Pirms 40 gadiem
1981. gada 9. decembrī
Rūdījumam un vingrumam
“Modernā peldēšanas nodarbību sistēma nodrošina jaunajiem peldētājiem harmonisku visu muskuļu grupu attīstību un muskuļu spēka palielināšanos. Tas notiek, pateicoties tam, ka nodarbības ūdenī mijas ar fiziskiem vingrinājumiem uz sauszemes. Peldēšana norūda bērnu un pusaudžu organismu. (..)
Pēdējos gados pieaugusi peldēšanas sportiskā nozīme. Tas lielā mērā sekmēja tās attīstību un padomju peldētāju sportisko rezultātu paaugstināšanos. Mēs visi ar lielu nepacietību gaidījām vēstis no Maskavas XXII olimpisko spēļu galvaspilsētas par peldēšanas sporta skolas “Neptūnija” audzēkņa Arsēna Miskarova startiem. Šī izcilā sportista sasniegumu saraksts aizņemtu ne vienu vien lappusi. (..) Vai tas nav peldēšanas sporta skolas “Neptūnija” treneru kolektīva darba līmeņa labākais rādītājs? (..)
[Peldēšanas sporta skola] pieņēmusi saistības organizēt regulāras bērnu un pusaudžu peldēšanas nodarbības, sākot ar 2. klasi. (..) Bērnus, kuri, apmācību beidzot, uzrādīs vislabākos rezultātus, ieskaitīs peldēšanas sporta skolas sagatavošanas grupā,” stāsta “Neptūnijas” direktors.
Aizgājušo mūžu dārzā
“Kapsētas – tās ir arī mūsu pilsētas kultūras vēstures pieminekļi. (..) Jelgavā pašlaik darbojas septiņas kapsētas. Baložu un Zanderu kapsētas kādreiz piederējušas atsevišķām ģimenēm, kuras tās uzskatījušas par savu privātīpašumu, algojušas cilvēkus kapu uzkopšanai un kapsētu uzturēšanai kārtībā, tirgojušās ar kapu vietām. Tagad kapsētas atrodas apbedīšanas biroja pārziņā. Kā Baložu, tā Zanderu kapi apbedīšanai ir slēgti. Tāpēc kapu vecajā daļā apbedī tikai tad, ja ir jau agrāk ierādītas ģimenes kapu vietas. Pēc daļējas Baložu kapu jaunās daļas labiekārtošanas šogad tā atvērta apbedīšanai, bet darbi vēl turpināsies. (..) Zanderu kapu teritorija jau vairākkārt paplašināta. Arī pašlaik iemērīti jauni zemes gabali, kas tuvākā laikā tiks pievienoti esošajai teritorijai. (..)
Meža kapi – agrāk sauktie Nikolaja kapi – atvērti 1913. gadā. Šos kapus kādreiz iekārtojusi Nikolaja baznīcas draudze, algojot bezdarbniekus, kuri ar tačkām pieveda zemi no tuvējā dīķa un uzbēra kapu laukumu. (..) Pašlaik tie slēgti un apbedīt savus tuviniekus Meža kapos var tikai tad, ja ir ģimenes kapa vieta. Tālāk nākotnē kapu teritoriju tāpat paredzēts paplašināt.
Bērzu kapi – bijušie Reķa kapi ir visvecākie vēl pašlaik darbojošies kapi mūsu pilsētā. Kādreiz tie bijuši barona fon Rekes dzimtas kapi. Tad savā rīcībā tos pārņēmusi Annas baznīcas draudze. 1975. gadā tos nosauca par Bērzu kapiem. Pašlaik arī šie kapi tiek paplašināti, labiekārtoti un ar nākamo pavasari būs atvērti apglabāšanai. (..)
Kapsētā jāvalda mieram formās, klusumam krāsās un līnijās. Banalitāte kapsētā sevišķi krīt acīs. Satrauc to kapu apmeklētāju un piemiņas vietu kopēju rīcība, kuri iežogo kapu vietas ar zemas kvalitātes skārda, čuguna, plastmasas butaforijām, iespējami spilgtāk un raibāk.”
Ogu īve atgriežas
“Izmantojot ogu īves sēklas, kas šoruden savāktas Latvijas PSR mežos, varēs panākt, lai stipri palielinātos šo Latvijā gandrīz jau izzudušo koku skaits. Īves glābēji ir zinātnes un ražošanas apvienības “Silava”, kā arī Slīteres rezervāta darbinieki. Viņi jau vairākus gadus mākslīgi pavairo šos unikālos kokus. Mežos iestādīti simtiem kociņu.
Ogu īve gandrīz krita par upuri savām labajām īpašībām. To jau izsenis par teicamu materiālu uzskata mēbeļu meistari, ar to kuplajiem zariem rotā lauku svētku vietas. Jau pirms desmitiem gadu nedaudzie eksemplāri, kas bija saglabājušies, beidza dot sēklas. Lielie attālumi, kas tos šķīra, dabisko apputeksnēšanos padarīja neiespējamu. Republikas mežos šī augu suga varēja izzust. Taču, kā apgalvo speciālisti, šā gada raža ļaus krietni paplašināt ogu īves izplatības ģeogrāfiju mūsu republikā. Īve sāks augt daudzos rezervātos un liegumos.”
