Atsevišķi Saeimas opozīcijas deputāti ik pa laikam piedāvā iekļaut likumos normas, kas, viņuprāt, sargātu nepilngadīgos no informācijas par, piemēram, dzimumu maiņu un homoseksualitāti. Šajā nostājā viņiem pievienojas Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, taču “Re:Check” secināja, ka viņš argumentē ar kļūdainiem vai nepatiesiem apgalvojumiem.
Saeimas 11. novembra sēdē tika skatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Opozīcijas deputāti Jūlija Stepaņenko (pie frakcijām nepieder), Māris Možvillo, Karina Sprūde (abi no frakcijas “Neatkarīgie”) un Māris Kučinskis (ZZS) piedāvāja vairākus līdzīgus priekšlikumus, ar kuriem rosināja liegt bērniem demonstrēt, pārdot un citādi piedāvāt dažāda veida saturu, kas varētu apdraudēt bērnu bioloģiskā dzimuma identitāti. Stepaņenko arī aicināja liegt bērnus iesaistīt Covid-19 vakcīnu klīniskajos pētījumos.
Tie netika atbalstīti. Debatēs šo opozīcijas pārstāvju rosinātajam pievienojās Kiršteins, runājot par Rietumvalstīs it kā notiekošo smadzeņu skalošanu un minot dažādus piemērus. Atsaucoties uz Stepaņenko teikto, viņš sacīja: “Saprotiet, mēs jau nevaram vērsties (un Jūlija jau to nesaprot), piemēram, pret transatlantiskām vērtībām. Prezidents Baidens pateica, ka viņš atbalsta bērnu dzimumu maiņu.”
Mīts par ASV prezidenta Džo Baidena it kā pausto atbalstu bērnu dzimumu maiņas procedūrām tika izplatīts dažādos konservatīvās domas portālos angļu valodā pērn rudenī pēc tam, kad Baidens bija piedalījies kādā priekšvēlēšanu pasākumā. Arī Kiršteins sarunā ar “Re:Check” atsaucās uz internetā lasīto par šādu pasākumu pirms vēlēšanām, lai gan precīzus informācijas avotus nevarēja nosaukt. Taču vairāki faktu pārbaudītāji, piemēram, aģentūra AP, “Reuters”, “USA Today” šīs un līdzīgas ziņas atspēkojušas kā nepatiesas, norādot, ka Baidens neko tādu nav teicis.
Mīts izplatīts pēc tam, kad kāda sieviete Baidenam vaicāja, kā tiks aizsargātas geju, lezbiešu un transpersonu tiesības. Jautājums tika uzdots kontekstā ar iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa laikā veiktajām izmaiņām. Piemēram, vairumam transpersonu tika aizliegts dienēt bruņotajos spēkos, tika arī vājinātas normas, kas liedz viņus diskriminēt veselības aprūpē.
Baidens atbildēja, ka šādi likumi jāmaina. Tad viņš piebilda, ka arī astoņus un desmit gadus veci bērni var izlemt, ka grib būt transpersonas, jo domā, ka tas padarītu viņu dzīvi daudz vieglāku, un komentēja šādu teorētisku situāciju, sakot: “Te nedrīkst būt nekādas diskriminācijas.” Taču Baidens neteica, ka atbalsta pašu dzimuma maiņu.
Jānorāda, ka transpersonas ir cilvēki, kura dzimuma identitāte neatbilst tai, kas noteikta, viņam piedzimstot. Neatbilstība var izpausties, piemēram, uzvedībā vai ģērbšanās stilā, un tā obligāti nenozīmē, ka šie cilvēki ir mainījuši dzimumu ar medicīniskiem līdzekļiem, grib vai plāno to darīt.
Tikpat kļūdaini Kiršteins Saeimas sēdē izteicās par Kanādu: ”Un agri vai vēlu Latvija, protams, tiks iekļauta šajā pamatstraumē pilnībā, tāpēc, ka, piemēram, Kanādā, jūs ziniet, Kanādā ir likums, kas vecākiem atņem bērna tiesības, ja viņi iebilst pret dzimumu maiņu.”
Arī šis ir konservatīvi noskaņoto platformās izplatīts mīts, kas neatbilst patiesībai. Kanādas Ontario province pirms četriem gadiem papildināja attiecīgo likumu, iekļaujot normu, ka jārespektē ne tikai bērnu un jauniešu rase, izcelsme, pilsonība, ģimenes situācija un citi faktori, bet arī dzimuma identitāte. Taču tajā nav teikts, ka vecākiem šādos gadījumos var tikt atņemtas bērnu aprūpes tiesības. Ontario provinces par bērnu tiesībām atbildīgā ministra pārstāve medijam “BuzzFeed News” norādījusi, ka šādi apgalvojumi ir nepatiesi. Amatpersonas skaidrojušas, ka aprūpes tiesību atņemšanu varētu vērtēt tikai tad, ja bērna dzimuma identitātes noliegšana būtu daļa no fiziskas vardarbības, nopietnas emocionālas vardarbības vai pamešanas novārtā.
Kanādā nepilngadīgie dzimuma disforijas jeb dzimumidentitātes traucējumu gadījumā dzimuma maiņas procedūras var veikt tikai ar vecāku piekrišanu, lai gan var būt atsevišķi izņēmumi, piemēram, ja speciālisti atzīst, ka tās ir nepilngadīgā veselības interesēs. Deputāts Kiršteins pēc lūguma norādīt informācijas avotu izteikumam par Kanādu atsūtīja saites uz pāris rakstiem, tostarp ziņu, kurā stāstīts par kāda vīrieša arestēšanu pēc viņa iebildumiem, ka viņa 14 gadu vecais bērns sāks hormonu terapiju. Taču konkrētajā gadījumā būtisks konteksts – māte bērna lēmumu atbalstīja, un tiesa tēvu arestēja nevis par to, ka viņš iebilda, bet gan par atkārtotu iepriekšējo tiesas lēmumu pārkāpšanu. Proti, viņš pretēji aizliegumam un brīdinājumiem publiski turpināja runāt par sava bērna mentālo veselību un medicīniskajām manipulācijām, kā arī atklāja informāciju, kas ļauj šo ģimeni identificēt. Arī šajā gadījumā nebija runas par to, ka tēvam tiktu atņemtas aprūpes tiesības.
Secinājums: deputāts Kiršteins, paužot viedokli, argumentē ar faktuāli neprecīziem vai patiesībai neatbilstošiem apgalvojumiem. Baidens nav publiski paudis atbalstu bērnu dzimumu maiņas procedūrām, un Kanādā nav likuma, kas ļautu atņemt aprūpes tiesības vecākiem, kas iebilst pret viņu dzimuma maiņu.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz recheck@rebaltica.com.
