Dažreiz gadās, ka mantojuma atstājējs grib novēlēt visu mantojumu tikai vienam cilvēkam, kas nav viņa radinieks.
Dažreiz gadās, ka mantojuma atstājējs grib novēlēt visu mantojumu tikai vienam cilvēkam, kas nav viņa radinieks. Vai šinī gadījumā pārējie mantinieki var pretendēt uz kādu mantojuma daļu?
Jebkura rīcības spējīga persona var rakstīt testamentu. Ar testamentu testators var brīvi noteikt, kam novēlēt savu mantu. Līdz ar to par testamentāro mantinieku var būt jebkura fiziska vai juridiska persona.
Tomēr testatora rīcību ierobežo būtisks nosacījums, ka neatraidāmajiem mantiniekiem atstājamas viņu neatņemamās daļas (Civillikuma 422. p.). Pie neatraidāmajiem mantiniekiem pieder laulātais un testatora bērni. Ja mantojuma atstājējam nav bērnu, tad pie neatraidāmajiem mantiniekiem pieder laulātais un testatora vecāki. Ja arī vecāku nav, tad par neatraidāmajiem mantiniekiem kļūst vecvecāki.
Neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas tiek atskaitītas no mantojuma, ja neatraidāmie mantinieki to pieprasa sakarā ar savas mantojuma daļas nepietiekamību (CL 778. p.). Var būt arī tā, ka neatraidāmajam mantiniekam ir novēlēta mantojuma daļa, bet tā ir mazāka nekā neatņemamā daļa. Tad testaments var tikt grozīts par šo trūkstošo daļu. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas, kuru mantinieks mantotu pēc likuma, tas ir, puse no tā daļas, kuru viņš saņemtu, ja mantotu visi likumīgie mantinieki, arī tie, kas nav neatraidāmie mantinieki. Neatņemamās daļas apmēru negroza arī cita mantinieka atteikšanās no mantojuma, izņemot, ja atteikšanās ir notikusi pirms mantojuma atklāšanās. Tāpat arī neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai apgrūtināt ar legātiem vai citām nastām, izņemot, ja aprobežojumi (nastas) ir mantai jau testatora dzīves laikā.
Nedrīkst aizmirst, ka neatņemamajā daļā ir jāieskaita arī tās vērtības, ko mantinieks saņēmis no testatora viņa dzīves laikā, ja uz šīm vērtībām attiecas pievienojuma pienākums (CL 425., 757. p.).
Tātad arī neatraidāmos mantiniekus var atstumt no mantojuma, tas ir, no neatņemamās daļas. Tomēr tas var notikt tikai likumā noteiktajos gadījumos, piemēram, ja mantinieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatoru, viņa laulāto vai viņa vecāku dzīvību, veselību, brīvību vai godu (CL 428. p.).
