Jau adventes laiks, tad Ziemassvētki, gadumija, Zvaigznes diena, arī meteņus sagaidīsim, kas, no kalna vizinādamies, mazo asniņu zemē modinās.
Katram gadalaikam ir savi vēstneši vai kādi īpaši tēli, kas personificēti un latviešu teiksmu pasaulē apveltīti ar dabas parādībām raksturīgām īpašībām. Tie ir Lausks, Sniega māte, rūķīši un Meža vecis. Tautasdziesmās īpaša mītiska vieta ir kalns, kur nevar uzjāt ar neapkaltu kumeļu – “Saules meitas sagšas raksta/ Ledus kalna galiņā”. Kalns nav tikai kalns, bet simbols gadam. Tādu konceptu rodam Raiņa lugā “Zelta zirgs”, kad Antiņš jāj stikla kalnā modināt Saulcerīti.
Stikla kalns un saule, kas jāmodina, ir pamats metaforai, kādu sākotnēji izvēlējas Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekts Gunārs Birkerts, domājot par bibliotēkas ēku – lai tā atgādina kalnu, bet celtnes augšas korīte vietu, kur dus Saulcerīte, kas jāmodina no miega. Mēs labi zinām bibliotēkas jumta korīti, neparastu un drosmīgu risinājumu, bet, kad zinām domu par stikla kalnu, tad risinājums top skaidrs. Kad esat Rīgā, palūkojieties uz bibliotēkas siluetu, saskatot stikla kalna brīnumu!
Kā otru arhitekts stikla kalna simbolam pievienoja Gaismas pils simbolu, nogrimušu pili, kura ceļas, ja piesauc Gaismas vārdu, kā to savā poēmā iekodēja dzejnieks Auseklis.
Bet ziema saldē, ziema putina, un jāģērbjas ir silti. Bez dūraiņiem neiztikt, tie mums ir ar bagātu rakstu, krāsu pasauli. Cimdu rakstu pratējas mūs lutina, sniedzot ne tikai siltumu rokām, bet arī daiļuma klātbūtni, kad šķiet, ka pati ziema dzīvo mūsu dūrainīšos kā savā greznā namiņā.
Un te nu laiks pasakai “Vecīša cimdiņš” – cik daudz tautas gudrības tajā ieadīts, ko caur stāsta pavedienu saņemam. Mēs taču zinām, ka vecītis, kamanās pīpei šķiltaviņas meklējot, pazaudēja savu cimdiņu. Mežā cimdiņā siltumu un prieku atrada muša, zaķītis, vilks, lācis, kuri cimdiņā dancoja uz nebēdu. Jā, atkal pasakā ielikta atziņa, ka ziemā ir svarīgi kustēties un būt aktīvam.
Bet cimdiņu raksti ir latviešu kultūras daļa. Tikko kā saņēmu Kanādas latviešu avīzes “Latvija Amerikā” virtuālo numuru, un tur uz titullapas ir šī gada Nacionālās bibliotēkas apkārtnes noformējums valsts svētkos – latviski cimdi, kuros liesmo gaismiņas.
Siltums, draudzība un prieks lai mūs visus silda ziemas ceļos, un kabatās lai mums latviski dūraiņi! Nepazaudēsim tos ziemas ceļos!
