir Artis Gāga.
Drīzumā muzejā plānota arī interaktīvas arheoloģijas ekspozīcijas “Zemē apraktā sāls” atklāšana. Tajā būs skatāmi arheoloģiskajos izrakumos Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā atrastie priekšmeti, kas uzskatāmi ataino, kā cilvēki dzīvoja, saimniekoja, karoja šajā laikā.Jaunajā pilī mājvietu radis arī Verneru ģimenes veidots interaktīvs dabas muzejs “Vides labirints”. Tajā saklausāmas putnu dziesmas, var iepazīt zemes dzīļu noslēpumus un apskatīt vienu no Eiropā lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām, kas iemirdzas visās varavīksnes krāsās.
Romantiskās noskaņās
Ja Alūksnē esat aizķērušies līdz diennakts tumšajam laikam, var doties romantiskā pastaigā pa pilsētu un apmeklēt daudzos izgaismotos objektus muižas parkā, Tempļa kalna parkā, Pilssalā.
Tempļa kalnā izgaismots ir arī jau minētais Slavas templis – granīta rotonda un 101 pakāpiens. Pilssalā – Dienvidu tornis Livonijas ordeņa pilsdrupās, celiņi un ezera krastmala pret Tempļa kalnu, gājēju tilts. Izgaismota ir arī Jaunā pils, 18. gadsimta agrīnā klasicisma stilā celtā evaņģēliski luteriskā baznīca, 7. Siguldas kājnieku piemineklis. Alūksne no maija līdz oktobrim lepojas arī ar piecām izgaismotām strūklakām.
Bet, kad uznāk kāre pēc atelpas mirkļa, var sasildīties ar īpašo Alūksnes dzērienu, baudīt kūkas “Diena un nakts” vai “Veclaicenes kūkins” un citus labumus pilsētas kafejnīcās. Plaša informācija par to un arī naktsmītnēm pieejama Alūksnes Tūrisma informācijas centra mājaslapā visitaluksne.lv. Savukārt pie tūrisma centra ēkas (turpat, kur atrodas jau pieminētais Bībeles muzejs) ir brīvpieejas digitālais stends 24/7 – arī tajā var ērti un ātri atrast dažādu informāciju par Alūksni.
Nemainītu ne pret ko
Alūksne ir pilsēta, ko daudzi alūksnieši nemainītu ne pret ko, lai tikai tā paliktu viņu dzīves telpa ar brīnumskaisto ezeru, ainavisko dabu un izglītības iestādēm, kas cita no citas ir salīdzinoši tuvu un ērti sasniedzamas kājām.
Alūksne turpina attīstīties – pašlaik pilsētā būvē Sporta un izglītības centru, turpat līdzās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā notiek vērienīgi remontdarbi, apgūstot arī Eiropas fondu finansējumu. Savukārt tie novadnieki, kurus dzīves gaitas aizvedušas citur pasaulē, Alūksnē noteikti cenšas atgriezties augusta pirmajā svētdienā, kad ir kapusvētki, un dažas dienas pirms tiem, kad pilsēta svin svētkus.
Daudz interesantu apskates vietu ir arī Alūksnes novada teritorijā, piemēram, Jaunlaicenes muižas muzejs, Viktora Ķirpa Ates muzejs Kalncempjos jeb Vidzemes lauku sēta, gleznainais Veclaicenes ainavu apvidus ar pastaigu takām, Medus muzeju un vēl, un vēl, bet tas jau ir cits stāsts.
