Latvijā ir katastrofāls pedagogu trūkums, un tiek meklēti risinājumi, kā to varētu mazināt
“Problēma nav jauna, par to tiek runāts jau samērā ilgu laiku. Skolu direktori atzīst, ka trūkst skolotāju, un vecāki grib saviem bērniem labākos skolotājus. Dažviet situācija jau ir eskalējusies tik tālu, ka šīs vēlmes kļūst arvien pieticīgākas, un galvenais ir, lai vispār būtu skolotāji,” atzīst Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela. “No Latvijas Universitātes (LU) puses varam teikt, ka situācija kļūst arvien draudošāka. Līdz šim darītais nav mazinājis skolotāju trūkuma problēmas. Šobrīd arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija var strauji mainīties uz labo pusi,” viņa piebilst.
Palielina slodzes jau esošajiem pedagogiem
Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldē informē, ka novada izglītības iestādēs kopā vakcinācijas procesu nav uzsākuši un līdz ar to ir atstādināti 31 pedagogs un trīs tehniskie darbinieki – divi lietveži un skolotāja palīgs. Trīs no atstādinātajiem pedagogiem atvēruši darbnespējas lapas, divi pārtraukuši darba tiesiskās attiecības. Savukārt 20 pedagogi uzsākuši vakcinācijas kursu un ir atstādināti līdz decembra vidum, kad viņi iegūs sadarbspējīgus sertifikātus.
Tā kā jaunus skolotājus atrast ir ļoti grūti, skolās šo problēmu risina, krietni palielinot jau esošo pedagogu slodzes, mudinot turpināt darbu tiem, kas jau sasnieguši pensijas vecumu, kā arī piesaistot skolotājus no citām izglītības iestādēm. No atstādinātajiem daļa ir pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kā arī pedagogi, kas pamatskolās un vidusskolās pasniedza tādus priekšmetus kā mūzika, bioloģija, latviešu valoda, literatūra, sociālās zinības u.c.
Ar pašlaik aktuālajām vakancēm var iepazīties Jelgavas novada pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.jelgavasnovads.lv>Pašvaldība >Vakances. Tur redzams, ka tiek piedāvāts darbs mūzikas skolotājam Lielplatones pamatskolā–atbalsta centrā, pirmsskolas skolotājiem Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte”, Vircavas vidusskolā un tās Platones filiālē, kā arī jaunsargu instruktoram un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzējam Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas mācību punktos Zaļeniekos un Glūdā.
“Savukārt pirms Covid-19 krīzes Jelgavas novada vispārējās izglītības iestādēs, tāpat kā valstiskā līmenī, trūka tieši eksakto zinātņu skolotāju – fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Jāmin, ka, piemēram, bioloģijas skolotājam, strādājot vienā skolā, noteiktā stundu likme būtu maza, tāpēc (ideālā variantā) vajadzētu strādāt vairākās skolās vienlaikus, taču tādus pedagogus ilgtermiņā atrast ir sarežģīti. Pārsvarā tie ir studenti vai jauni skolotāji, kas regulāri mainās,” atklāj Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Elīna Lūsiņa.
Aicina iegūt augstāko izglītību
Lai risinātu jautājumu par pirmsskolas pedagogu trūkumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, Jelgavas pašvaldība sadarbībā ar Liepājas Universitāti aicina iegūt augstāko pedagoģisko izglītību. Studiju maksu segs pašvaldība, taču studentam paralēli studijām ir jāstrādā kādā no pašvaldības bērnudārziem, kā arī pēc studijām obligāti vismaz piecus gadus jāturpina strādāt Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.
Interesentiem ir iespēja pieteikties studijām nepilna laika neklātienes 1. līmeņa profesionālajā studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs” Liepājas Universitātē. Studiju ilgums ir divarpus gadu, maksa – 1190 eiro gadā. Studiju maksu pēc savas iniciatīvas apņemas segt Jelgavas pašvaldība no nodibinājuma “Izglītības atbalsta fonds” līdzekļiem. Pašvaldības finansējums tiks piešķirts, slēdzot līgumu par augstākās izglītības iegūšanu un darbu Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē pirmsskolas izglītības skolotāja amatā.
Studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs” plānots uzņemt 25 studentus, kuriem mācības sāksies nākamā gada februārī. Pēc programmas apgūšanas pedagogam darbs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē jāturpina vismaz piecus gadus. Ja skolotājs neapgūs studiju programmu, pārtrauks mācības, saskaņā ar līguma nosacījumiem pašvaldības finansējums būs jāatmaksā.
“Šobrīd Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir būtisks pedagogu trūkums. Izjūtot nepieciešamību pēc skolotājiem, pašvaldība sāka sarunas ar Liepājas Universitāti par iespēju izveidot speciālu studiju grupu mūsu pilsētai. Gribam atrast cilvēkus, kuri vēlas iegūt augstākās izglītības diplomu, kļūt par pirmsskolas pedagogu un paralēli studijām savas zināšanas piemērot praksē.
Šī ir arī lieliska iespēja iegūt izglītību tiem, kas jau šobrīd pirmsskolas izglītības iestādē strādā par skolotāja palīgu un sevi apliecinājuši kā spējīgus darbiniekus, kuriem savs darbs patīk, taču nav attiecīgā izglītības dokumenta, lai strādātu par skolotāju,” par iniciatīvu stāsta Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, norādot, ka šī ir pašvaldības proaktīva rīcība, domājot arī par to, ka jau nākamgad pilsētā darbu sāks vēl viens pašvaldības bērnudārzs – Brīvības bulvārī 6 –, un arī šajā izglītības iestādē būs nepieciešami kvalificēti pedagogi.
Lai pieteiktos pašvaldības finansējumam 1. līmeņa augstākās izglītības un pirmsskolas izglītības skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, līdz 27. decembrim pretendentam jāiesniedz iesniegums Jelgavas Izglītības pārvaldē Svētes ielā 22 vai pa e-pastu izglitiba@izglitiba.jelgava.lv. Kontakttālrunis papildu informācijai – 63012465.
Pretendenti tiks aicināti uz pārrunām par motivāciju apgūt skolotāja profesiju un ilgtermiņā strādāt izglītības jomā. Pašvaldība sniegs rekomendāciju augstskolai uzņemt pretendentu studiju programmā. Pārrunas ar pretendentiem Izglītības pārvaldē plānotas 4., 5. un 6.janvārī.
Pieteikšanās studijām Liepājas Universitātē notiks no 3. līdz 19. janvārim, aizpildot veidlapu un augšupielādējot nepieciešamos dokumentus. Elektroniskā veidlapa būs pieejama augstskolas mājaslapā www.liepu.lv no 3. janvāra pulksten 9 līdz 19. janvāra pulksten 23. Mājaslapā būs publicētas arī uzņemšanas prasības.
Jelgavas pilsētas Izglītības pārvalde sadarbībā ar skolu vadītājiem sistemātiski analizē izglītības nodrošinājumu ar kvalificētiem pedagogiem. Jelgavas skolās šobrīd aktuālas ir 30,2 vakances. Izanalizējot kopējo vakanču skaitu skolās, vislielākais tas ir angļu valodā – 4,8 likmes, matemātikā – 2 likmes, sākumskolas pedagogs – 3 likmes, pirmsskolas pedagogs – 2 likmes, datorikā – 1,93 likmes, bioloģijā – 1,5 likmes, krievu valodā – 1,5 likmes, dizainā un tehnoloģijās – 1,1 likme, ķīmijā – 1 likme, mūzikā – 1 likme.
Liels vakanču skaits ir arī atbalsta personālam: pedagoga palīgs – 4 likmes, izglītības psihologs – 1 likme, speciālais pedagogs – 2 likmes.
