Skatot jauno likumprojektu par telekomunikācijām, Latvijas parlaments kārtējo reizi ir nonācis grūtas izvēles priekšā.
Skatot jauno likumprojektu par telekomunikācijām, Latvijas parlaments kārtējo reizi ir nonācis grūtas izvēles priekšā, jo pieņemtais lēmums ietekmēs interneta pakalpojumu un moderno tehnoloģiju attīstību valstī, kā arī par prioritāro izvirzītās informācijas tehnoloģiju nozares attīstību un devumu iekšzemes kopproduktā – tātad arī valsts iedzīvotāju labklājību. Konkrēta lēmuma pieņemšana parādīs arī to, vai ir bijis pamats bažām par iespējamo korupciju, noslēdzot valstij neizdevīgo «Lattelekom» jumta līgumu ar konsorciju «Tilts Communications».
Satraukumu par vairāku būtisku jaunā likuma pantu neskaidrību ir paudusi Latvijas Interneta asociācija, pieprasot skaidri definēt tādus jēdzienus kā balss pakalpojumi, kas var būt telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, kā arī tas, ka datu pārraide nav «Lattelekom» monopols. Tas, par kādu lēmumu minētajās likumprojekta normās izšķirsies Saeima, arī noteiks interneta pakalpojumu izmaksas, tātad realitātē – arī tā pieejamību. Skaidrs, ka datu pārraides monopols viena pakalpojumu sniedzēja rokās tikai sadārdzinās interneta izmaksas, jo nebūs konkurences, kas veicinātu cenu lejupslīdi.
Tā nu iznāk – kamēr daudzviet laukos cilvēki knapinās ar «globālā tīmekļa» izmantošanu, Rīgā un daudzās citās lielākajās Latvijas vietās elektroniskās komercijas laukā simtiem cilvēku pamanās nopelnīt maizi, un parasti arī vēl kaut ko, ko uz tās uzlikt. Biežāk gan šie cilvēki ir gados jauni, taču vecums šajā ziņā nav šķērslis. Ievērojamu bezdarbnieku īpatsvaru veido arī gados jauni cilvēki, kuriem nav pieredzes, un tieši tādēļ viņiem ir grūti atrast darbu. Elektroniskā komercija šiem jauniešiem paver reālas iespējas, lai arī pagaidām tās ir visai niecīgas.
Banku speciālistu prognozes liek domāt, ka jau tuvāko gadu laikā «globālais tīmeklis» stabili ieņems līderpozīcijas finansu pakalpojumu sniegšanā. Maksājumu karšu apkalpojošās kompānijas «BankServis» direktors Ēvalds Trukšāns konferencē «Bankas un finanses Baltijā 2000» paziņojis, ka jau tuvāko piecu gadu laikā internets varētu kļūt par galveno finansu pakalpojumu sniegšanas vietu, izmantojot personālos datorus, digitālo televīziju un mobilos telefonus.
Latvijā norēķini ar maksājumu kartēm veido 20,9 miljonus latu. No tiem 15,3 miljoni latu ir vietējie darījumi, bet aptuveni 5,7 miljoni latu – ir starptautiskie darījumi. Norēķini internetā maksā naudu, tāpēc jebkāda veida monopolstāvoklis elektronisko finansu pakalpojumu sniegšanā būs ārkārtīgi neizdevīgs Latvijas iedzīvotājiem. Ja Saeimas deputāti atbalstīs «Lattelekom» monopoltiesības balss pakalpojumu sniegšanā, liedzot to nodrošināt interneta firmām, Latvijas sabiedrībai vajadzēs stagnatīvi gaidīt «Lattelekom» monopolstāvokļa izbeigšanos vismaz līdz 2003. gadam, pa to laiku uzturot ar konkurenci neapgrūtināto «Lattelekom». Latvija varēs pretendēt uz banānu republikas statusu, kad valsti neinteresē tehnikas progress un jaunāki – ērtāki un ātrāki – telekomunikāciju veidi.
Galīgais telekomunikāciju likuma variants parādīs pašreizējā parlamenta gatavību cīnīties ar tām. Vēl viena valstij neizdevīga lēmuma pieņemšana telekomunikāciju jomā pēc neveiksmīgā «Lattelekom» jumta līguma parakstīšanas vedinās domāt, ka tā pieņēmēji «nesmādē» arī ārvalstu «ziedojumus», kas veicina sklerozi attiecībā uz vēlētājiem dotajiem solījumiem.
