Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas–Baltkrievijas robežas.
Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas–Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.
Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts, kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas, uzskatot, ka humānie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.
Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš sociālās tīklošanās vietnē “Twitter” paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautība”.
Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti sociālajos tīklos.
Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvēlēm, par laimi, ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadu tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti, kas atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu tviterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā.
Veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – arī sabiedrisko mediju kritika. Mūsu valstī ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Kā arī “valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību”.
Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā. Jebkurš var izteikt viedokli par medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām politiķiem un sabiedrībai.