Lielākais norādīto pedagogu vakanču skaits ir Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā. Salīdzinot ar situāciju līdz 15. novembrim, vakanču skaits pilsētas skolās ir palielinājies par 14,5 likmēm. Pedagogi pārtrauca darba tiesiskās attiecības vai atrodas ilgstošā prombūtnē, informē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Kāpēc absolventu daudz, bet skolotāju maz?
Šogad LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti pabeidza un skolotāja kvalifikāciju ieguva vairāk nekā 300 pirmsskolas un sākumizglītības pedagogu. Kas ir tie iemesli, kāpēc mums joprojām trūkst pirmsskolas un sākumskolas skolotāju?
Šobrīd var izteikt tikai versijas par šo situāciju: vairums šo pedagogu tā arī nedodas strādāt uz pirmsskolām un sākumskolām, bet kļūst par privātām auklēm vai izvēlas sev citu profesiju, vai arī šie cilvēki jau studiju laikā strādā. Tātad tie nav speciālisti, kas no jauna ierodas nozarē un ir gatavi aizpildīt tukšās darba vietas, stāsta Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne L.Daniela.
Savukārt citās studiju programmās situācija nav tik laba. Bakalaura līmeņa studiju programmu LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē šogad pabeidza 46 dažādu jomu skolotāji un dažās specialitātēs tikai pa vienam vai diviem skolotājiem.
Darba vidē balstīto studiju programmu, kas plašāk zināma ar nosaukumu “Mācītspēks”, pabeidza un diplomus šogad ieguva 58 jaunie skolotāji. Vēl 99 jaunie profesionāļi šogad ir beiguši 2. līmeņa studiju programmu, iegūstot skolotāja kvalifikāciju, bet šī programma skolotāju sagatavošanas reformu procesā tiek slēgta un vairāk šajā programmā absolventu nebūs. Akadēmiskā maģistra grādu ir ieguvuši 34 cilvēki, bet neiegūstot skolotāja kvalifikāciju. Profesionālo maģistra grādu ieguvuši 47 absolventi, kļūstot par kāda mācību priekšmeta skolotāju, bet arī šī programma ir slēgta.
Profesore teic, ka, apkopojot šos skaitļus, varētu šķist, ka diezgan daudz cilvēku iegūst skolotāja kvalifikāciju, tomēr ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā.
Pirmkārt, lielākā daļa no šiem cilvēkiem sāk strādāt skolās jau studiju laikā, tāpēc tas, ka noteikts skaits cilvēku iegūst skolotāja kvalifikāciju, nebūt nenozīmē, ka viņi tikai tagad nonāk nozarē un var aizpildīt tukšās skolotāju vietas. Viņi jau ir nozarē.
Otrkārt, ir jomas, kurās kvalifikāciju iegūst ļoti maz cilvēku. Tikai dažos mācību priekšmetos kvalifikāciju iegūst nedaudz virs 10 cilvēkiem. Vairumā gadījumu tie gadā ir viens vai divi, kas kļūst par vēstures vai fizikas, vai citiem ļoti nepieciešamiem skolotājiem.
Treškārt, daļa no studiju programmām tiek slēgtas, pārstrukturējot sistēmu, kā tiek sagatavoti pedagogi, kas kopumā ir pareizs virziens sistēmas sakārtošanai. Tomēr programmu slēgšana var radīt vēl lielāku skolotāju trūkumu, jo programmas, kur varēja mācīties jau pēc vienas augstākās izglītības iegūšanas, beidza 146 cilvēki (tagad tiek slēgtas), bet jauno darba vidē balstīto studiju programmu “Skolotājs” (pazīstama kā “Mācītspēks”) pabeidza 58 jaunie speciālisti. Tomēr nebūtu korekti vienkārši matemātiski aprēķināt, cik studentu beidza programmas, kas tiek slēgtas, un cik studentu beidz jaunatvērtās programmas, un no tā izdarīt secinājumus, jo ir mainījušās prasības skolotāja papildu kvalifikācijas ieguvei, skaidro Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne.
