Jelgavā narkomānija visizplatītākā ir RAF, Satiksmes ielas un «Žukovkas» dzīvojamajos masīvos, secina Narkotiku apkarošanas biroja Zemgales reģionālās grupas vecākais inspektors Jānis Salmiņš.
Jelgavā narkomānija visizplatītākā ir RAF, Satiksmes ielas un «Žukovkas» dzīvojamajos masīvos, secina Narkotiku apkarošanas biroja Zemgales reģionālās grupas vecākais inspektors Jānis Salmiņš.
Kopš aprīļa Jelgavā strādā Narkotiku apkarošanas biroja Zemgales reģionālā grupa. Tā cīnās ar narkotisko vielu izplatītājiem Jelgavā, Bauskā, Dobelē un Aizkrauklē. Jānis Salmiņš stāsta, ka vēl pirms darba uzsākšanas reģionālās grupas rīcībā bija plaša informācija par situāciju katrā no šīm pilsētām, tomēr strādājot noskaidrojās, ka apstākļi ir vēl daudz sliktāki. Līdzīgi kā citur Latvijā, Jelgavā visizplatītākā narkotika ir heroīns. Pašlaik apreibinošas vielas iespējams iegādāties gan parkos, skvēros un automašīnās, gan arī dzīvokļos. Taču, kā atzīst biroja speciālisti, pēdējā laikā dominē narkotisko vielu pārdošana uz ielas. Biroja rīcībā esot arī informācija par dažādām izklaides vietām, kur apmeklētājiem bez alkohola un mūzikas tiek piedāvātas arī narkotikas. «Nevienu naktsklubu nesaukšu, jo esmu pārliecināts, ka to īpašnieki paši zina, kas diskotēku laikā notiek. Tomēr šāda tipa izklaides vietu vadītājiem vajadzētu zināt, ka ir arī iespēja viņus saukt pie atbildības. Ja tiek pierādīta narkotiku realizācija, saskaņā ar likumiem naktsklubu var slēgt,» stāsta J.Salmiņš. Pusgada laikā reģionālā grupa ir ierosinājusi 23 krimināllietas – visbiežāk saistītas ar Jelgavu. Lielākoties tās ierosinātas par narkotisko vielu realizāciju. Vidēji katrā krimināllietā ir divas aizdomās turamās personas. Visbiežāk tās ir vecumā no astoņpadsmit līdz trīsdesmit gadiem, taču gadoties arī reizes, kad par šo likumpārkāpumu tiek aizturēti padsmitgadīgi jaunieši. Statistikas dati liecina, ka visbiežāk narkotiku realizētāji ir arī to lietotāji.
Narkotiku apkarošanas biroja speciālisti atzīst, ka Latvijā narkotiskās vielas tiek ievestas no Lietuvas un Krievijas – daļa no tām paredzētas Latvijas «tirgum», bet daļa aizceļo uz Igauniju, un tālāk uz Skandināvijas valstīm. Tādēļ birojs attīsta sadarbību ar muitu un robežsardzi. J.Salmiņš stāsta, ka pamazām par narkomānijas problēmu Jelgavā aizvien lielāku interesi izrāda arī pašvaldības. «Jau ir aizsāktas sarunas par stacionāra izveidi, kurā narkomāni varētu lietotās šļirces apmainīt pret jaunām. Tas, protams, nemazinātu narkomānijas izplatību, tomēr ļautu cīnīties ar HIV vīrusa izplatību narkomānu vidū, kas paliek aizvien aktuālāk,» stāsta J.Salmiņš.
