Aizvadītājās nedēļās strauji izplatās apgalvojumi, ka vakcīnas pretēji iepriekš apgalvotajam nepasargā no Covid-19 izplatības. Pieņēmumu pastiprina dati, kas rāda, ka vismaz vienā nedēļā vakcinēto vidū infekcija izplatījusies straujāk nekā starp nevakcinētajiem. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Nevakcinētie cilvēki joprojām inficējas biežāk, un arī pētījumi apstiprina, ka vakcīnas ir efektīvas pret vīrusa pārnesi – lai arī mazākā mērā nekā pret smagu saslimšanu un nāvi.
Tūkstošiem cilvēku, piemēram, dalījušies ar video fragmentu, kurā finanšu datu analītiķis Mārtiņš Krusts apgalvo, ka vakcīnai neesot nekādas ietekmes uz vīrusa izplatību. Piedaloties “Rīga TV24” raidījumā “Preses klubs”, viņš sacīja: “Zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa. Viņš ir zinātniski nepamatots. Jauniešu kategorijā viņam nav nekādas ietekmes uz vīrusa izplatību un epidemioloģisko drošību. (..) Ja šis cilvēks ir vakcinēts vai nevakcinēts, viņam izplatība nemainās. Tas ir zinātniskais konsenss. (..) Pašlaik zinātniskais konsenss ir, ka vakcīna vispār nepasargā no izplatības.”
Tā nav taisnība. Lai gan vakcīnu aizsardzība pret inficēšanos ir mazinājusies, tā joprojām ir salīdzinoši augsta – vairāk nekā 50%, rāda vairāki pētījumi.
Joprojām efektīvas
Piemēram, Lielbritānijā oktobrī veikta pētījuma dati liecina, ka kovidvakcīnas samazina iespēju inficēties par 50–75%. Savukārt cits pētījums, kas arī veikts Apvienotajā Karalistē, atklāja, ka divas “Pfizer” vakcīnas devas drīz pēc vakcinēšanās ir 80% efektīvas, lai novērstu inficēšanos ar koronavīrusa delta variantu. Piecus mēnešus pēc abu devu saņemšanas efektivitāte nokrītas līdz 70%. Līdzīgi ir ar “Moderna” vakcīnu. Taču minētajos pētījumos secināts, ka pat pēc vairākiem mēnešiem vakcīnas spēj novērst tādu saslimšanu, kas liktu nonākt slimnīcā.
Epidemiologs, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka vakcīnu efektivitāti vērtē vairākās kategorijās: kā pasargā no inficēšanās, kā pasargā no simptomātiskas saslimšanas, kā pasargā no smagas saslimšanas un hospitalizācijas, kā pasargā no letāla iznākuma un kā pasargā no tālākas infekcijas nodošanas.
“Vakcinētiem cilvēkiem atbrīvošanās no vīrusa notiek ātrāk. Līdz ar to arī mazāka iespēja inficēt apkārtesošos, tāpēc ka vīrusa kritiskais daudzums organismā nav tik ilgi kā nevakcinētiem. Tas arī dod kopējo efektu, mazinot inficēšanās risku,” skaidro Perevoščikovs.
Viņa teikto papildina Imunizācijas valsts padomes loceklis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs: “Visinfekciozākie ir nevis tikai tie, kuriem ar testu nosaka vīrusu, bet infekciozi ir reāli slimi cilvēki, kuri klepo, šķauda, kuriem ir temperatūra. Kas norāda uz to, ka ir aktīva vīrusa vairošanās, tie gan vīrusu izplata daudz un strauji. Ja vakcinācija samazina simptomātisku saslimšanu, tad viennozīmīgi ir ietekme uz transmisiju,” stāsta Dzalbs.
Nevakcinētie inficējas divreiz biežāk
Novembra beigās izplatījās ziņa, ka straujāk inficējušies vakcinētie. Par to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdē stāstīja epidemiologs Perevoščikovs. Nedēļā līdz 28. novembrim vakcinēto vidū inficēšanās augusi par 13,4%, savukārt nevakcinēto un vakcināciju nepabeigušo vidū – par 9,7%. Epidemiologs sēdē skaidroja, ka iemesls varētu būt biežāki vakcinēto kontakti, jo viņiem ierobežojumu ir mazāk.
Perevoščikovs “Re:Check” arī skaidro, ka nevar rēķināt tikai procentuāli: “Ja mēs reģistrējam 100 kovida gadījumus, un 50 no 100 gadījumiem reģistrēti Rīgā un 50 kādā mazā pilsētā Alūksnē, procentuāli ir 50% Rīgā un 50% Alūksnē. Izejot no procentiem, var saprast, ka saslimstība ir vienāda. Bet tā nav, tāpēc, ka Rīgā dzīvo daudz vairāk cilvēku un Alūksnē daudz mazāk. Riski nav vienādi.”
Perevoščikova komisijas sēdē demonstrētie SPKC dati arī rāda, ka vakcinētie arvien inficējas retāk. Nedēļā līdz 28. novembrim ar kovidu inficējušies 47 nevakcinēti cilvēki uz desmit tūkstošiem nevakcinēto un 23 vakcinēti uz desmit tūkstošiem vakcinēto. Tātad nevakcinēto daļā slimība konstatēta divas reizes biežāk nekā vakcinēto vidū.
Aizsardzība pret nonākšanu slimnīcā vai nāvi ir augstāka. “Katrā grupā redzam, ka nevakcinētiem bija 3,7 reizes lielāks risks nokļūt slimnīcā ar kovidu nekā vakcinētiem. Vissmagākais rādītājs ir mirstība – nevakcinētiem cilvēkiem bija 7,2 reizes lielāks risks nomirt salīdzinājumā ar vakcinētajiem,” epidemiologs skaidro “Re:Check”.
“Re:Check” jautāja Krustam, kāds pamatojums ir apgalvojumam par “zinātnisko konsensusu”, ka vakcīnas “vispār nepasargā no izplatības.” Viņš rakstiski pauda, ka kopš vasaras ir bijis “milzum daudz datu, kas ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem” viennozīmīgi uzrādot – solījums izmantot vakcīnas pret transmisiju ir zudis. Krusts gan norādīja tikai uz vienu pētījumu. Tas publicēts šogad septembrī un secina, ka vakcinētajiem, kas saslimuši ar vīrusa delta variantu, ir gandrīz tikpat liela vīrusa koncentrācija kā nevakcinētajiem un viņi savu mājsaimniecību locekļus inficē tikai nedaudz retāk nekā nevakcinēti cilvēki. Uz norādi, ka arī SPKC dati apliecina – nevakcinētie inficējas biežāk, Krusts atbildēja, ka nezina tā izmantoto metodoloģiju, šai iestādei neuzticas un datu analīzei pieejot ar pavisam citu kvalitāti. “Šaubos, ka SPKC strādā kāds mana līmeņa profesionālis,” rakstīja Krusts.
Secinājums: lai gan mazāk nekā pret smagu saslimšanu un nāvi, vakcīnas palīdz arī pret vīrusa izplatību. To pierāda gan pētījumi, gan saslimstības dati, kas liecina – nevakcinētie inficējas biežāk. Speciālisti norāda, un pētījumi tāpat liecina, ka, lai gan vakcinēts cilvēks var saslimt ar kovidu, saslimšana norit mazāk smagi. Un jo vieglāk tā norit, jo mazāka iespēja aplipināt citus.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz recheck@rebaltica.com.