Problēmām nozarē dažādi iemesli
“Tomēr iepriekšminētie apsvērumi ļauj prognozēt, ka tukšās skolotāju vietas tik drīz netiks aizpildītas, jo visi saprotam, ka šis skolotāju skaits nav pietiekams un tik drīz arī nebūs. Mums ir jāpārstāj ticēt brīnumiem, ka skolotāji rodas tukšā vietā. Problēmām nozarē ir vairāki iemesli,” atgādina L.Daniela.
Viena no problēmām ir sabiedrības attieksme pret skolotājiem, kas izpaužas gan kā nožēla par dīvaino (lasīt: neprestižo) profesijas izvēli, gan arī kā nepārtraukta cīņa par skolotāja vietu un lomu sabiedrībā.
“Arī skolotāju trūkums rada situāciju, kurā studenti jau no pirmā kursa sāk strādāt, un skolas ir laimīgas, ka ir dabūjušas vismaz kādu cilvēku, kas var iet klasē un aizpildīt tukšās vakances. No vienas puses, tā ir iespēja mācīties darbavietā, bet, no otras puses, tas nozīmē, ka jaunais cilvēks vienlaicīgi gan studē, gan strādā. Vai spējat iztēloties, ka viņš vienlīdz kvalitatīvi dara visu? Atļaušos domāt, ka tomēr nē. Tātad šis jaunais skolotājs savā rīcībā balstīsies uz intuīciju, uz pieredzi, kas viņam ir bijusi skolas laikā, un uz tām zināšanām, ko viņš būs paspējis apgūt studiju procesā, kurā viņš piedalās samērā fragmentāri, paralēli strādājot skolā. Daļai izdosies gluži labi, daļa mācīsies no savām kļūdām, tātad no eksperimentālas darbības ar skolēniem, bet daļa vienkārši pametīs nozari,” uzskata L.Daniela.
Pazeminātās prasības, lai kļūtu par pedagogu, kad tiesības strādāt skolā var iegūt, pabeidzot 72 stundu kursus pedagoģijā, noved pie tā, ka skolotāji nav pilnībā sagatavoti visiem izaicinājumiem, kas ir šajā darbā.
“Mums, no vienas puses, ir milzīga vēlme nekavējoties sameklēt cilvēkus, kas var doties skolā strādāt, lai aizpildītu tukšās vietas, bet, no otras puses, ir jāapzinās, ka skolotāja darbā nepieciešamās zināšanas ir gana plašas.
Tas būtu ļoti optimistiski uzskatīt, ka tās visas var apgūt 72 stundu kursos. Tātad mums ir jārēķinās, ka kaut kas tiks apgūts šādos kursos, bet kaut kas, jau strādājot (atkal jau eksperimentālā ceļā strādājot ar bērniem), kaut kas tiks darīts intuitīvi utt. Vai šis ir ceļš, lai skolās nonākti tikai labākie speciālisti un par skolotājiem kļūst tikai paši motivētākie? Šķiet, ka arī šī doma ir pārāk optimistiska,” tā L.Daniela.
Ko vajadzētu darīt?
Lai aktualizētu skolotāju trūkuma problēmas un spriestu par iespējamajiem risinājumiem, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību 10. decembrī organizēja konferenci ”Kur tu esi, skolotāj?”. L.Daniela piedāvā dažus savus ierosinājumus, lai risinātu šo samilzušo situāciju nozarē.
Pirmkārt, stiprināt sadarbību par nozari atbildīgajai ministrijai, augstskolām, kas gatavo skolotājus, pašvaldībām, arodbiedrībām un citiem sadarbības partneriem.
Otrkārt, pārtraukt uzskatīt, ka skolotāji radīsies, ja tikai to ļoti gribēsim. Ir izstrādātas atjauninātas skolotāju sagatavošanas programmas, bet arī šajās jaunajās programmās ir nepieciešami studenti, kuri tur mācās, nevis kuri var piedalīties lekcijās tikai tad, kad nestrādā.
