Tērvetes pašvaldība pēdējā laikā īpašu nozīmi piešķir pagasta attīstībai, ko saista ar lauku tūrismu.
Tērvetes pašvaldība pēdējā laikā īpašu nozīmi piešķir pagasta attīstībai, ko saista
ar lauku tūrismu.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Edvīns Upītis uzskata par absurdu situāciju, ka tādā vietā kā Tērvete nav nevienas naktsmītnes, kur tūristi varētu apmesties: «Zemniekiem vajadzētu redzēt, ka šī vieta tirgū ir brīva, un mēģināt to ieņemt. Vēl pirms dažiem gadiem pašvaldība bija ar mieru pirmajam, kas šo lietu aizsāks, dāvināt 1000 latu, lai sakārtotu sanitāro mezglu. Nav jau noslēpums, ka tūristi, lai arī atbraukuši baudīt dabu, tomēr lielu nozīmi piešķir komfortam. Diemžēl tolaik šāds cilvēks neatradās, un tagad pašvaldībai jau būtu grūtāk atrast naudu, ko ieguldīt privātā lauku tūrisma attīstībā.»
Tērvetē aktīvi darbojas sabiedriskā organizācija «Tērvetes attīstības fonds», kas rūpējas par pagasta attīstību un iespējām piesaistīt tūristus. Priekšsēdētājs stāsta, ka jauki jau vērot, kā nedēļas nogalē uz Tērvetes Dabas parku dodas neskaitāmi autobusi, un priecāties, ka ekskursantus tur kaut kas saista, bet, viņaprāt, svarīgi būtu pašvaldībai sākt arī pelnīt uz šo tūristu rēķina: «Pašlaik mēs no tā neko negūstam, bet vajadzētu un pat ļoti. Strādājam pie diviem projektiem, kas palīdzētu šo jomu attīstīt. Piemēram, gar parku varētu uzcelt tirdzniecības vietas, ko sezonas laikā izīrētu tirgotājiem vai arī pārdotu. Mums jau ir noslēgta vienošanās ar rīdzinieku Normundu Jērumu, kas vēlas parkā celt vēl vienu muzeju. Tajā būs iespējams aplūkot vecus ieročus un vairogus. Par tūrisma objektu varētu tapt arī 13. gadsimta baltu apmetne. Vienmēr ir jādomā par kaut ko jaunu, nevar cerēt, ka ļaudis mūžīgi gribēs baudīt tikai dabu. Nākamajā gadā noteikti pašvaldība nežēlos līdzekļus arī dažādiem informatīviem materiāliem, kas tūristiem atkal un atkal paustu par jaunumiem Tērvetē. Attīstot lauku tūrismu, mēs varētu radīt jaunas darba vietas, kas būtu ļoti būtiski.»
Bezdarba līmenis pagastā nav ļoti augsts, bet, protams, ir arī slēptais bezdarbs. Priekšsēdētājs spriež, ka ļaudis neredz iemeslu doties uz Dobeli un reģistrēties: «Sava iztikšana jau cilvēkiem ir, piemēram, Zelmeņos un Klūnās – kolhozam izjūkot, strādniekiem bija iespēja saņemt trīs hektārus zemes. Tagad viņiem piešķiram izpirkuma tiesības, lai īpašumu varētu ierakstīt Zemesgrāmatā. Ir mums sava firma, kas piemājas zemes apsaimniekotājiem palīdz ar tehniku, un, ja vēl ir kāds papildu darbs, tad jau var iztikt.»
Uz pašvaldību ļaudis nāk reti, lielākoties saistībā ar sociālajiem jautājumiem. E.Upītis uzsver, ka arī Tērvete ar katru gadu kļūst arvien nabagāka: «Vairs nevaram saviem cilvēkiem palīdzēt tik, cik vēlētos. Protams, salīdzinot ar citiem rajona pagastiem, vēl jūtamies vareni, bet tikai mēs paši zinām, ka līdzekļi arvien sarūk. Grūti uzturēt visu, kas savulaik radīts. Plaši tagad skandina, ka mazām teritorijām grūti saimniekot, un arī mēs esam ķērušies pie sadarbības ar kaimiņiem.»
Tērvetes pagasts izveidojis sadarbības apvienību ar Augstkalnes un Bukaišu pagastu. Priekšsēdētājs skaidro, ka, izstrādājot Dobeles rajona pagastu sadarbības un apvienības iespējas, Tērvetei tika piedāvāti pat 13 varianti. Vienā no tiem paredzēta arī sadarbība ar Jelgavas rajona Zaļenieku pagastu. Taču pagastļaužu atbildes uz pašvaldības aptaujas anketas jautājumiem liecinājušas ko citu: iedzīvotāji atbalstījuši sadarbību ar Bukaišiem un Augstkalni. Jau tagad visos pagastos strādā viens jurists, arī arhitekts Augstkalnei un Tērvetei ir kopīgs. Plānots, ka Augstkalnē varētu nodibināt mūzikas skolu, kuras tapšanā piedalītos visas trīs pašvaldības.
E.Upītis uzskata, ka sadarboties vajag, jo tā var vienkāršāk atrisināt daudzus jautājumus: «Cilvēki, protams, baidās no apvienošanās, bet, ja mēs paši par to nevienosimies, tad pēc četriem gadiem mūs apvienos ar varu. Vai tas būs labāk?»
