Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Rīgas P.Stradiņa Universitātes Socioloģijas un Politoloģijas fakultāšu studentiem apkopojusi vēlētāju viedokļus par dažādiem ar pašvaldību vēlēšanām saistītiem jautājumiem.
Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Rīgas P.Stradiņa Universitātes Socioloģijas un Politoloģijas fakultāšu studentiem apkopojusi vēlētāju viedokļus par dažādiem ar pašvaldību vēlēšanām saistītiem jautājumiem.
2001. gada 11. martā Latvijā notiks kārtējās pilsētu, pagastu un novadu pašvaldību vēlēšanas. Līdz šim vēlētāju aktivitāte bijusi zema (1997. gadā sasniegusi 56,8 procentus), un šā apstākļa iemeslu noskaidrošanai veikts CVK pētījums «Latvijas vēlētājs 2000».
Starp pasīvajiem – arī zemgalieši
Aptaujā piedalījās 873 vēlētāji no visiem Latvijas novadiem, tai skaitā no Zemgales 145 jeb 16,6 procenti. Pētījums atklāj viņu attieksmi pret pašvaldību vēlēšanām, iemeslus, kas kavē piedalīties tajās, informētības līmeni un galvenos informācijas iegūšanas veidus.
Lai gan oficiālie dati liecina, ka pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies mazliet vairāk nekā puse vēlētāju, 76,4 procenti aptaujāto atzina, ka ir tajās piedalījušies, 19 procenti to nav darījuši, bet 4,6 procenti neatcerējās.
Nākamajās pašvaldību vēlēšanās piedalīties plāno 58 procenti aptaujāto, 24,6 procenti atzīst, ka varētu piedalīties, 4,4 procenti, ka visdrīzāk nepiedalīsies, 2,5 procenti, ka noteikti nepiedalīsies, bet 10,5 procenti vēl nav izlēmuši.
Visbiežāk pārliecināti par to, ka piedalīsies, ir vēlētāji Latgalē, bet visnoraidošākā attieksme ir aptaujātajiem Rīgā un Zemgalē.
Izglītotie ir politiski aktīvāki
Vispārliecinātākie par to, ka vēlēšanās piedalīsies, ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, bet vismazāk tajās piedalīties plāno 18 līdz 24 gadus veci vēlētāji.
Visvairāk piedalīties vēlēšanās grib aptaujātie ar vidējo speciālo (24,7%) un augstāko (16%) izglītību, vismazāk – ar pamata (3%) un vidējo (14%) izglītību. Negatīvāk pret piedalīšanos vēlēšanās noskaņoti bezdarbnieki, mājsaimnieces un privātajā sektorā strādājošie, arī zemnieki, kam seko pensionāri, studenti un radošo profesiju pārstāvji, bet vispozitīvāk – uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji un valsts iestāžu darbinieki. Pētījuma rezultātu apkopojums liecina, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas iespaido līdzdalību vēlēšanās, ir cilvēku politiskā aktivitāte. 60,3 procenti aptaujāto domā, ka pašvaldību vēlēšanas ir līdzvērtīgas Saeimas vēlēšanām.
Neuzticas izvirzītajiem kandidātiem
Nevēlēšanās piedalīties balsošanā visbiežāk tiek skaidrota ar piemērotu kandidātu trūkumu (18,1%) un pārliecību, ka tāpat nekas nemainīsies (17,4%). Četrarpus procenti «negatīvistu» pieļauj viltotu vēlēšanu rezultātu iespējamību. Vēlētājus neapmierina arī bijušo komunistiskās partijas un «čekas» darbinieku iekļaušana sarakstos un atsevišķu deputātu kandidātu nekompetence.
Viena no nopietnākajām aptaujā konstatētajām problēmām ir informācijas trūkums. 34,4 procenti aptaujāto nezināja, ka pašvaldību vēlēšanās iespējams nobalsot arī trīs dienas pirms to sākuma, bet 31,7 procenti aptaujāto neko nebija dzirdējuši par iespēju balsot pašvaldībā, kur reģistrēts vēlētāja īpašums.
Gandrīz puse aptaujāto balsojot paļaujas tikai uz savu viedokli, 13,4 procentus pārliecina sabiedrībā populāru cilvēku domas, nedaudz mazāk cilvēku uzticas saviem radiem un draugiem, bet vismazāk Latvijas vēlētāju spēj pārliecināt vēlēšanu komisiju darbinieki un pašvaldību amatpersonas.
Pētījuma «Latvijas vēlētājs 2000» adrese internetā ir .
