Šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma «Larelini» neto apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu audzis par 17,7 procentiem un naudas izteiksmē ir 2,5 miljoni latu.
Šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma «Larelini» neto apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu audzis par 17,7 procentiem un naudas izteiksmē ir 2,5 miljoni latu.
Tieši tik liels apgrozījums bija pērn visa gada laikā. Jāņem vērā, ka arī pagājušajā gadā ražošanas apjoms ir palielināts – par pusmiljonu latu, salīdzinot ar 1998. gadu.
Produkcijas realizācija šogad augusi par 9,8 procentiem un sasniegusi gandrīz divus miljonus latu. Šā gada pirmajā pusē uzņēmuma peļņa bijusi ap 100 tūkstošu latu.
Palielinās noaustā auduma apjomi
Kopš uzņēmuma privatizācijas būtiski mainījusies produkcijas struktūra. Pirms trim gadiem «Larelinos» galvenokārt izgatavoja linu dziju. Jau tolaik sāka palielināt linu auduma izlaidi. Un šogad deviņos mēnešos noausti 2,3 miljoni metru, pērn šajā laikā – par miljonu mazāk.
Starptautiskajai tekstilrūpniecības izstādei Viļņā sadarbībā ar māksliniekiem sagatavota jauna kolekcija. Linu gultasveļa un galdauti jau pircējiem ir pazīstami, tagad tiek rādīts, kā no «Larelinu» audumiem var pašūt dažādus vasaras apģērbus.
Uzņēmuma viceprezidente Māra Paura atzīst, ka pakāpeniski, bet noturīgi uzņēmuma ražošanas apjomi palielinās un tiek sakārtotas pirms privatizācijas uzkrāto nodokļu parādu lietas. No 800 tūkstošiem latu sociālā nodokļa parāda 300 tūkstošu samaksāti, bet pārējā daļa ir kapitalizēta. «Nevar teikt, ka parādu nemaz nav, uzņēmums cenšas segt gan parādus, gan veikt kārtējos maksājumus – gandrīz 40 tūkstošu latu ik mēnesi,» saka M.Paura.
Arī algas uzņēmumā maksājot savlaicīgi. Pirmajā pusgadā vidējā alga bijusi 122 lati, bet austuves un vērptuves cehos – 140 latu. Labākās audējas un vērpējas saņemot no 220 līdz 260 latu.
Vērpējas un audējas sagatavo paši
Lai uzņēmumam būtu kvalificēti strādnieki, jau apmēram gadu notiek audēju un vērpēju mācekļu sagatavošana. No līdzšinējās grupās pusgada laikā sagatavotajiem sešiem septiņiem mācekļiem ražotnē darbu turpina vismaz pieci. Minimālā alga mācekļiem, kas pirmajos mēnešos vēl neko neražo, alga instruktoram, papildu slodze meistariem uzņēmumam nozīmē papildu izdevumus. Taču ko gan citu, ja no Amatu skolas atdeves nav bijis – gandrīz uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt vērpēju un audēju grupas absolventes, kas palikušas strādāt «Larelinos». Uzņēmums šajā jomā būtu ieinteresēts sadarboties ar nodarbinātības dienestu, kura sūtība ir cilvēkus pārkvalificēt un sagatavot darba tirgum. Izdevīga bijusi mācekļu grupa no Bramberģes – pēc kvalifikācijas iegūšanas viņas palikušas uzņēmumā. Uz darbu un atpakaļ strādnieces ved ar «Larelinu» transportu. «Pilsētas bezdarbnieces laikam neapmierina tas, ka šajā ražotnē visas astoņas stundas tik tiešām ir jāstrādā. Viņas labāk izvēlas stāvēšanu tirgū, kur režīms nav tik stingrs,» domā «Larelinu» prezidents Valērijs Lukašenoks.
