Andris Ķipurs, Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenais ārsts: – Šo problēmu vairāk izjūt ātrās palīdzības dienests, kam tieši jāsaskaras ar tādu diagnozi kā narkotisko vielu pārdozēšana.
Andris Ķipurs, Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenais ārsts:
Šo problēmu vairāk izjūt ātrās palīdzības dienests, kam tieši jāsaskaras ar tādu diagnozi kā narkotisko vielu pārdozēšana, bet kopumā slimnīcā to vēl nemana, izņemot dažus atsevišķus gadījumus.
Savukārt ikdienā bieži iznāk sastapties ar jauniešu bariņiem, kas noteikti nav alkohola reibumā, jo izskatās, ka ne tikai acis, bet viss viņu ķermenis ir noreibis. Turklāt mūsu pilsētā pie miskastēm un kāpņutelpās var redzēt izlietotas šļirces un citu tamlīdzīgu narkomānu atribūtiku. Arī no dēla stāstītā var secināt, ka šodien Jelgavā ar narkotiku «izpriecām» nodarbojas ne mazums jauniešu.
Manuprāt, labākais līdzeklis cīņā ar šo problēmu ir izskaidrošanas darbs ar skolu jaunatni, kā arī profilaktiski pasākumi, kas vismaz daļu no potenciālajiem narkotiku lietotājiem atturēs nobaudīt aizliegto augli.
Tomēr arī izglītojoša rakstura pasākumi tikai daļēji risinās šo problēmu, jo ne visi, kas šo informāciju saņems, to uztvers un ņems vērā.
Zenta Tretjaka, Jelgavas pilsētas un rajona Kriminālpolicijas priekšniece:
Jā, narkomānija Jelgavā ir ne tikai aktuāla, bet pat globāla problēma. Kā privātpersona gan ar to tikpat kā neesmu saskārusies, jo maz uzturos pilsētas ielās, bet kā policijas darbiniecei ar to man jāsastopas ikdienā. Jelgavā katrs ceturtais līdz sestais noziegums tiek izdarīts ar nolūku iegūt līdzekļus narkotisko vielu iegādei. Izplatītākie noziegumi narkomānu vidū ir atklāta laupīšana un zādzības no dzīvokļiem. Uzskatāmi var redzēt, ka narkomānija ir cēlonis virknei citu noziegumu.
Lai cīnītos ar šo sērgu, būtu jāiesaistās visai sabiedrībai, ziņojot policijai par narkotiku lietošanas gadījumiem un vietām, kur pulcējas narkomāni. Turklāt arī likumdošana varētu būt stingrāka, jo par narkotiku lietošanu paredzēts naudas sods līdz Ls 75, izslēdzot iespēju saukt pie kriminālatbildības, kas būtu stimulējošs apstāklis pārdomāt savu rīcību vismaz tiem, kas vēl nav atkarīgi no narkotiskajām vielām.
Aina Briede, Jelgavas Domes deputāte:
Jāatzīst, ka šo problēmu pati uz savas ādas neizjūtu, bet, paveroties apkārt, īpaši rajonā, kurā dzīvoju (Atmodas un Satiksmes ielas rajons), varu secināt, ka aina ir visai dramatiska, bet tā nav tikai Jelgavas problēma, tā ir visas republikas problēma. Pašlaik mēs jau cīnāmies ar sekām, nevis ar cēloņiem, kas būtu pareizāk. Galvenā problēma ir valsts robeža, proti, jautājums, kā narkotikas nokļūst Latvijā.
Vienīgais veids, kā cīnīties ar narkomāniju, manuprāt, ir audzināšanas darbs un profilaktiskie pasākumi, kam par mērķa grupu būtu jāizvirza jaunatne. Bet klaiņojošie bērni ir ārpus jebkāda informācijas loka. Turklāt narkomāni būtu jāārstē piespiedu kārtā, tam atvēlot vairāk līdzekļu, nevis tikai pēc brīvprātības principa, jo šāda sistēma praksē nedarbojas visai sekmīgi.
