«Maršrutu samazināšana nav pašmērķis. Brauksim tik ilgi, cik būs iespējams, bet neiespējamo izdarīt nevaram,» tā situāciju ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu raksturo Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Veidemanis.
«Maršrutu samazināšana nav pašmērķis. Brauksim tik ilgi, cik būs iespējams, bet neiespējamo izdarīt nevaram,» tā situāciju ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu raksturo Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Veidemanis.
Līdz šim pasažieru pārvadājumi dotēti no dzelzceļa kravu pārvadājumu peļņas, jo valsts iedalītos 300 tūkstošus latu gadā jeb 5 procentus no minimāli nepieciešamās summas nevar uzskatīt par dotāciju. Pasažieru pārvadājumi ar elektrovilcieniem sagādā zaudējumus ap 1,2 miljonu latu apmērā, bet ar dīzeļvilcieniem – ap 4 miljoniem latu.
Samazinās pārvadājumu apjoms
Ar katru gadu samazinās pasažieru pārvadājumu apjomi pa dzelzceļu. Pirms pieciem gadiem pārvadāti 42,3 miljoni iedzīvotāju, bet pērn – nepilni 25 miljoni. Piepilsētas satiksmē pasažieru skaits sarucis no 39 līdz 22,5 miljoniem.
Pēdējos gados nav uzlabots neviens dīzeļvilciena sastāvs, bet elektrovilcieniem vidēji gadā modernizēta tikai viena divvagonu sekcija. Taču tehniskā ziņā vilcieniem atlaižu nav. Tādējādi līdz šā gada beigām no ekspluatācijas varētu noņemt divus dīzeļvilcienu un deviņus elektrovilcienu sastāvus. Pašlaik tiek ekspluatēti 27 elektrovilcieni un 28 dīzeļvilcieni. Dienā viens elektrovilciens vidēji veic sešus reisus. Samazinoties vilcienu skaitam, nav izslēgts, ka netiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi rīta un vakara maksimumstundās, informē Latvijas Dzelzceļa amatpersonas.
Dīzeļvilcienu grupā šogad atcelts vilciens Jelgava – Krustpils. Līdz gada beigām, iespējams, tiks atcelts vilciens Rīga – Ērgļi un samazināta kustības intensitāte maršrutos Krustpils – Daugavpils un Rīga – Krustpils. Nākamā gada sākumā vilcienu skaitu varētu samazināt Liepājas, Reņģes un citos maršrutos.
Kredīts ļautu saglabāt pašreizējo līmeni
Situācijas saglābšanai Satiksmes ministrija iesniegusi priekšlikumu izdarīt grozījumus šā gada budžetā un izmainīt valsts galvojumu kredītam 1,68 miljonu latu apmērā, kas sākotnēji piešķirts informatīvo sistēmu attīstībai, un novirzīt to elektrovilcienu remontam. Tas ļautu modernizēt piecus vagonus, remontēt 42 vagonus un elektrovilcienu kustību uz vienu gadu palīdzētu saglabāt. Kopumā, lai nodrošinātu pārvadājumu apjomu, minimāli nepieciešamā summa ir 6 miljoni latu gadā.
J.Veidemanis norāda, ka arī Lietuvā dzelzceļam ir smaga situācija, jo valsts dotācijas nav pietiekamas. Savukārt Igaunijā kravu pārvadājumi nodalīti atsevišķi, bet nerentablie iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumi izsoles ceļā nonākuši angļu firmas apsaimniekošanā. Izsoles noteikumi paredz, ka turpmākajos desmit gados dotācijās pasažieru pārvadājumiem gadā tiks pārskaitīti 3,04 miljoni latu.