Pēdējos gados vidēji vismaz 150 tūkstošu latu izmantots tehnoloģiju uzlabošanai, ražošanas korpusu un administratīvās ēkas sakārtošanai. «Lieli soļi uz priekšu nav sperti. Ejam pamazām, bet neatlaidīgi,» situāciju raksturo M.Paura. Daļēji uzlabotas vērptuves iekārtas. Turpmāk par labāku atzīta iekārtu pilnīga rekonstrukcija, atstājot tikai veco korpusu, pārējos Krievijā ražotos mezglus nomainīs pret Francijā iegādātajiem. Ir palielināts steļļu apjoms austuvē, un pašlaik darba kārtībā ir vairāk nekā 200 steļļu. Pakāpeniski tiek realizēts auduma apdares projekts, kas sākts ar auduma mazgāšanu un stabilizēšanu, lai pēc tam ieviestu tā balināšanu un krāsošanu. Ražotnes vadība atzīst, ka tieši klienti («Larelini» 85 līdz 90 procentu produkcijas eksportē) paaugstina prasības un virza uz priekšu. Tā, izpildot Francijas klienta prasības, linu audums tiek ne vien satīts, bet arī novietots uz eiropaliktņiem, kas atvieglo baķu iekraušanu.
Pakāpeniski uzņēmumā tiek sakārtoti korpusi. Pēc vairāku gadu remontiem beidzot būs kārtībā jumti. Ar ražošanas vajadzībām cieši saistīta komunikāciju cauruļu nomaiņa, katlumājas rekonstrukcija, un jauna apkures katla uzstādīšana ļaus ekonomiskāk ražot siltumu.
Linus vēl neaudzē pietiekamā apjomā
Uzņēmumu, kas pārstrādā linšķiedru, ļoti interesē linu audzēšana pašu valstī. Līdz šim tikai desmit procentu no vajadzīgās izejvielas «Larelini» iepirkuši Latvijā. Pārējais ievests no Francijas, Beļģijas un kopš pagājušā gada – arī no Polijas. Vietējā linšķiedra, pēc M.Pauras un V.Lukašenoka domām, kvalitātes ziņā atbilst vidējam pasaules līmenim. Francijas un Beļģijas lini, kam veģetācijas periods ir garāks un laika apstākļi maigāki, varētu būt pārāki. Mūsējā ir līdzvērtīga ar Polijas linšķiedru.
Septembrī kopā ar zemkopības ministru apmeklējot Latgali, «Larelinu» pārstāvji pārliecinājušies, ka linu audzēšanā vērojamas pozitīvas tendences. Zemnieki ir ieinteresēti palielināt to platības, jo izaudzētajam ir stabils pieprasījums, realizēt iespējams gan garās, gan īsās linu šķiedras. Šogad lini audzēti iepriekšējās platībās – ap 2000 hektāros, taču galvenais nav vis platība, bet ražība. Labvēlīgā rudens ietekmē šogad varētu iegūt vairāk par trim tonnām no hektāra.
Tomēr zemniekiem, lai nopietni attīstītu linkopību, ir vajadzīga skaidrība un stabilitāte turpmākajiem 10 līdz 20 gadiem. Linus audzēt nav vienkārši, tiem vajadzīga specifiska tehnika, kas nav lēta. Ja audzētājs nav drošs par rītdienu, līdzekļus ieguldīt viņš baidās. Tā kā pēdējos gados šai nozarei Latvijas zemnieki pievēršas vairāk, «Larelinu» vadība ir pārliecināta, ka veiksmīga ir Zemkopības ministrijā izstrādātā nozares attīstības programma turpmākajiem gadiem un dotāciju piešķiršana, jo arī Eiropā linu audzēšanu dotē.
«Larelini» izejvielas labprāt iegādātos Latvijā, darījumiem netraucētu valūtas kursu svārstības. Arī sadarbība būtu stabilāka. Savulaik uzņēmums linus iepirka Baltkrievijā. Pēc slikta ražas gada turienieši noteica kvotas, jo izejvielu vajadzēja arī pašu valsts ražotājiem. Eksports faktiski tika aizliegts. Tagad liniem valsts noteikusi savu cenu, kas pārsniedz Eiropas cenas. Līdz ar to darījumi ar baltkrieviem nenotiek. Savukārt Polijā pašiem ir daudz tekstiluzņēmumu, kas pieprasa linšķiedru. Iznāk konkurēt arī ar Ukrainas un Lietuvas uzņēmumiem.
Šogad Latvijā varētu darboties četri linu pirmapstrādes uzņēmumi. Līdzās Ludzas un Rūjienas fabrikai darbu atsākusi Krāslavas ražotne, sola strādāt Rēzeknes uzņēmums. Kopā gadā četratā varētu izstrādāt 4000 tonnu linšķiedras. Tas nozīmē, ka zemniekiem jāsaražo 16 tūkstošu tonnu linu stiebriņu. Diemžēl šoruden zemnieki spēs piegādāt tikai trešo daļu.