Treškārt, pārtraukt uzskatīt, ka skolotāja profesija tikai dīvainas kļūdas dēļ ir reglamentētā profesija, un domāt par to, kā paaugstināt prasības kļūšanai par skolotāju. Visiem kopā domāt ne tikai par to, ko mēs sagaidām no skolotāja, bet arī par to, kā celt profesijas prestižu.
Visvairāk pirmsskolā un sākumskolā
Pedagoģijas studiju programmas šogad absolvējušo skaits ir mazāks nekā Latvijā trūkstošo pedagogu skaits, konferencē sacīja profesore L.Daniela. Pirmsskolas un sākumskolas pedagogu trūkums Latvijā tuvojas kritiskajai robežai.
Kā norādīja L.Daniela, LU pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju var iegūt divu līmeņu programmās – “Pirmsskolas skolotājs” un “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”. 2021. gadā šīs programmas absolvēja attiecīgi 239 un 115 studenti, taču iestājušies kopumā bija 579. Savukārt sākumizglītības programmas studijās šogad bija iestājušies 122, taču pabeiguši vien 53 studenti. Bakalaura skolotāju programmā bija iestājušies 154 studenti, no tiem absolvējuši tikai 54. Arī maģistra studiju programmā novērojama līdzīga situācija – 2021. gadā bija iestājušies 105 studenti, bet diplomu saņēmuši vien 34.
Trūkst vairāk nekā 1300 pedagogu
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) datiem, 15. novembrī trūkstošo pedagogu skaits Latvijā bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 110, 105 un 116 skolotāji, norādīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Vienlaikus viņa akcentēja arī atbalsta personāla trūkumu – nepieciešami 529 darbinieki.
Salīdzinot ar 2008./2009. mācību gadu, uz pusi krities arī pedagogu skaits 35–39 gadu vecuma grupā. Šogad to īpatsvars ir tikai 7,5 procenti.
Kā skaidroja I.Dundure, pedagogi bija norādījuši, ka lielāka motivācija strādāt pandēmijas apstākļos ir saistīta ar skolotāja darba novērtējumu sabiedrībā. Pedagogi kā faktorus, kas spētu motivēt, minējuši vecāku, skolēnu un sabiedrības attieksmi pret skolotājiem, adekvātu atalgojuma sistēmu, draudzīgu kolektīvu, uzticēšanos pedagogu profesionalitātei, labvēlīgus darba apstākļus un atbalstu darbavietā.
Pašlaik, strādājot pandēmijas radītajos apstākļos, skolotāji jūtas izdeguši, nenovērtēti un noguruši, tāpēc ir jādomā par risinājumiem, kā stiprināt izglītības iestādes un sniegt atbalstu skolotājiem, pauda I.Dundure.
Vakcinācijas prasība palielina deficītu
Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ no 15. novembra darbu ir atstājuši vairāk nekā 600 pedagogu, I.Dundure pauda intervijā Latvijas Radio. Viņa uzsvēra, ka pedagogu trūkuma problēma Latvijā ir bijusi aktuāla jau vismaz desmit gadus, bet pēdējos mēnešos to īpaši paspilgtinājusi prasība skolotājiem obligāti būt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19.
Pēc I.Dundures teiktā, sākotnēji izskatījās, ka Covid-19 dēļ noteiktās prasības lielāku pedagogu atbirumu radīs pirmsskolas izglītības iestādēs, bet beigās šī prognoze nepiepildījās – bērnudārzu personāls sarosījās un salīdzinoši aktīvi devās vakcinēties.
LPS pārstāve ieskicēja, ka jau līdz 15. novembrim, kamēr Covid-19 sertifikāta prasība vēl nebija stājusies spēkā, Latvijas skolās trūka ap 600 pedagogu un vēl tikpat daudz bija pedagogu un aukļu vakanču bērnudārzos.
