Pagājušonedēļ Jelgavā valdīja teātra gaisotne. Trīs dienas pilsētas kultūras namā risinājās amatierteātru festivāls.
Pagājušonedēļ Jelgavā valdīja teātra gaisotne. Trīs dienas pilsētas kultūras namā
risinājās amatierteātru festivāls.
Ne tikai ekspertiem, bet, šķiet, jebkuram skatītājam šajās dienās redzētais rosina domas par to, kāpēc grūto ceļu skatuves mākslā nemēro tikai profesionāļi. Dramaturgam Paulam Putniņam šķiet, ka ne viss no «lielajiem teātriem» aizgūtais ir labs.
«Diemžēl joprojām esam ērtajās pozīcijās, norobežojamies no politikas, bet dzīve taču ir kā milzīga traģikomēdija. Teātrim jārunā par savu laiku, lai nāktu publika. Tad arī valsts būs spiesta rēķināties ar skatuves mākslinieku problēmām. Alunāns ar savām kuplejām birģeriskumu aizskāra tā, ka pēc izrādēm skandāli izvērtās pat presē. Patlaban varas attieksme pret teātri ir tāda – lai tik spēlē, jo nevienam netraucē.»
P.Putniņš nenoliedz laikmeta kolīziju izpausmes festivāla izrādēs, taču tās bijušas pārāk asociatīvas. «Ja latviešu teātrim patlaban būtu šis sabiedriski nozīmīgais pamatkodols, varētu arī vairāk eksperimentēt.»
Dramaturgam nepiekrīt teātra zinātniece Janīna Brance. Viņa uzskata, ka šaurās rocības apstākļos tieši amatiertrupām ir lielākas iespējas meklēt jaunas izteiksmes. «Uz skatuves var darīt neiedomājamas lietas, ja vien tās ir dramaturģiski pārdomātas. Teātris bijis daudzveidīgs cauri gadsimtiem, kopš savas dzimšanas dionīsiju rituālos senajā Grieķijā. Galvenais – teātris nedrīkst būt garlaicīgs, tā vērtība izpaužas spējā sasiet satrūkušās laikmetu saites, par ko varējām pārliecināties, piemēram, Agra Krūmiņa iestudētajā Aspazijas lugā «Ragana».»
Līdzīgās domās ir teātra zinātniece Līvija Akurātere – festivāla noslēgumā, klātesošajiem ceļoties kājās, godināta 75. jubilejā.
Ņemot vērā festivāla devīzi «No aktiera nāk joki», P.Putniņu vairāk interesējis komiskais elements. Šajā ziņā spilgtākie bijuši abi Ādolfa Alunāna teātra iestudējumi, kā arī smiltenieši ar Evelīnas Grāmatnieces komēdiju «Jaunsaimnieka līgava». «Žēl, ka šoreiz nespēlēja viss Jaunā teātra ansamblis. Zaļenieku teātris savā patiesīgumā trāpīja problemātikā, bet aktieriski tomēr nevar sacensties ar jelgavniekiem.» Turpretim kolēģa Hermaņa Paukša absurda dramaturģijas stilistikā veidotajos iestudējumos 4. vidusskolas teātrī P.Putniņš saskata patosa pārmēru.
J.Brance atzīst, ka kopumā festivāls ir izdevies – katram kolektīvam bijis savs rokraksts. Iespaidīgs bijis festivāla saimnieku režisores Lūcijas Ņefedovas vadītā Ā.Alunāna teātra aktieru izstrādātais dialogs, darbības motivācija, aktiera runa, arī H.Paukša lugu iestudējumi, kas savdabīgā veidā noliedz domāšanas klišejas. Turpretim Agris Krūmiņš vairāk nekā jebkurš cits no festivālā pārstāvētajiem režisoriem bijis filosofs un vienlaikus novators. «Romantisma laikmetam raksturīgā darbā viņš var ietvert mītiskās domāšanās slāņus, rituāla teātra elementus. Priecēja smiltenieši (pati luga nav tik izdevusies), kas spēlēja ar vieglumu, bet neplēšot lētus jokus. Varu tikai apbrīnot Zeļenieku teātra aktierus. Jūtams, ka Indrānu tēva un Indrānu mātes atveidotājos aktiera dotums ir iedzimts. Šodien režisoram iestudēt Blaumani ir uzdrīkstēšanās, kas prasa arī lielu mīlestību pret cilvēku. Cēsinieku priekšnesumā tomēr bija jūtams, ka tas ir studijas darbs. Etīde domāta, lai palīdzētu aktierim atbrīvoties, taču šāda aktierspēle var izrādīties arī šabloniska.» Teātra zinātnieci pārliecinājušas Aldas Skrastiņas un Jaunā teātra aktieru «meditācijas par cilvēka ķermeņa skaistumu» – kustību izrāde «Sapņu lidosta». Taču visvairāk J.Branci priecē režisores L.Ņefedovas skolēnu A.Krūmiņa, Anitas Grīnieces (Smiltene), Valdas Rācenājas (Tukums) izaugsme. Viņasprāt, katrs no viņiem ir spilgta personība, kas nebaidās lauzt latviešu teātrmīļu apziņā iesīkstējušas klišejas.
Diemžēl, par jelgavniekiem runājot, kuluāros virmoja skaudri pretrunīgas atziņas. Eksperti «Ziņām» apliecināja, ka Jelgavā ir vismaz divas trupas, kas ir teju vai profesionāļi. Taču režisoru Agri Krūmiņu nodarbināja jautājums par profesionāla teātra iespējām pilsētā, kur aktierus un režisorus taču nav nepieciešams importēt. Starp citu, līdz ar to top skaidrāks, kāpēc festivālā nepiedalījās pērnā gada amatierteātru skates laureāti.