Kā atzina I.Dundure, vislielākās bažas ir par gados jaunajiem skolotājiem, kuri darbu atstāj izdegšanas dēļ, un tādu esot visai daudz. Sadalījumā pa mācību priekšmetiem, piemēram, matemātikā valstī trūkst 42 pedagogu, latviešu valodā – 41, fizikā – 23.
Pedagogu deficītu pašvaldības risina kā nu kura, nereti mainot mācību procesa principu – pārejot uz sistēmu, ka vienu priekšmetu audzēkņi apgūst vairākas stundas pēc kārtas. “Tā nav normāla situācija, kādā veidā pašvaldības šobrīd nodrošina mācību procesu,” uzsvēra LPS padomniece.
I.Dundure norādīja, ka pedagogu trūkuma problēma ir steidzami jārisina, jo tā sekmē arī pedagogu vidējā vecuma palielināšanos – jaunu skolotāju valstī kļūst arvien mazāk.
Īss pārskats, kas jādara skolotājam un kādām prasmēm jābūt, lai to darītu
1. Jāpārzina savs mācību priekšmets.
2. Jāzina, kā to, ko viņš pats zina, iemācīt citiem. Piemēram, kā to, ko pats zina par vēsturi, iemācīt 7. klases skolēniem (analoģiski var runāt arī par citiem mācību priekšmetiem) un palīdzēt skolēniem veidot izpratni par visiem procesiem un novērstu fragmentāru zināšanu veidošanos.
3. Jāzina, kā iemācīt tiem, kas nemaz nav pārliecināti, ka viņus interesē tas, ko skolotājs grib iemācīt. Tātad jāsaprot, kā motivēt mācīties gan tos, kam interesē, gan tos, kam neinteresē mācīties. Tas nozīmē, ka skolotājam ir jāpārzina dažādas motivēšanas stratēģijas.
4. Jāzina, kā novērtēt skolēnu sniegumu gan summatīvi (ar atzīmēm), gan formatīvi (sniedzot atgriezenisko saiti) un kurā brīdī kuru no vērtēšanas metodēm izmantot, kādiem ir jābūt vērtēšanas kritērijiem.
5. Jāzina, kādus mācību materiālus izmantot gan klātienes, gan attālinātā mācību procesā. Iespējams, ka ir arī pašam jāgatavo mācību materiāli.
6. Jāsastāda mācību plāni gan ilgākam laika periodam, gan uz katru mācību stundu dažādām klasēm, prognozējot sasniedzamos mācību rezultātus.
7. Jāzina, kā ieviest kompetenču pieeju.
8. Jāzina, kā organizēt darbu klasē, lai visi skolēni veiktu uzdotos uzdevumus, tātad jāpārzina skolēnu pozitīvās disciplinēšanas stratēģijas.
9. Jāaizpilda gan e-klase (vai Mykoob), gan dažādi pārskati par skolēnu mācību sasniegumiem un kā šos sasniegumus uzlabot.
10. Jāsniedz individualizēts mācību atbalsts ikvienam skolēnam. Gan tam, kam gribas mācīties un viss padodas, gan tam, kam varbūt gribas mācīties, bet ne viss padodas, gan arī tam, kam šķiet, ka viņam nemaz negribas mācīties.
11. Jānodrošina iekļaujošs mācību process.
12. Jāzina, kā sniegt sociāli emocionālo atbalstu skolēniem, kam tāds ir nepieciešams.
13. Jāspēj izskaidrot visiem vecākiem, kāpēc jāveic konkrēts mācību uzdevums. Piemēram, kāpēc jāmācās dzejolis no galvas, kāpēc tieši šis dzejolis, kāpēc bija kontroldarbs un kāpēc katrs bērns saņēma tieši tādu vērtējumu un vēl daudzi citi kāpēc.
14. Jāspēj vienmēr būt pozitīvam un korektam, lai gan kādreiz gadās, ka tiek saņemtas negācijas gan no skolēniem, gan no viņu vecākiem.
15. Lielam vairumam skolotāju vēl ir arī jāvada klases stundas, tātad jāzina, kā organizēt audzināšanas darbu.
